Dariušs Miljo (1892–1974) — franču komponists, Les Six, 400+ skaņdarbu
Dariušs Miljo — franču Les Six komponists (1892–1974). Vairāk nekā 400 darbu, džezs un politonalitātes ietekme. Uzzini par viņa dzīvi, stilu un mantojumu.
Dariušs Miljo (izrunā "DAR-yus MEE-oh") (dzimis 1892. gada 4. septembrī Marseļā; miris 1974. gada 22. jūnijā Ženēvā) bija franču komponists. Viņš bija grupas Les Six dalībnieks. Viņš ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta franču komponistiem. Viņš sarakstījis vairāk nekā 400 skaņdarbu. Viņa mūzikā bieži jūtama džeza un politonalitātes (mūzika vairākās tonalitātēs vienlaikus) ietekme.
Īss biogrāfisks apskats
Dariušs Miljo dzimis Marseļā ģimenē ar provansāļu ebreju saknēm. Pēc pirmajiem mūzikas studijām viņš pārcēlās uz Parīzi, kur viņa radošums ātri ieguva atpazīstamību. Pēc Pirmā pasaules kara Miljo daudz ietekmēja ceļojumi un saskarsme ar dažādām mūzikas tradīcijām — īpaši Brazīlijas ritmi un ASV džeza skanējumi atstāja būtisku nospiedumu viņa stilā. 1917.–1918. gadā viņš uzturējās Riodežaneiro, kas vēl vairāk bagātināja viņa ritmikas un harmonijas izjūtu.
Les Six un radošais konteksts
Miljo bija viens no pazīstamākajiem tiešāko līdzgaitnieku grupas Les Six locekļiem. Šo apzīmējumu saņēma seši jauni franču komponisti, kuru radošā darbība 20. gadsimta sākumā veicināja jaunu, sakārtotu un bieži ironisku attieksmi pret akadēmisko impresionismu un postromantismu. Grupas sastāvā bija:
- Georges Auric
- Louis Durey
- Arthur Honegger
- Francis Poulenc
- Germaine Tailleferre
- Dariušs Miljo
Stils un tehnika
Miljo raksturo skaidra melodija, spēcīga ritmika un krāšņa orkestrācija. Viņš bieži izmantoja politonalitāti — vairākas tonalitātes vienlaikus — kā ekspresijas līdzekli, kā arī iesaistīja džeza un tautas elementus savos darbos. Viņa mūzikā sastopama arī izteikta kontrapunkta prasme un plašs formu spektrs, sākot no kamermūzikas līdz lieliem teātra un orķestra projektiem.
Galvenie darbi un žanri
Miljo radīja ļoti daudzveidīgu opusu — vairāk nekā 400 skaņdarbu, kas aptver baletus, operas, simfonijas, koncertus, kameru un vokālo mūziku, kā arī filmu un teātra partitūras. Starp plašāk pazīstamajiem darbiem ir:
- Le bœuf sur le toit — rotaļīgs un ritmisks darbs ar brazīliešu ietekmēm;
- La création du monde — balets ar spēcīgām džeza noskaņām, kas kļuva par vienu no viņa ikoniskākajiem darbiem;
- Scaramouche — virtuozs darbs, kas plaši atskaņots gan kamermūzikas, gan solo instrumentu aranžējumos.
Taču viņa radošajā bagāžā ir daudz citu nozīmīgu sacerējumu visdažādākajos žanros, kas regulāri iekļauti koncertu programmās un ierakstos.
Pedagoģiskā darbība un okūla
Mūziķis aktīvi darbojās arī kā pedagogs — Otrā pasaules kara laikā un pēc tās viņš mācīja un ietekmēja jaunākas komponistu paaudzes gan Eiropā, gan ASV. Viņa pasniedzēju un publiskās aktivitātes palīdzēja izplatīt modernās franču mūzikas tradīciju un veicināja starpkultūru dialogu mūzikā. Pateicoties plašajam radošajam darbam un mācību darbībai, Miljo palika svarīga figūra 20. gadsimta mūzikas attīstībā.
Mantojums
Dariušs Miljo tiek uzskatīts par vienu no daudzpusīgākajiem un produktīvākajiem 20. gadsimta komponistiem. Viņa darbi turpina skanēt koncertos, opernamos un ierakstos visā pasaulē. Miljo mantojumā ir ne tikai atpazīstami muzikālie raksturlīkumi — džeza un Brazīlijas ritmi, politonalitāte un kontrapunkts — bet arī plaša šķirņu pārstāvība, kas rāda viņa spējīgo pielāgoties un bagātināt mūzikas valodu.


Dariušs Miljo (Darius Milhaud)
Dzīve
Miljo ģimene bija ebreji. Viņš uzauga Aix-en-Provence. Viņa tēvs bija mandeļu tirgotājs. Kad viņš bija pavisam mazs, viņš bieži klausījās dziesmas, ko dziedāja sievietes, kuras šķiroja riekstus. Tās bija Provansas tautasdziesmas. Kad viņš bija jauns, viņam patika doties pastaigās pa Provansu. Tā bija svarīga viņa dzīves sastāvdaļa.
Miljo vecākiem patika mūzika. Viņa tēvs bija pianists un bieži spēlēja vietējos mūzikas pasākumos. Mātei bija jauka kontraalta balss. Septiņu gadu vecumā viņš iemācījās spēlēt vijoli. Viņam patika Kloda Debisī mūzika, ar kuru viņš reiz iepazinās.
Miljo studēja Parīzē, Parīzes konservatorijā, kur iepazinās ar Artūru Honegeru un Žermēnu Tailleferu, kuri vēlāk arī kļuva par Les Six dalībniekiem. Viņš mācījās kompozīciju pie Šarla Marijas Vidora un harmoniju un kontrapunktu pie Andrē Žedalža. Viņš mācījās arī privāti pie Vinsenta d'Indī. Viņš pats mācījās spēlēt klavieres. Parīzē viņam bija iespēja klausīties daudzu izcilu komponistu mūziku.
Viņš bija ļoti sarūgtināts, kad Pirmajā pasaules karā gāja bojā viņa tuvs draugs. Viņš nolēma doties uz Brazīliju. Viņš tur strādāja gandrīz divus gadus, atšifrējot kodus. Viņam patika džungļu skaņas. Šīs skaņas ietekmēja viņa mūziku. Otra lielā ietekme bija džezs, ko viņš dzirdēja 1922. gadā Ņujorkā.
Miljo atgriezās Francijā un ļoti daudz strādāja. Viņš bieži ceļoja. 1940. gadā viņam nācās emigrēt uz ASV, jo nacisti arestēja ebreju mūziķus. Amerikā viņš lasīja lekcijas.
Viņa veselība pasliktinājās. Gandrīz visu pieaugušā mūžu viņam bija reimatoīdais artrīts, un 1948. gadā viņš jau pārvietojās ratiņkrēslā. Tomēr viņš turpināja ceļot un mācīt, cik ilgi vien iespējams. Iespējams, viņa slavenākais skolnieks bija Deivs Brubeks.
1925. gadā Miljo apprecējās ar savu brālēnu, aktrisi Madlēnu Miljo. Viņa bieži spēlēja runas lomas sava vīra muzikālajos darbos. Pēdējos mūziķa mūža gados viņa veltīja sevi viņa aprūpei. Viņa nomira Parīzē 2008. gada 17. janvārī 105 gadu vecumā.
Meklēt