Žans Sibēliuss (1865–1957) — somu komponists, nacionālās mūzikas simbols
Žans Sibēliuss — somu komponists un nacionālās mūzikas simbols; izcilas simfonijas un kora darbi, kas iedvesmoja Somijas kultūras un neatkarības garu.
Žans Sibēliuss (dzimis 1865. gada 8. decembrī Hämeenlinna (Tavastehus); miris 1957. gada 20. septembrī Jērvenpē) bija somu komponists. Viņš ir viens no slavenākajiem somu izcelsmes cilvēkiem un viens no visu laiku izcilākajiem simfoniju komponistiem. Viņš piedzima laikā, kad Somijā bija liela Krievijas vara un somu tauta ļoti centās saglabāt savu kultūru un neatkarību. Šis nacionālisms ir dzirdams daudzos viņa skaņdarbos, īpaši dažos kora skaņdarbos. Pēc 1928. gada viņš komponēja ļoti maz. Viņš dzīvoja pensijā savās mājās Somijas laukos.
Izglītība un agrīnā karjera
Sibēliuss studēja mūziku Helsinkos pie Martina Wegeliusa, vēlāk turpināja izglītību Eiropā — mācījās Berlīnē un Vīnē, kur viņam bija pasniedzēji, piemēram, Alberts Bekers un Roberts Fūhss. Agrīnie darbi rāda gan romantisku ietekmi, gan pieaugošu interesi par somu tautas melodijām un eposa "Kalevala" motīviem. Pēc atgriešanās Somijā viņš ātri kļuva par centrālu figūru vietējā muzikas dzīvē.
Galvenie darbi un muzikālais stils
Sibēliusa repertuārā ir gan lieli orkestri darbi, gan kamer- un kora kompozīcijas. Viens no pazīstamākajiem viņa darbiem ir simfoniskā poēma Finlandia, kas kļuva par nacionālas identitātes simbolu. Starp citiem nozīmīgiem darbiem ir:
- Simfonijas — kopā septiņas simfonijas, kas rāda viņa attīstību no romantikas uz ietilpīgāku, ekonomiskāku motiviku un jaunu tonalitāšu izmantošanu.
- Viļiņcina koncerts (Violin Concerto) D minor — tehniski sarežģīts un emocionāli spēcīgs solo orķestra darbs.
- Lemminkäinena svīta (tostarp The Swan of Tuonela) un Karelia Suite — opusi ar skaidru saikni ar somu folkloru un epiku.
- Valse Triste un mazākas klavierdarbu adaptācijas — pazīstamas par melodiskumu un noskaņu.
- Tapiola — vēlīnā orķestra poēma, kas bieži tiek uzskatīta par vienu no viņa pēdējiem nozīmīgajiem instrumentālajiem darbiem.
Viņa stilā jūtama mērķtiecīga motīvu attīstība, plaša timbrālā krāsu palete un bieža atsauce uz modalitātēm un tautas mūzikas elementiem. Sibēliuss izmanto īsus muzikālus motīvus, kas attīstās un transformējas, radot plašu formu bez tradicionālas tematikas gariem izklāstiem.
Nacionālā nozīme un ietekme
Sibēliusa mūzika kļuva par Somijas kultūras un politiskās gribas simbolu laiks, kad valsts centās saglabāt savu identitāti un vēlāk iegūt neatkarību. Kompozīcijas kā Finlandia bieži tika atskaņotas publiskos un politiskos pasākumos, un daudzi viņa darbi stiprināja somu nacionālo pašapziņu. Starptautiski Sibēliuss ietekmēja daudzus 20. gadsimta komponistus un veicināja ziemeļu mūzikas tradīcijas atpazīstamību.
Personīgā dzīve, Ainola un mantojums
1892. gadā Sibēliuss apprecējās ar Aino Järnefelt, un pāris dzīvoja mājās pie Järvenpää, kur 1904. gadā uzcēla savu rezidenci, kas kļuva pazīstama kā Ainola. Ainola vēlāk tika pārvērsta par muzeju un ir atvērta apmeklētājiem, kur var iepazīties ar komponista dzīvi un darbu. Pēc 1928. gada Sibēliuss daudz mazāk komponēja — viņa vēlīnā bezdarbība kompozīcijā un leģenda par iznīcinātajiem Eitās simfonijas rokrakstiem (stāstīts, ka viņš iznīcināja materialu par iespējamo astoto simfoniju) kļuva par daļu no viņa radošā mīta.
Sibēliuss mira 1957. gadā 91 gada vecumā. Viņa mantojums ir plašs: viņa skaņdarbi joprojām regulāri skan vispārējā repertuārā, tie tiek ierakstīti un plaši izmantoti gan koncertos, gan mēdijos. Sibēliuss tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem 20. gadsimta komponistiem un par somu nacionālās mūzikas simbolu.
Kur meklēt vairāk informācijas
Ja vēlaties padziļinātāk iepazīties ar Sibēliusa mūziku, ieteicams klausīties viņa simfonijas un orķestra darbus (īpaši Finlandia, Valse Triste, Violin Concerto, Tapiola), apmeklēt Ainolu vai meklēt zinātniskus rakstus un biogrāfijas par viņa dzīvi un radošo ceļu.
Viņa dzīve
Agrīnā dzīve
Žans (izrunā franciski) dzimis 100 km uz ziemeļiem no Somijas galvaspilsētas Helsinkiem. Viņa vectēvs bija nomainījis ģimenes uzvārdu no somu vārda uz latīniski skanīgo "Sibēliuss". Viņa tēvs nomira holēras epidēmijas laikā, kad Žans bija pavisam mazs. Viņa ģimene mājās runāja zviedru valodā, bet vienpadsmit gadu vecumā viņš sāka mācīties somu valodā runājošā skolā. Viņš mācījās spēlēt vijoli un vēlējās kļūt par solistu. Viņam patika lasīt Kalevalu, kas bija gara episka poēma par senām somu leģendām. Viņam patika arī zviedru valodā runājošie dzejnieki, kuri rakstīja dzejoļus par dabu.
1885. gadā viņš devās uz Helsinkiem studēt jurisprudenci, taču drīz vien atteicās no jurisprudences un pievērsās vijoļspēles studijām un kompozīcijai. Viņš devās uz Berlīni, lai turpinātu mūzikas studijas. Viņš sadraudzējās ar pianistu un komponistu Ferručo Busoni un kopā ar viņu devās uz Leipcigu. Šajā laikā viņš galvenokārt rakstīja kamermūziku. Vīnē viņš mācījās pie Karla Goldmarka un dzirdēja daudz orķestra mūzikas. Viņš tērēja daudz naudas, lielu daļu no tās dzerot, kas viņam daudzus gadus bija liela problēma.
Agrīni panākumi
1891. gadā viņš atgriezās Somijā. Viņš pelnīja naudu, mācot. Viņš uzrakstīja lielu skaņdarbu orķestrim un dziedātājiem ar nosaukumu Kullervo . Vārdi bija somu valodā, stāsts bija no poēmas Kalevala. Šis darbs padarīja viņu slavenu.
1892. gadā viņš apprecējās ar Aino Jernefeltu. Viņas tēvs bija ģenerālis un ļoti iecienījis somu valodu. Šajā laikā somi arvien vairāk centās atbrīvoties no Krievijas kundzības. Sibēliuss 1890. gados rakstīja patriotiskāku mūziku, piemēram, tonālo poēmu En Saga un Lemminkäinen leģendas, kuru vidū ir populārais Tuonēlas gulbis. Viņa patriotiskā tonālā poēma Finlandia joprojām ir ļoti populāra. Šajā laikā viņa mūziku ietekmēja Vāgners un Čaikovskis. Viņš dzirdēja arī somu tautas melodijas, un, lai gan tās tieši neizmantoja savā mūzikā, tās kļuva par daļu no viņa mūzikas valodas. 1897. gadā viņam piešķīra valsts pensiju, kas palīdzēja finansiāli, lai gan vēl daudzus gadus viņam ļoti bieži pietrūka naudas, jo viņam bija dārga gaume.
Nobriešanas gadi
No 1899. līdz 1924. gadam Sibēliuss sarakstīja 7 simfonijas, kas viņu padarīja slavenu visā pasaulē. Viņa draugs, diriģents Kajanuss, diriģēja Sibēliusa skaņdarbus, kad viņš ar Helsinku filharmonijas orķestri devās turnejā pa Eiropu. Viņa sieva sāka uztraukties par to, cik daudz alkohola viņš lieto Helsinkos, tāpēc 1903. gadā viņa pierunāja viņu pārcelt ģimeni uz vietu Ainola Somijas laukos. Viņi uzcēla māju Jērvenpē. Izņemot dažus īsus periodus Helsinkos, viņš tur pavadīja visu atlikušo mūžu. Pirmie darbi, ko viņš tur uzrakstīja, bija Otrā simfonija un Vijoļkoncerts. 1908. gadā viņš smagi saslima, un vairākus gadus viņam nācās pārtraukt smēķēt cigārus un lietot alkoholu. Viņš turpināja ceļot un vairākas reizes apmeklēja Angliju un 1914. gadā Amerikas Savienotās Valstis, kur bija ļoti populārs. Pēc kara viņš turpināja rakstīt vairāk simfoniju, kā arī dažus īsus, vieglus skaņdarbus. Viņa pēdējais lielais darbs bija 1926. gadā sarakstītā tonālā poēma Tapiola. Viņš mēģināja uzrakstīt vēl vienu simfoniju (Nr. 8), bet atteicās un to iznīcināja. Viņš nekad vairs nav rakstījis mūziku. Vēl 30 gadus viņš turpināja dzīvot pensijā savā mājā Somijas laukos. Viņš nomira no smadzeņu asinsizplūduma. Tagad mājā ir Sibēliusa muzejs.
Ģimenes dzīve
Sibēliusa sieva Aino nāca no ļoti cienījamas ģimenes. Lai gan viņas tēvs bija armijas ģenerālis, Jērnefeldu ģimenē, kurā dzīvoja mūziķi, gleznotāji un dzejnieki, bija liela interese par kultūru. Žans iemīlējās Aino, pirmo reizi viesojoties viņas mājās. Aino bija viņam uzticama sieva visu mūžu, lai gan viņa cieta daudz grūtību viņa dzeršanas problēmu un parādu dēļ. Viņiem bija piecas meitas.
Viņa darbi
Sibēliuss ir vislabāk pazīstams ar savām simfonijām un tonālajiem dzejoļiem. Viņa simfonijas ir ļoti atšķirīgas viena no otras, un nevienu no tām nevar raksturot kā "tipisku" viņa stilam. Agrīnajām simfonijām ir romantisks raksturs, vēlākajās simfonijās viņš izmēģina daudz jaunu ideju un skaņu. Viņa Vijoļkoncertu spēlē visi lielie vijolnieki. Sibēliuss sarakstīja daudz dziesmu balsij un klavierēm. Tās galvenokārt ir zviedru dzejoļu apdares. Viņš sarakstīja arī daudz kora skaņdarbu, galvenokārt somu valodā. Šie vokālie darbi ārpus Somijas nav tik labi pazīstami, jo valoda ārzemēs nav pazīstama, taču ir dažas ļoti labas dziesmas, īpaši Luonnotar. Līdztekus nozīmīgiem darbiem viņš sarakstīja arī daudz īsus darbus, lai nopelnītu pietiekami daudz naudas iztikai. To vidū ir dziesmas, kā arī daudzi īsi klavierdarbi.
Sibēliusa mūzika mūsdienās ir ārkārtīgi populāra. Viņa mūzika ir ietekmējusi arī jaunākos komponistus.
Meklēt