Basku valoda

Vēsture un klasifikācija

Basku senči ir vieni no senākajiem Eiropas iedzīvotājiem, un viņu izcelsme nav zināma, tāpat kā valodas izcelsme. Daudzi pētnieki ir mēģinājuši sasaistīt basku valodu ar etrusku, afrikāņu valodām, kaukāziešu valodām u. c., taču lielākā daļa uzskata, ka basku valoda ir izolēta valoda. Zināmas cerības ir devusi saikne ar Ibērijas valodu, taču nav skaidrs, vai līdzību izraisa ģenētiskās attiecības vai tikai tuvība. Basku valodu runāja ilgi pirms romieši iberiešu pussalā ieviesa latīņu valodu.

Ģeogrāfiskā izplatība

Basku valodā runā teritorijā, kas ir mazāka par Basku zemi (basku valodā: Euskal Herria). Savulaik basku valodā tika runāts lielākā teritorijā, bet dažās vietās to pārņēma latīņu valoda.

Oficiālais statuss

Vēsturiski oficiālā valoda ir bijusi latīņu vai romāņu valoda.

Mūsdienās basku valodai ir viens no oficiālo valodu statusiem Spānijas basku reģionos: Basku zemē un dažās Navarras reģiona daļās. Basku valodai nav oficiāla statusa Francijas ziemeļu basku apgabalā, un Francijas pilsoņiem ir aizliegts lietot basku valodu Francijas tiesās.

Dialekti

Pastāv seši galvenie basku dialekti: biskajiešu, gipuzku un augstās navaresiešu valodas (Spānijā), kā arī zemās navaresiešu valodas, leibordu un suletinu valodas (Francijā). Tomēr dialektu robežas nesakrīt ar politiskajām robežām. Vienu no pirmajiem zinātniskajiem pētījumiem par basku dialektiem, jo īpaši palīgdarbības vārda formām, veica Luijs Luciens Bonaparts (Napoleona Bonaparta brāļadēls).

Atvasinātās valodas

Tagad ir izveidota vienota valodas versija, ko sauc par Batua (basku valodā - "vienota") un kas tiek mācīta skolās. Batua valodas pamatā lielā mērā ir Gipuzkoa reģionālais dialekts.

Basku valodas pratēju īpatsvars.

Gramatika

Basku valoda ir ergatīvs-absolutīvs. Tās gramatika ir ļoti sarežģīta, un tajā ir daudz dažādu lietvārdu paju.

Patskaņu sistēma ir tāda pati kā lielākajai daļai spāņu valodā runājošo, un tajā ir pieci tīri patskaņi - /i e a o u/.

Vārdnīca

Saskarsmē ar tuvējām tautām basku valoda ir aizņēmusies vārdus no latīņu, spāņu, franču, gaskonu un citām valodām, taču to ir mazāk nekā indoeiropiešu valodās. Daži apgalvo, ka daudzi tās vārdi ir aizgūti no latīņu valodas, taču fonētiskās evolūcijas rezultātā daudzi no tiem tagad izskatās kā vietējie vārdi, piemēram, lore ("zieds", no florem), errota ("dzirnavas", no rotam, "[dzirnavu] rats"), gela ("istaba", no cellam).

Frāžu paraugi

Basku valodā raksta ar latīņu alfabētu. Universālais īpašais burts ir ñ, ko izrunā tāpat kā n sīpolos, kā arī lieto ç un ü. Basku valodā nelieto c, q, v, w, y, izņemot aizguvumus, un tās netiek uzskatītas par alfabēta daļu. Arī x izrunā kā sh, kā tas ir vārdā shine.

[{
[9273-8565]}]

• Bai = Jā
• Ez = Nē
• Kaixo! , = Sveiki
• Agur! , Adio! = Goodbye!
• Ikusi arte = Uz tikšanos!
• Eskerrik asko! = Paldies!
• Egun on = Labs rīts (burtiski: Laba diena)
• Egun on, bai = Standarta atbilde uz Egun on
• Arratsalde par = Labs vakars
• Gabona = Laba nakts
• Mesedez = Lūdzu
• Barkatu = Atvainojiet (mani)
• Aizu! = Klausies! (Lai pievērstu kādam uzmanību, ne pārāk pieklājīgi, lietojams ar draugiem)
• Kafe hutsa nahi nuke = Vai es varu iedzert kafiju?
• Kafe ebakia nahi nuke = Vai es varu dabūt macchiato?
• Kafesnea nahi nuke = Vai es varu iedzert kafijas latte?
• Garagardoa nahi nuke = Vai es varu iedzert alus?
• Komunak = Tualetes
• Komuna, non dago? = Kur ir tualetes?
• Non dago tren-geltokia? = Kur ir dzelzceļa stacija?
• Non dago autobus-geltokia? = Kur ir autoosta?
• Ba al da hotelik hemen inguruan? = Kur ir (tuvākā, vienīgā) viesnīca?
• Zorionak = Priecīgas brīvdienas (Ziemassvētku un Jaunā gada laikā), apsveikumi
• Ez dakit euskaraz= Es nerunāju basku valodā
• Ba al dakizu ingelesez? = Vai tu runā angliski?
• Nongoa zara? = No kurienes tu esi?
• Non dago...? = Kur ir...?
• Badakizu euskaraz? = Vai tu runā basku valodā?
• Bai ote? = Tiešām?
• Topa! = Uz veselību!
• Hementxe! = Pāri / tieši šeit!
• Geldi! = Stop
• Lasai = Nesteidzies
• Ez dut nahi= Es negribu