Jean Sibelius

Viņa dzīve

Agrīnā dzīve

Žans (izrunā franciski) dzimis 100 km uz ziemeļiem no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem. Viņa vectēvs bija nomainījis ģimenes uzvārdu no somu vārda uz latīniski skanīgo "Sibēliuss". Viņa tēvs nomira holēras epidēmijas laikā, kad Žans bija pavisam mazs. Viņa ģimene mājās runāja zviedru valodā, bet vienpadsmit gadu vecumā viņš sāka mācīties somu valodā runājošā skolā. Viņš mācījās spēlēt vijoli un vēlējās kļūt par solistu. Viņam patika lasīt Kalevalu, kas bija gara episka poēma par senām somu leģendām. Viņam patika arī zviedru valodā runājošie dzejnieki, kuri rakstīja dzejoļus par dabu.

1885. gadā viņš devās uz Helsinkiem studēt jurisprudenci, taču drīz vien atteicās no jurisprudences un pievērsās vijoļspēles studijām un kompozīcijai. Viņš devās uz Berlīni, lai turpinātu mūzikas studijas. Viņš sadraudzējās ar pianistu un komponistu Ferručo Busoni un kopā ar viņu devās uz Leipcigu. Šajā laikā viņš galvenokārt rakstīja kamermūziku. Vīnē viņš mācījās pie Karla Goldmarka un dzirdēja daudz orķestra mūzikas. Viņš tērēja daudz naudas, lielu daļu no tās dzerot, kas viņam daudzus gadus bija liela problēma.

Agrīni panākumi

1891. gadā viņš atgriezās Somijā. Viņš pelnīja naudu, mācot. Viņš uzrakstīja lielu skaņdarbu orķestrim un dziedātājiem ar nosaukumu Kullervo . Vārdi bija somu valodā, stāsts bija no poēmas Kalevala. Šis darbs padarīja viņu slavenu.

1892. gadā viņš apprecējās ar Aino Jernefeltu. Viņas tēvs bija ģenerālis un ļoti iecienījis somu valodu. Šajā laikā somi arvien vairāk centās atbrīvoties no Krievijas kundzības. Sibēliuss 1890. gados rakstīja patriotiskāku mūziku, piemēram, tonālo poēmu En Saga un Lemminkäinen leģendas, kuru vidū ir populārais Tuonēlas gulbis. Viņa patriotiskā tonālā poēma Finlandia joprojām ir ļoti populāra. Šajā laikā viņa mūziku ietekmēja Vāgners un Čaikovskis. Viņš dzirdēja arī somu tautas melodijas, un, lai gan tās tieši neizmantoja savā mūzikā, tās kļuva par daļu no viņa mūzikas valodas. 1897. gadā viņam piešķīra valsts pensiju, kas palīdzēja finansiāli, lai gan vēl daudzus gadus viņam ļoti bieži pietrūka naudas, jo viņam bija dārga gaume.

Nobriešanas gadi

No 1899. līdz 1924. gadam Sibēliuss sarakstīja 7 simfonijas, kas viņu padarīja slavenu visā pasaulē. Viņa draugs, diriģents Kajanuss, diriģēja Sibēliusa skaņdarbus, kad viņš ar Helsinku filharmonijas orķestri devās turnejā pa Eiropu. Viņa sieva sāka uztraukties par to, cik daudz alkohola viņš lieto Helsinkos, tāpēc 1903. gadā viņa pierunāja viņu pārcelt ģimeni uz vietu Ainola Somijas laukos. Viņi uzcēla māju Jērvenpē. Izņemot dažus īsus periodus Helsinkos, viņš tur pavadīja visu atlikušo mūžu. Pirmie darbi, ko viņš tur uzrakstīja, bija Otrā simfonija un Vijoļkoncerts. 1908. gadā viņš smagi saslima, un vairākus gadus viņam nācās pārtraukt smēķēt cigārus un lietot alkoholu. Viņš turpināja ceļot un vairākas reizes apmeklēja Angliju un 1914. gadā Amerikas Savienotās Valstis, kur bija ļoti populārs. Pēc kara viņš turpināja rakstīt vairāk simfoniju, kā arī dažus īsus, vieglus skaņdarbus. Viņa pēdējais lielais darbs bija 1926. gadā sarakstītā tonālā poēma Tapiola. Viņš mēģināja uzrakstīt vēl vienu simfoniju (Nr. 8), bet atteicās un to iznīcināja. Viņš nekad vairs nav rakstījis mūziku. Vēl 30 gadus viņš turpināja dzīvot pensijā savā mājā Somijas laukos. Viņš nomira no smadzeņu asinsizplūduma. Tagad mājā ir Sibēliusa muzejs.

Ģimenes dzīve

Sibēliusa sieva Aino nāca no ļoti cienījamas ģimenes. Lai gan viņas tēvs bija armijas ģenerālis, Jērnefeldu ģimenē, kurā dzīvoja mūziķi, gleznotāji un dzejnieki, bija liela interese par kultūru. Žans iemīlējās Aino, pirmo reizi viesojoties viņas mājās. Aino bija viņam uzticama sieva visu mūžu, lai gan viņa cieta daudz grūtību viņa dzeršanas problēmu un parādu dēļ. Viņiem bija piecas meitas.

Viņa darbi

Sibēliuss ir vislabāk pazīstams ar savām simfonijām un tonālajiem dzejoļiem. Viņa simfonijas ir ļoti atšķirīgas viena no otras, un nevienu no tām nevar raksturot kā "tipisku" viņa stilam. Agrīnajām simfonijām ir romantisks raksturs, vēlākajās simfonijās viņš izmēģina daudz jaunu ideju un skaņu. Viņa Vijoļkoncertu spēlē visi lielie vijolnieki. Sibēliuss sarakstīja daudz dziesmu balsij un klavierēm. Tās galvenokārt ir zviedru dzejoļu apdares. Viņš sarakstīja arī daudz kora skaņdarbu, galvenokārt somu valodā. Šie vokālie darbi ārpus Somijas nav tik labi pazīstami, jo valoda ārzemēs nav pazīstama, taču ir dažas ļoti labas dziesmas, īpaši Luonnotar. Līdztekus nozīmīgiem darbiem viņš sarakstīja arī daudz īsus darbus, lai nopelnītu pietiekami daudz naudas iztikai. To vidū ir dziesmas, kā arī daudzi īsi klavierdarbi.

Sibēliusa mūzika mūsdienās ir ārkārtīgi populāra. Viņa mūzika ir ietekmējusi arī jaunākos komponistus.