Šahabuddins Muhameds Hurrams (1592. gada 5. janvāris – 1666. gada 22. janvāris), plašāk pazīstams ar savu valdnieka vārdu Šahdžahāns (persiešu: "Pasaules karalis"), bija Mogulu imperators Indijā no 1628. līdz 1658. gadam. Viņš bija piektais valdnieks no Mogulu dinastijas. Dzimis kā princis Khurram, viņš bija imperatora Džahangīra (tēva) dēls un kļuva par vienu no ievērojamākajiem Mogulu valdniekiem, kura valdīšanas laikā māksla un arhitektūra sasniedza īpašu izaugsmi.

Valdīšana un politika

Šahdžahāna valdīšana (1628–1658) iezīmējās ar salīdzinošu politisku stabilitāti, centrālu varas nostiprināšanu un izvērstu būvniecības programmu. Viņš turpināja un paplašināja Mogulu birokrātiju, nodrošināja atbalstu tirdzniecībai un uzraudzīja militāras kampaņas pret dažādiem pretiniekiem, lai saglabātu imperijas robežas. Tomēr beigu posmā intrigas par varu imperijā izraisīja ienaidnieku starp princēm — viņa dēlu konkurence par tronī izraisīja pilsoņu karu, kas beidzās ar Aurangzeba uzvaru 1658. gadā.

Arhitektūra, māksla un pieminekļi

Šahdžahāna valdīšanas laikmets tiek uzskatīts par Mogulu arhitektūras un dekoratīvās mākslas zelta laikmetu. Viņš pasūtīja un finansēja virkni krāšņu būvju, kurās dominē sīki inkrustēti marmora elementi, polihroms dārgakmeņu intarsijas darbs (pietra dura), simetriskas kompozīcijas un rūpīgi plānotas dārzu ainavas. No viņa celtnēm īpaši izceļas:

  • Tadžmahals Agrā — grandiozs marmora mauzolejs, ko sāka būvēt 1632. gadā par godu viņa mīļotajai sievai Mumtaz Mahal. Darbi uz galvenā kompleksa pabeigšanu turpinājās gadu desmitiem; galvenais mauzolejs un lielākā daļa dekoratīvo darbu bija pabeigti 1648.–1653. gados.
  • Agra Fort — Šahdžahāns pabeidza un paplašināja šo cietoksni, pievienojot marmora un sarkanā smilšakmens elementus.
  • Shahjahanabad (Vecā Deli) — kā jaunā galvaspilsēta tika izveidota plaša pilsētas daļa pie Yamunas upes, centrālais komplekss ar Red Fort (Lal Qila), ielu plānojumu un tirgus.
  • Dehli Jama Masjid — viena no lielākajām mošejām Indijā, celta 1650. gados un pabeigta ap 1656. gadu.
  • Peacock Throne (Pavakoka tronis) — grezna troņa pasūtījums, ko vēlāk pazinēja kā mogulu varenības simbolu (tronis vēlāk tika aizvests persiešu valdnieka Nadir Šaha iebrukuma laikā 1739. gadā).

Kultūras un administratīvā ietekme

Šahdžahāns bija patrons literatūrai, arhitektūrai un dekoratīvām mākslām. Viņa galma kultūra veicināja zelta laikmetu dzejā, miniatūrglezniecībā, audumu un rotaslietu izgatavošanā. Valsts administrācijā viņš uzturēja stingru centrālo kontroli, tomēr krasiem sociāliem un ekonomiskiem pārmaiņām nebija — vienlaikus rūpējoties par tiesībām un nodokļu iekasēšanu, lai finansētu plašos būvdarbus.

Ģimene

Viņa mīļākā sieva bija Mumtaz Mahal (īstajā vārdā Arjumand Banu Begum), kura mira 1631. gadā dzemdību komplikāciju rezultātā. Šis zaudējums dziļi ietekmēja Šahdžahānu un bija tiešs iemesls Tadžmahala celtniecībai. No Šahdžahāna izcelti arī vairāki atzīmējami dēli un meitas, no kuriem pazīstamākie ir:

  • Dara Šikoh — vecākais dēls, intelektuālis un īsts konkurents par tronī.
  • Šah Šudža — princis, kurš guva atbalstu dažos reģionos.
  • Aurangzeb — beigu uzvarētājs varas cīņā, kurš apsēdās tronī 1658. gadā un ieslodzīja tēvu.
  • Murad Bakhš — arī iesaistīts varas cīņās.
  • Jahanara Begum un Roshanara Begum — ietekmīgas meitas, kuras spēlēja svarīgas lomas galma dzīvē un politiskajās intrigās.

Akbarabadi Mahal, Kandahari Mahal, (mīļākā sieva) Mumtaz Mahal, Hasina Begum Sahiba, Muti Begum Sahiba, Qudsia Begum Sahiba, Fatehpuri Mahal Sahiba, Sarhindi Begum Sahiba un Shrimati Manbhavathi Baiji Lal Sahiba bija Šah Jahan sievas.

Pagrieziena punkts, arests un mantojums

1657.–1658. gadā izcēlās vardarbīgas cīņas starp Šahdžahāna dēliem par varu. Pēc ilgstošām kaujām Aurangzeb uzvarēja un 1658. gadā sagrāba varu. Šahdžahāns tika arestēts un līdz sava mūža galam (1666. g.) turēts īslaicīgā mājas apcietinājumā Agra fortā, kur no balkona, pēc leģendas, varēja vērot savu mūža lielāko darbu — Tadžmahlu. Pēc nāves viņa pēcnācēji apglabāja viņu blakus Mumtaz Mahal Tadžmahalā, kas kļuva par viņa piemiņas un mūžīgās mīlestības simbolu.

Nobeigums

Šahdžahāna valdīšana atstāja dziļu ietekmi uz Indijas arhitektūras seju un estētiku: viņa pasūtītie pieminekļi joprojām piesaista miljoniem apmeklētāju un tiek uzskatīti par Mogulu civilizācijas virsotni. Tajā pašā laikā viņa valdīšanas beigas — iekšējais konflikti un dēla vardarbīgā tronī gūšana — iezīmēja arī politiskās pārejas un pakāpeniskas pārmaiņas Mogulu impērijas vēsturē.