Basku valoda (Euskara) — valodu izolāts Basku zemē un diasporā
Basku valoda (basku: Euskara) ir valoda, kurā runā basku tautības cilvēki Basku zemē un tās diasporā. Lai gan lielākā daļa citu eiropiešu runā indoeiropiešu valodās, basku valoda ir izolēta valoda un nav radniecīga ne šīm valodām, ne citām valodām pasaulē.
Izcelsme un klasifikācija
Basku valoda tiek uzskatīta par valodas izolātu — tā nav pierādāmi radniecīga ne ar kādu no lielākajām valodu saimēm. Daudzi lingvisti domā, ka tās saknes meklējamas pirmsindoeiropiešu periodā un tā, iespējams, ir pēdējais reģiona pirmsindoeiropiešu valodu pārstāvis. Tomēr precīza izcelsme joprojām ir neiestudēta un apvīta ar spekulācijām.
Teritorija un runātāji
Basku valodu lieto galvenokārt Basku zemes reģionā, kas aptver ziemeļrietumu Spānijas un dienvidrietumu Francijas daļas. Mūsdienās runātāju skaits tiek lēsts apmēram 700–750 tūkstošiem, ar lielāku koncentrāciju Spānijas Basku autonomajā kopienā (Euskadi) un Navarras dienvidu daļā; Francijas Basku zemē valoda ir mazāk izplatīta un tam ir mazāks oficiālais atbalsts.
Dialekti un standartizācija
Basku valodai ir vairākas dialektu grupas, kas atšķiras leksikā, izrunā un gramatiskos elementos. Galvenie dialekti tradicionāli tiek iedalīti šādi:
- Bizkaiera (Bizkaia)
- Gipuzkoiera (Gipuzkoa)
- Navarrera (Navarra)
- Lapurdiera, Zuberoera un Behe Nafarrera (Francijas puse)
20. gadsimta beigās tika izstrādāts un plaši pieņemts standarts — Euskara Batua — lai atvieglotu mācību, mediju un administrācijas lietošanu. Euskara Batua balstās galvenokārt uz Gipuzkoas un Bizkaijas variantiem, taču nodrošina vienotu rakstību un gramatikas normas.
Gramatika un rakstība
Basku gramatika atšķiras no indoeiropiešu valodām. Dažas būtiskas iezīmes:
- Ergatīvo-absolutīvo locījumu sistēma (daži lingvisti to sauc par ergatīvu valodas iezīmi), — darbības izteikšanā atšķir subjekta un objekta lomās balstītus locījumus.
- Bogāta locījumu un piedēkļu izmantošana (agglutinējošs raksturs), kur nozīme bieži tiek pievienota ar sufiksiem.
- Parasti vārdu kārtība SOV (subjekts–objekts–verbs), taču brīvāka nekā stingrākām valodām, pateicoties morfoloģiskajiem marķieriem.
- Nav dzimuma (nav gramatiskā dzimta kā daudzās indoeiropiešu valodās).
- Bagāta darbības vārdu sistema ar daudzām palīdzības formām un locījumiem, kas izsaka laiku, izteiksmi un objektu attiecības.
Rakstībā izmantots latīņu alfabēts ar dažiem papildu burtiem un kombinācijām, kas atbilst basku fonētikai. Standarts nodrošina vienotu ortogrāfiju publicētajiem tekstiem un izglītībai.
Vārdnīca un ietekme
Lai gan pamatvārdu krājums ir vecs un unikāls, basku valodā redzamas aizguvumu pēdas no romāņu valodām (it īpaši kastīliešu/spāņu un franču), arī no latīņu un viduslaiku kontaktiem. Mūsdienās aizguvumi skar it īpaši tehnisko, administratīvo un mūsdienu dzīves vārdu krājumu.
Izglītība, kultūra un mediji
Mūsu laikos ir spēcīgas atbalsta struktūras valodas atdzīvināšanai: basku valodā darbojas skolas (ikastolak), universitāšu kursi, radio un televīzijas raidījumi, drukāts un elektronisks prese, teātris un literatūra. Oficiālais statuss Spānijas Basku autonomajā kopienā nodrošina plašāku lietojumu administrācijā un izglītībā, kamēr Francijas pusē juridiskais atbalsts tradicionāli ir ierobežotāks.
Mūsdienu izaicinājumi un atdzimšana
Kopš 20. gadsimta vidus pastāv spēcīga valodas atjaunošanas kustība: jaunu runātāju piesaiste caur izglītību, mediju izmantošana un kultūras projekti ir uzlabojuši valodas situāciju. Tomēr izaicinājumi joprojām pastāv — urbanizācija, dominējošās valodas spiediens, demogrāfiskas izmaiņas un nepieciešamība turpināt standarta un dialektu līdzsvarotu attīstību.
Daži piemēri vārdnīcā
- kaixo — sveiki
- agur — uz redzēšanos
- etxe — māja
- Euskara — basku valoda
Basku valoda diasporā
Basku kopienas diasporā (piemēram, Argentīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs un citur) valoda tiek uzturēta ar kopienu aktivitātēm, kultūras centriem un ģimenes pārnešanu. Tomēr diasporā runātāju skaits un valodas lietojuma intensitāte ir atkarīga no vietējiem apstākļiem un jaunākās paaudzes iesaistes.
Secinot — Euskara ir unikāla un senākā dzīva valoda Rietumeiropā, kas saglabā savu identitāti un turpina attīstīties, pateicoties gan vietējai iniciatīvai, gan starptautiskai lingvistiskai interesei.
Basku dialekti
Vēsture un klasifikācija
Basku senči ir vieni no senākajiem Eiropas iedzīvotājiem, un viņu izcelsme nav zināma, tāpat kā valodas izcelsme. Daudzi pētnieki ir mēģinājuši sasaistīt basku valodu ar etrusku, afrikāņu valodām, kaukāziešu valodām u. c., taču lielākā daļa uzskata, ka basku valoda ir izolēta valoda. Zināmas cerības ir devusi saikne ar Ibērijas valodu, taču nav skaidrs, vai līdzību izraisa ģenētiskās attiecības vai tikai tuvība. Basku valodu runāja ilgi pirms romieši iberiešu pussalā ieviesa latīņu valodu.
Ģeogrāfiskā izplatība
Basku valodā runā teritorijā, kas ir mazāka par Basku zemi (basku valodā: Euskal Herria). Savulaik basku valodā tika runāts lielākā teritorijā, bet dažās vietās to pārņēma latīņu valoda.
Oficiālais statuss
Vēsturiski oficiālā valoda ir bijusi latīņu vai romāņu valoda.
Mūsdienās basku valodai ir viens no oficiālo valodu statusiem Spānijas basku reģionos: Basku zemē un dažās Navarras reģiona daļās. Basku valodai nav oficiāla statusa Francijas ziemeļu basku apgabalā, un Francijas pilsoņiem ir aizliegts lietot basku valodu Francijas tiesās.
Dialekti
Pastāv seši galvenie basku dialekti: biskajiešu, gipuzku un augstās navaresiešu valodas (Spānijā), kā arī zemās navaresiešu valodas, leibordu un suletinu valodas (Francijā). Tomēr dialektu robežas nesakrīt ar politiskajām robežām. Vienu no pirmajiem zinātniskajiem pētījumiem par basku dialektiem, jo īpaši palīgdarbības vārda formām, veica Luijs Luciens Bonaparts (Napoleona Bonaparta brāļadēls).
Atvasinātās valodas
Tagad ir izveidota vienota valodas versija, ko sauc par Batua (basku valodā - "vienota") un kas tiek mācīta skolās. Batua valodas pamatā lielā mērā ir Gipuzkoa reģionālais dialekts.
Basku valodas pratēju īpatsvars.
Gramatika
Basku valoda ir ergatīvs-absolutīvs. Tās gramatika ir ļoti sarežģīta, un tajā ir daudz dažādu lietvārdu paju.
Patskaņu sistēma ir tāda pati kā lielākajai daļai spāņu valodā runājošo, un tajā ir pieci tīri patskaņi - /i e a o u/.
Vārdnīca
Saskarsmē ar tuvējām tautām basku valoda ir aizņēmusies vārdus no latīņu, spāņu, franču, gaskonu un citām valodām, taču to ir mazāk nekā indoeiropiešu valodās. Daži apgalvo, ka daudzi tās vārdi ir aizgūti no latīņu valodas, taču fonētiskās evolūcijas rezultātā daudzi no tiem tagad izskatās kā vietējie vārdi, piemēram, lore ("zieds", no florem), errota ("dzirnavas", no rotam, "[dzirnavu] rats"), gela ("istaba", no cellam).
Frāžu paraugi
Basku valodā raksta ar latīņu alfabētu. Universālais īpašais burts ir ñ, ko izrunā tāpat kā n sīpolos, kā arī lieto ç un ü. Basku valodā nelieto c, q, v, w, y, izņemot aizguvumus, un tās netiek uzskatītas par alfabēta daļu. Arī x izrunā kā sh, kā tas ir vārdā shine.
[{[9273-8565]}]
- Bai = Jā
- Ez = Nē
- Kaixo! , = Sveiki
- Agur! , Adio! = Goodbye!
- Ikusi arte = Uz tikšanos!
- Eskerrik asko! = Paldies!
- Egun on = Labs rīts (burtiski: Laba diena)
- Egun on, bai = Standarta atbilde uz Egun on
- Arratsalde par = Labs vakars
- Gabona = Laba nakts
- Mesedez = Lūdzu
- Barkatu = Atvainojiet (mani)
- Aizu! = Klausies! (Lai pievērstu kādam uzmanību, ne pārāk pieklājīgi, lietojams ar draugiem)
- Kafe hutsa nahi nuke = Vai es varu iedzert kafiju?
- Kafe ebakia nahi nuke = Vai es varu dabūt macchiato?
- Kafesnea nahi nuke = Vai es varu iedzert kafijas latte?
- Garagardoa nahi nuke = Vai es varu iedzert alus?
- Komunak = Tualetes
- Komuna, non dago? = Kur ir tualetes?
- Non dago tren-geltokia? = Kur ir dzelzceļa stacija?
- Non dago autobus-geltokia? = Kur ir autoosta?
- Ba al da hotelik hemen inguruan? = Kur ir (tuvākā, vienīgā) viesnīca?
- Zorionak = Priecīgas brīvdienas (Ziemassvētku un Jaunā gada laikā), apsveikumi
- Ez dakit euskaraz= Es nerunāju basku valodā
- Ba al dakizu ingelesez? = Vai tu runā angliski?
- Nongoa zara? = No kurienes tu esi?
- Non dago...? = Kur ir...?
- Badakizu euskaraz? = Vai tu runā basku valodā?
- Bai ote? = Tiešām?
- Topa! = Uz veselību!
- Hementxe! = Pāri / tieši šeit!
- Geldi! = Stop
- Lasai = Nesteidzies
- Ez dut nahi= Es negribu
Jautājumi un atbildes
J: Kas runā basku valodā?
A: Basku valodā runā basku tauta Basku zemē un tās diasporā.
J: Kas ir basku valoda?
A: Basku valoda ir izolēta valoda, kas nav radniecīga nevienai citai valodai pasaulē.
J: Kā basku valoda tiek saukta basku valodā?
A: Basku valodas nosaukums basku valodā ir euskara.
J: Kādās citās valodās runā lielākā daļa eiropiešu?
A: Lielākā daļa eiropiešu runā indoeiropiešu valodās.
J: Vai basku valoda ir radniecīga indoeiropiešu valodām?
A: Nē, basku valoda nav saistīta ar indoeiropiešu valodām.
J: Ko jūs domājat ar terminu "valodas izolāts"?
A: Ar izolētu valodu apzīmē valodu, kas nav saistīta ar nevienu zināmu valodu saimi.
J: Vai pasaulē ir kādas citas valodas, kas ir līdzīgas basku valodai?
A: Nē, pasaulē nav citu valodu, kas būtu līdzīgas basku valodai, jo tā ir izolētā valoda.
