Somu valoda ir somu-ugru valoda, kas pieder urāliešu valodu saimei. Tā ir viena no divām Somijas oficiālajām valodām. Tā ir arī oficiālā minoritātes valoda Zviedrijā. Somu valoda ir viena no četrām Eiropas valstu valodām, kas nav indoeiropiešu valoda. Pārējās trīs ir igauņu un ungāru valodas, kas arī ir urāliešu valodas, un basku valoda.

Somu valodu runā galvenokārt Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijas rietumu reģionos (piem., Karelija, Ingrija) un diasporā ārpus Skandināvijas. Runātāju skaits pasaulē ir aptuveni 5–6 miljoni; lielākā daļa dzīvo Somijā. Valoda saglabā spēcīgu lomu Somijas sabiedrībā, izglītībā, medijos un kultūrā.

Rakstība un fonētika

Somu valoda lieto latīņu alfabētu ar dažiem papildus burtiem: īpaši izplatīti ir ä un ö. Ortogrāfija ir fonētiska — daudzos gadījumos burtu kombinācijas tieši atspoguļo izrunu. Garums (īsie vs. gari patskaņi un līdzskaņi) ir nozīmīgs, jo tas var mainīt vārda nozīmi.

Galvenās gramatiskās iezīmes

  • Somu valoda ir aglutinatīva — morfēmas pievieno vārdam, lai izteiktu locījumu, skaitli un citas gramatiskas attiecības.
  • Tai ir samērā liels locījumu skaits — parasti min ap 15 gramatiskām locījumu formām (piem., nominativs, genitīvs, partitivs, inessīvs, elatīvs, illatīvs, adessīvs u.c.).
  • Trūkst dzimuma kategorijas — nav atšķirības starp "viņš" un "viņa" trešās personas vietniekvārdos.
  • Pastāv patskaņu harmonija (vowel harmony) un līdzskaņu gradācija (consonant gradation), kas ietekmē morfēmu formas.
  • Vārdu kārtojums ir salīdzinoši brīvs, bet parasti tiek lietots SVO (subjekts — darbības vārds — objekts) kā noklusējuma struktūra.

Dialekti

Somijā ir vairākas dialektu grupas, no kurām lielākās ir ziemeļu (augšzemeņu) un dienvidu (lejaszemeņu) dialektu grupas. Dialektu atšķirības skar fonētiku, fleksiju un leksiku. Standarta somu valoda (kirjakieli) ir balstīta galvenokārt uz dienvidu dialektiem un literārās valodas attīstības tradīciju.

Vēsture un valodu saistība

Somu valoda pieder urāliešu valodu saimei un ir ģenēzē radniecīga ar igauņu un tālākām attiecībām ar ungāru valodu. Rakstiskā somu valoda sāka veidoties 16. gadsimtā, kad mācītājs Mikaels Agrikola (Mikael Agricola) izstrādāja pirmos rakstiskos materiālus un tulkojumus. Vēsturiskā mijiedarbība ar zviedru, vācu un krievu valodām ir atstājusi ietekmi uz leksiku.

Statuss, izglītība un mediji

Somijas oficiālā divvalodība nozīmē, ka gan somu, gan zviedru valoda ir valsts valodas. Somu valoda ir pamata mācību valoda lielākajā daļā skolu Somijā, un pastāv bagāta literatūras, televīzijas, radio un interneta satura pieejamība somu valodā. Zviedrijā somu un ar to saistītās liriskās variācijas (piem., meänkieli) ir atzītas par minoritāšu valodām, un tiem ir noteikta aizsardzība un tiesības uz izglītību savā valodā konkrētās teritorijās.

Vārdu krājums un ietekme

Somu valodas leksikā ir daudz ķermeņu vārdnīcas pamatelementu, bet arī aizguvumu no zviedru, vācu un krievu valodām, galvenokārt administratīvajos, tehniskajos un kultūras terminus. Mūsdienās angļu valodas ietekme ir nozīmīga, it īpaši tehnoloģiju un zinātnes jomā.

Piemēri

  • Hei — sveiki
  • Kiitos — paldies
  • Kyllä — jā
  • Ei — nē
  • Näkemiin — uz redzēšanos

Somu valoda ir bagāta ar īpatnējām gramatiskām konstrukcijām un niansēm, kas to padara interesantu gan valodniekiem, gan cilvēkiem, kas mācās valodu no jauna. Tā ir gan dinamiska mūsdienu sabiedrības valoda, gan lietojama arī literārajā un akadēmiskajā kontekstā.