Somu valoda
Somu valoda ir somu-ugru valoda, kas pieder urāliešu valodu saimei. Tā ir viena no divām Somijas oficiālajām valodām. Tā ir arī oficiālā minoritātes valoda Zviedrijā. Somu valoda ir viena no četrām Eiropas valstu valodām, kas nav indoeiropiešu valoda. Pārējās trīs ir igauņu un ungāru valodas, kas arī ir urāliešu valodas, un basku valoda.
Saistītās valodas
Somu valodas gramatika un lielākā daļa somu valodas vārdu ļoti atšķiras no citu Eiropas valodu vārdiem, jo somu valoda nav indoeiropiešu valoda. Divas citas valsts valodas, kas ir urāliešu valodas, tāpat kā somu valoda, ir igauņu un ungāru valoda. Igauņi un somi parasti var saprast viens otru, taču viņu valodas ir ļoti atšķirīgas. Lai gan somu un ungāru valoda ir radniecīgas valodas, tās neizskatās un neskan līdzīgi. Somu un ungāru valodas atdalījās jau sen, un katrai valodai izveidojās savs vārdu krājums. Cilvēki, kas prot somu valodu, bez papildu mācīšanās nevar saprast ungāru valodu, un ungāri nevar saprast somu valodu. Tomēr ir daži pamatvārdi, kas ir ļoti līdzīgi, piemēram, "roka" (somu "käsi" pret ungāru "kéz"), "iet" (somu "mennä" pret ungāru "menni"), "zivs" (somu "kala" pret ungāru "hal").
Somu valodas gramatika
Somu valoda ir sintētiska un aglutinatīva valoda. Tas nozīmē, ka somu valodā vārdiem ir vārda sakne, ko sauc par "ķermeni", un citas daļas, kas veido to nozīmi. Somu valoda šajā ziņā ir līdzīga japāņu valodai, turku valodai un latīņu valodai. Somu valodā ir 17 pāri/vārdu tipi (sanatyypit). Par "gadījumu" var domāt kā vārdam pievienotu galotni, kas palīdz raksturot tā mērķi teikumā. Darbības vārdiem ir 5 tempori (tagadnes laiks, pagātnes laiks, pabeigtais, virsteiksme un nākotnes laiks). Turklāt darbības vārdiem ir divi divējādi darbības vārdi (aktīvajā un pasīvajā formā). Somu valodā ir daudz gerunds, kas ir no darbības vārdiem veidoti lietvārdi (piemēram: lasīt - lasīt), kas pastāv arī somu valodā (lukeminen - lukea).
Somu valoda ir sarežģīta, mainīga valoda. ASV Valsts departaments to ir ierindojis starp ļoti sarežģītām valodām, kurās angļu valoda ir dzimtā valoda. Grūtības rada ne tikai valodas gramatiskā uzbūve, bet arī izruna un intonācija salīdzinājumā ar angļu valodu.
Somu valodas pareizrakstība un izruna
Somu valodu izrunā tā, kā tā tiek rakstīta. Dažu burtu izruna ir līdzīga angļu valodas izrunai. Tomēr:
- 'j' ir kā angļu valodā 'y' frāzē 'jā'.
- 's' ir līdzīgs angļu valodas 's' 'sad' (nekad nav līdzīgs 'z').
- 'h' vienmēr tiek izrunāts, pat zilbes beigās, piemēram, 'ahdas' ('šaurs').
- dubultie patskaņi padara skaņu garu
- 'ä' ir līdzīgs 'a' angļu valodā 'cat'.
- "ö" ir gandrīz kā angļu valodas artikuls "a". To izrunā ar noapaļotām lūpām, līdzīgi kā "eu" franču "peur" vai vācu "ö".
- burts "c" netiek lietots. To aizstāj ar "k" vai "s", lai izvairītos no pārpratumiem un padarītu rakstīšanu vienkāršāku.
- burts 'q' netiek lietots. To aizstāj ar "k" vai "kv", lai padarītu rakstīšanu vienkāršāku.
- burtu "y" izrunā tāpat kā "u" franču valodā vai "i" - "in", bet ar noapaļotām lūpām, kas ir ļoti līdzīgs "ö".
- burtu 'z' izrunā kā 'ts' vācu valodā. Bieži vien to raksta kā "ts", lai atvieglotu rakstīšanu.
- burtu "x" parasti raksta kā "ks", lai atvieglotu rakstīšanu, piemēram, vārdu "taksi", nevis "taxi".
Angliski runājošie bieži izelpo, sakot tādus burtus kā "k", "p" un "t". Somu valodā viņi to nedara, un, lai "norītu skaņu", kā saka vecais teiciens, ir vajadzīga ilga prakse.
Somu diftongu (öy, yö, äy, eu u u. c.) pareiza izruna ir sarežģīta.
Somu valodas vārdu piemēri
| Yksi | Viens |
| Kaksi | Divi |
| Kolme | Trīs |
| Kyllä | Jā |
| Ei | Nē |
| Minä | I |
| Sinä/Te | Jūs |
| Hän | Viņš/viņa |
| Es | Mēs |
| Viņš | Viņi |
| Olen/Minä olen | Es esmu |
| Suomi | Somija |
| Talo | Māja |
| Koti | Sākums |
| Kaklasaite | Ceļš |
| Äiti | Māte |
| Isä | Tēvs |
| Tyttö | Meitene |
| Poika | Zēns |
| Vauva | Baby |
| Auto | Automašīna |
| Juna | Vilciens |
| Lentokone | Lidmašīna |
| Ravintola | Restorāns |
| Nukke | Lelle |
| Sänky | Gulta |
| Tuoli | Krēsls |
| Kaupunki | Pilsēta/pilsēta |
| Puisto | Parks |
| Polkupyörä | Velosipēds |
| Kukka | Zieds |
| Kevät | Pavasaris |
| Kesä | Vasara |
| Syksy | Rudens / rudens |
| Talvi | Ziema |
Somu valodas pamatizteikumi
| Hei | Sveiki |
| Mitä kuuluu? | Kā jums klājas? (neformāli) |
| Kiitos hyvää | Ļoti labi, paldies |
| Kiitos | Paldies |
| Kiitos paljon | Liels paldies |
| Hyvää huomenta | Labs rīts |
| Hyvää iltaa | Labs vakars |
| Hyvää yötä | Labu nakti |
| Hyvästi | Atvadas |
| Nimeni par Annu | Mans vārds ir Anna |
| En osaa puhua suomea | Es nerunāju somu valodā |
| Puhutteko englantia? | Vai jūs runājat angliski? |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir somu valoda?
A: Somu valoda ir urāliešu valoda, kurā runā Somijā un kas tiek uzskatīta par vienu no divām valsts oficiālajām valodām.
J: Cik ir Somijas oficiālo valodu?
A: Somijā ir divas oficiālās valodas, un somu valoda ir viena no tām.
J: Vai somu valodā runā arī ārpus Somijas?
A: Jā, somu valoda ir oficiālā minoritāšu valoda Zviedrijā.
Vai somu valoda ir indoeiropiešu valoda?
A: Nē, somu valoda nav indoeiropiešu valoda. Tā ir viena no četrām Eiropas valstu valodām, kas nav indoeiropiešu valoda.
J: Kādas ir citas urāliešu valodas, izņemot somu valodu?
A: Līdzās somu valodai urālu valodas ir arī igauņu un ungāru valoda.
J: Kas ir basku valoda?
A: Basku valoda ir vēl viena Eiropas valoda, kas nav indoeiropiešu valoda.
Vai somu valodai ir kāda saistība ar citām valodām?
A: Somu valoda pieder urāliešu valodu saimei, kurā ietilpst arī igauņu, ungāru un sāmu valodas. Šīm valodām ir dažas līdzības, bet tās nav saistītas ar indoeiropiešu valodām, piemēram, angļu, franču vai vācu valodu.
