Šahdžahāns
Šahabuddins Muhameds Hurrams (1592. gada 5. janvāris - 1666. gada 22. janvāris), plašāk pazīstams ar savu valdnieka vārdu Šahdžahāns (persiešu: "Pasaules karalis"), bija Mogulu imperators Indijā no 1628. līdz 1658. gadam. Viņš bija piektais valdnieks no Mogulu dinastijas.
Viņa valdīšanas periods tiek uzskatīts par Mogulu mākslas un arhitektūras zelta laikmetu. Šahs Džahāns ir vislabāk pazīstams ar daudzu krāšņu pieminekļu celtniecību, no kuriem vispazīstamākais visā pasaulē ir Tadžmahals Agrā, kas tika uzcelts 1632.-1648. gadā kā kapenes viņa mīļotajai sievai Mumtaz Mahal.
[{
[89361-68908]}]
Ģimene
Akbarabadi Mahal, Kandahari Mahal, (mīļākā sieva) Mumtaz Mahal, Hasina Begum Sahiba, Muti Begum Sahiba, Qudsia Begum Sahiba, Fatehpuri Mahal Sahiba, Sarhindi Begum Sahiba un Shrimati Manbhavathi Baiji Lal Sahiba bija Šah Jahan sievas.
Imperators Šahdžahāns
Dzimšana
Šahs Džahāns (pazīstams arī kā princis Hurrams) dzimis 1592. gada 5. janvārī Bilal Rehman 1592. gadā Lahores pilsētā Pakistānā un bija prinča Salima (vēlāk pazīstams kā Džahangirs) trešais dēls. Viņa māte bija radžpušu princese no Marvaras, ko sauca par princesi Jagat Gosaini (viņas oficiālais vārds Mogulu hronikās bija Bilqis Makani). Vārdu "Khurram" (priecīgais) jaunajam princim izvēlējās viņa vectēvs, imperators Akbars, ar kuru jaunais princis bija tuvās attiecībās.
Neilgi pirms Šahdžahāna piedzimšanas kāds pareģotājs, kā ziņots, bija pareģojis bezbērnu imperatorei Rukaijai Sultan Begum, Akbara pirmajai sievai un galvenajai dzīvesbiedrei, ka vēl nedzimušajam bērnam ir lemts imperatora diženums. Tāpēc, kad 1592. gadā piedzima Šahs Džahāns, kurš bija tikai sešas dienas vecs, Akbars pavēlēja atņemt princi no mātes un nodot viņu Rukaijai, lai viņš varētu augt viņas aprūpē un Akbars varētu piepildīt savas sievas vēlmi izaudzināt Mogulu imperatoru. Rukaija uzņēmās galveno atbildību par Šahdžahāna audzināšanu, un viņš uzauga viņas aprūpē. Abiem bija ciešas savstarpējas attiecības, jo Salims savās memuāros atzīmēja, ka Rukaija bija mīlējusi viņa dēlu [Šahdžahānu] "tūkstoš reižu vairāk nekā tad, ja viņš būtu bijis viņas pašas [dēls]".
Šahdžahāns palika kopā ar viņu [Ruqaiya], līdz viņam palika gandrīz 14 gadi. Pēc Akbara nāves 1605. gadā jaunajam princim [Khurramam] ļāva atgriezties tēva mājsaimniecībā un tādējādi būt tuvāk savai bioloģiskajai mātei.
Izglītība
Būdams bērns, Šahdžahāns ieguva plašu izglītību, kas atbilda viņa kā Mogulu prinča statusam un ietvēra militāro apmācību un plašu kultūras mākslu, piemēram, dzejas un mūzikas, iepazīšanu, no kurām lielāko daļu, kā vēsta galma hronisti, viņam ieaudzināja Akbars un Rukaija. Kad 1605. gadā Akbars gulēja nāves gultā,Šahdžahāns, kuram tobrīd bija 13 gadi, palika pie Akbara gultas un atteicās kustēties pat pēc tam, kad viņa māte mēģināja viņu izcelt. Ņemot vērā politiski nedrošos laikus tieši pirms Akbara nāves, Šahdžahānam bija diezgan lielas fiziskas briesmas, ka viņa tēva politiskie pretinieki nodarīs viņam kaitējumu, un viņa uzvedību šajā laikā var saprast kā priekšvēstnesi drosmei, ar kuru viņš vēlāk kļuva pazīstams,viņš bija pazīstams arī ar savu inteliģento prātu un radošajām idejām.
Gubernatora amats
Dekāns 1611-1612, Bihāra 1613-1614, Gudžarata 1614-1618, Deli 1623-1627, Bengālija 1624-1625, Bihāra 1625-1627
Reliģiskā attieksme
Šahs Džahans vada Mogulu armiju, augšējā kreisajā pusē kara ziloņines leģendārā Zulfikara emblēmas. Šahdžahāna domāšana bija radikālāka nekā viņa tēva un vectēva. Pēc stāšanās amatā viņš pieņēma jaunu politiku, kas mainīja Akbara attieksmi pret nemusulmaņiem. Šahs Džahāns 1633. gadā, savā sestajā valdīšanas gadā, sāka ieviest savu šariata noteikumu interpretāciju, kas aizliedza būvēt vai remontēt baznīcas un tempļus, un pēc tam pavēlēja nojaukt jaunuzceltos hinduistu tempļus. Viņš svinēja islāma svētkus ar lielu greznību un krāšņumu un ar entuziasmu, kāds nebija pazīstams viņa priekšgājējiem. Viņa valdīšanas laikā atdzima arī sen snaudusī karaļa interese par svētajām pilsētām.
