Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts (RA) ir nopietna, sāpīga un hroniska (ilgstoša) slimība. Tā ir autoimūna slimība - slimība, kad organisma imūnsistēma uzbrūk veselām šūnām. Ja cilvēkam ir RA, imūnsistēma uzbrūk locītavām un audiem ap locītavām. Tas izraisa dažādas problēmas, piemēram:
- Kapsulas ap locītavām kļūst pietūkušas
- Ķermenī rodas pārāk daudz sinoviālā šķidruma (īpašs šķidrums, kas paredzēts locītavu polsterēšanai).
- sinovijas zonā veidojas cieti šķiedrveida audi (kas arī palīdz amortizēt locītavas).
Galu galā RA var iznīcināt cilvēka locītavu skrimšļus. Parasti locītavu skrimšļi pārklāj kaulu galus, kur tie savienojas, veidojot locītavas. Tas pasargā kaulus no savstarpējas berzes. Ja RA ir iznīcinājusi locītavu skrimšļus, kauli berzējas viens pret otru, kas ir ļoti sāpīgi.
Neviens nezina, kas izraisa RA, bet dažas teorijas liecina, ka tas ir saistīts ar hormoniem, vidi, infekciju un gēniem. Izārstēt nav iespējams, taču ārsti ir noteikuši veidus, kā palēnināt un mazināt slimības ietekmi. Sievietēm ir divas līdz trīs reizes lielāka iespēja saslimt ar reimatoīdo artrītu nekā vīriešiem. Lielākā daļa RA gadījumu ir cilvēkiem vecumā no 25 līdz 55 gadiem.
RA pirmo reizi ap 1800. gadu atzina Dr. Augustīns Jakobs Landrē-Beovē (Dr. Augustin Jacob Landré-Beauvais).
Simptomi
Simptomi var būt šādi:
- Pietūkums, stīvums un sāpes ap skartajām locītavām.
- Drudzis
- Diskomforta un noguruma sajūta
Bieži vien cilvēkiem ar RA attīstās arī anēmija, kas ir cita slimība, kuras dēļ asinīs nav pietiekami daudz asins šūnu.
Retāk personai ar RA var būt:
- iekaisuši asinsvadi
- kakla sāpes
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir reimatoīdais artrīts?
A: Reimatoīdais artrīts (RA) ir nopietna, sāpīga un hroniska (ilgstoša) autoimūna slimība, kad organisma imūnsistēma uzbrūk veselām šūnām. Tas izraisa kapsulu pietūkumu ap locītavām, sinoviālā šķidruma pārpalikumu un cietu šķiedrveida audu uzkrāšanos sinoviālajā zonā. Dažos gadījumos tā var pat iznīcināt locītavu skrimšļus, kas parasti amortizē kaulus, kad tie savienojas, veidojot locītavas.
J: Kādi ir daži iespējamie RA cēloņi?
A: Precīzs RA cēlonis nav zināms, bet teorijas liecina, ka tas varētu būt saistīts ar hormoniem, vidi, infekciju un gēniem.
J: Kam ir vislielākā iespēja saslimt ar RA?
A: Sievietēm ir divas līdz trīs reizes lielāka iespēja saslimt ar reimatoīdo artrītu nekā vīriešiem, un vairums gadījumu ir cilvēkiem vecumā no 25 līdz 55 gadiem.
J: Vai RA ir iespējams izārstēt?
A.: Diemžēl pašlaik RA izārstēt nav iespējams, taču ārsti ir noteikuši veidus, kā palēnināt un mazināt tā ietekmi uz slimniekiem, kas ar to slimo.
J: Kad RA pirmo reizi tika atzīts?
A.: RA pirmo reizi ap 1800. gadu atzina Dr. Augustīns Jakobs Landrē-Beovē (Dr. Augustin Jacob Landré-Beauvais).
J: Kā RA ietekmē organismu?
A: Ja cilvēkam ir RA, imūnsistēma uzbrūk locītavām un audiem ap tām, izraisot kapsulu pietūkumu ap locītavām, pārmērīgu sinoviālā šķidruma veidošanos, kam vajadzētu amortizēt locītavu, kā arī cietu šķiedru audu veidošanos sinoviālajā zonā, kas arī palīdz amortizēt kaulus, kad tie savienojas locītavā. Galu galā tas var novest pie locītavu skrimšļa, kas parasti pārklāj kaulu galus, novēršot to sāpīgu berzēšanos vienam pret otru, iznīcināšanas, ja to iznīcina RA.
