Chaims Azriels Veizmans (Chaim Azriel Weizmann, 1874. gada 27. novembrī Motalā, Baltkrievijā - 1952. gada 9. novembrī Jeruzalemē) bija pirmais Izraēlas prezidents.
Dzīve un izglītība
Chaims Veizmans nāca no ebreju ģimenes Baltkrievijā. Viņš ieguva izglītību ķīmijā Rietumeiropā un turpināja pētniecību dažādās universitātēs, pirms 1904. gadā pārcēlās uz Lielbritāniju, kur pievienojās Mančestras Universitātei kā pētnieks un lektors. Viņa zinātniskā karjera un politiskā darbība bieži savijās — Veizmans izmantoja savas profesoru un zinātnieka saites, lai virzītu idejas par ebreju nacionālo atjaunošanos.
Zinātniskie sasniegumi
Veizmans kļuva pazīstams ar praktisku ķīmijas un mikrobioloģijas izmantojumu. Pirmā pasaules kara laikā Lielbritānijas armija saskārās ar smagu artilērijas lādiņu ražošanas trūkumu — ražošanu ierobežoja acetona deficīts, kas bija nepieciešams kordīta (sprāgstvielas) ražošanai. Veizmans izstrādāja rūpnieciski izmantojamu metodi, izmantojot anaerobās baktērijas (klostrīdijas) ķīmisku fermentāciju — tā dēvēto ABE (acetons, butanols, etanols) fermentāciju —, kurā par izejvielām izmantoja, piemēram, kukurūzu un pat zirgkastaņus. Rezultātā acetona ražošana palielinājās tik būtiski, ka šāviņu izlaide pieauga no aptuveni 500 000 pirmajos piecos kara mēnešos līdz apmēram 16,4 miljoniem 1915. gadā, ievērojami atbalstot britu spēkus.
Politiskais darbs un loma cionismā
Paralēli zinātnei Veizmans bija aktīvs cionistu kustībā. Viņš kļuva par vienu no vadošajām figūrām Pasaules cionistu organizācijā un ilgstoši strādāja pie diplomātiskiem kontaktiem ar Lielbritānijas un citu valstu valdībām, lai panāktu politisku atbalstu ebreju nacionālajām tiesībām uz Palestīnu. Viņa diplomātiskā darbība bija svarīga, palīdzot iegūt politisku atbalstu, kas kulminēja ar 20. gadsimta pirmās puses notikumiem, kuri veicināja Izraēlas valsts izveidi.
Pēc Izraēlas izveidošanas Veizmans tika ievēlēts par valsts pirmo prezidentu. Oficiāli viņš pieņēma šo amatu 1949. gada februārī un pildīja prezidenta pienākumus līdz savai nāvei 1952. gada novembrī. Amata laikā viņš bija valsts simbols un starptautisks pārstāvis, turpinot veicināt zinātnes, izglītības un diplomātijas attīstību jaunizveidotajā valstī.
Mantojums
Veizmana ieguldījums ir divējāds: zinātnes praksē — ar fermentācijas procesu, kas glāba ražošanas iespējas kara laikā, un politiskajā darbībā — kā viens no galvenajiem cionistu līderiem un diplomātiem, kas ietekmēja starptautisko atzīšanu ebreju tautas tiesībām uz savu valsti. Viņa vārdā nosaukta vairākas institūcijas, no kurām pazīstamākā ir Weizmann Institute of Science Rehovotā, kas turpina darbu pamatzinātnēs un tehnoloģijās.
Personīgi Veizmans bija precējies ar Vēru Veizmani, kura pati aktīvi darbojās sabiedriskajā un medicīniskajā darbā. Viņa un Veizmans palika svarīgas figūras Izraēlas sabiedrībā arī pēc viņa nāves, un viņa darbs gan zinātnē, gan politikā joprojām tiek plaši atzīts.
