Ergatīvi–absolutīvās valodas: definīcija, struktūra un piemēri
Ergatīvi–absolutīvās valodas: skaidra definīcija, morfoloģiskā struktūra un bagātīgi piemēri (basku, gruzīnu, maiju, tibetiešu) ar salīdzinājumu pret nominālo sistēmu.
Ergatīvi–absolutīvās valodas, dažkārt sauktas arī par ergatīvām valodām, ir valodu tips, kurā intranzitīvā darbības vārda subjekts (S) un tranzitīvā darbības vārda objekts (O) tiek atzīmēti vai uzvedas vienādi, savukārt tranzitīvā darbības vārda aģents (A) tiek atzīmēts citādi. Tas nozīmē, ka S (intransitīvs subjekt) un O (transitīvs objekts) ir absolutīvā rindā, bet A (transitīvs aģents) — ergatīvā rindā.
Salīdzinājums ar nomināl‑akuzatīvo sistēmu
Angļu valodā un citās nominatīv‑akuzatīvās valodās pārejas darbības vārda aģents ("doer", she — She walked the dog) un nenoteiksmes (intranzitīvā) darbības vārda subjekts ("doer", she — She walked) parasti tiek atzīmēti tādā pašā veidā (nominatīvā), bet objekts ("done‑to", dog — She walked the dog) tiek atzīmēts citādi (akuzatīvā). Nominatīv‑akuzatīvā sistēmā S un A kopīgi pretstatās O; ergatīvā‑absolutīvā sistēmā S un O kopīgi pretstatās A.
Kā darbojas ergatīvā marķēšana
Ergatīvā valodā pārejas darbības vārda aģents parasti saņem ergatīvo locījuma vai citādu morfoloģisku atzīmi, savukārt nepārejas darbības vārda subjekts un pārejas darbības vārda objekts tiek vai nu neatzīmēti, vai saņem to pašu absolutīvo marķējumu. Parasti:
- A — ergatīvs (atzīmēts);
- S — absolutīvs (neatzīmēts vai citādi);
- O — absolutīvs (tas pats kā S).
Vienkārši izsakoties: S = O (absolutīvs), bet A atšķiras (ergatīvs).
Formāls A / S / O paraugs
Ja tiek definēts: A = pārejas darbības vārda aģents; S = nepārejas (intranzitīvā) darbības vārda arguments; O = pārejas darbības vārda objekts, tad var pretstatīt nominatīv‑akuzatīvo angļu valodu un hipotētisku ergatīvu angļu valodu.
Apgalvojums angļu valodā (nominatīv‑akuzatīvi):
Viņš (A) atrada mani (O).
Viņš (S) ceļoja.
(Šeit S forma = A forma — abi nominātīvi.)
Hipotētiskais ergatīvs angļu valodā (ergatīvi‑absolutīvi):
Viņš (A) atrada mani (O).
Viņš (S) ceļoja.
(Šeit S forma = O forma — abi absolutīvi; A tiek atzīmēts citādi kā ergatīvs.)
Piemēri un valodu grupas
Daži labi zināmi ergatīvu‑absolutīvu valodu piemēri ir basku, gruzīnu, maiju un tibetiešu valodas. Turklāt ergatīvas iezīmes sastopamas daudzās austrumu, kaukāza, australāzijas un amerikas indiāņu valodu grupās (piemēram, Dyirbal, daudzas maiju valodas, kā arī dažas kaukāza valodas).
Lai gan daudzas valodas ir skaidri ergatīvas visos gramatiskajos kontekstos (pilnīga ergativitāte), biežāk sastopamas dalītās (split) ergativitātes sistēmas — piemēram, ergatīvā marķēšana var parādīties tikai noteiktos laika formās, aspektos vai ar personu kategorijām. Piemēram:
- Hindi‑urdu parāda ergativitāti perfektīvā aspektā, kur aģents tiek atzīmēts ar postpozīciju -ne (ram‑ne);
- Dažās kaukāza valodās (piem., gruzīnu) ergativitāte izpaužas tikai pagātnes formās.
Morfoloģiskā un sintaktiskā ergativitāte
Ergatīvā marķēšana var būt:
- Morfoloģiska — lietvārdu locījumi vai afiksi atšķir A no S/O (piem., ergatīvais galotņu marķējums);
- Sintaktiska — noteiktas sintaktiskas operācijas (piem., relativizēšana, koordinācija) tiek veikta saskaņā ar ergatīvo‑absolutīvo līniju;
- Pronominālā — dažās valodās pronominu sistēma var būt nominatīv‑akuzatīva, kamēr nominalizētas formas ir ergatīvas.
Kā atpazīt ergativitāti praksē
Parasti meklē šādus pazīmes:
- vai āķis/afikss atšķir transaktīvo aģentu no intranzitīvajiem subjektiem un objektiem;
- vai intranzitīvā subjekta un tranzitīvā objekta uzvedība (locījums, vārdu kārtība, vienošanās ar darbības vārdā) ir tāda pati;
- vai ir konteksti, kurus ergatīvā forma izmanto tikai noteiktos aspektos vai tempus (split ergativity).
Secinājums
Ergatīvi–absolutīvās valodas piedāvā citu veidu, kā strukturēt dalījumu starp “darītāju” un “darīto”. Šī tipu pazīmes — ergatīvais pret absolutīvo marķējumu — ir svarīgs aspekts tipoloģijā un sintaksē, un to izpēte palīdz labāk saprast, cik daudzveidīgi var tikt organizētas gramatiskās attiecības pasaules valodās. Lai padziļināti izpētītu tēmu, noder lasīt par split ergativity, ergative case marking un konkrētu valodu morfoloģiskiem piemēriem (piem., basku ergatīvais -k, hindi‑urdu -ne utt.).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ergatīvi-absolutīvās valodas?
A: Ergatīvi-absolutīvās valodas ir valodas, kurās intranzitīvā darbības vārda subjekts un tranzitīvā darbības vārda objekts teikumā uzvedas vienādi, bet attiecībā pret tranzitīvā darbības vārda subjektu abi uzvedas atšķirīgi.
J: Ar ko nominātivs atšķiras no ergatīva valodām?
A: Nomināktīvajās valodās, piemēram, angļu valodā, gan pārejas darbības vārda aģents, gan nepārejas darbības vārda subjekts teikumā ir vienādā formā, savukārt pārejas darbības vārda objektam ir atšķirīga forma. Ergatīvajās valodās pārejas darbības vārda aģentam teikumā ir atšķirīga forma, bet nepārejas darbības vārda subjektam un pārejas darbības vārda objektam ir vienāda forma.
J: Kas ir aģents teikumā?
A: Darbības aģents ir teikuma darbības "veicējs".
J: Kas teikumā ir papildinātājs?
A: Objekts ir lietvārds, kas saņem darbības vārda darbību teikumā.
J: Vai varat minēt dažus ergatīvu-absolūtu valodu piemērus?
A: Jā, daži ergatīvu-absolutīvu valodu piemēri ir basku, gruzīnu, maiju, tibetiešu, tagalogu un kurdu valoda.
J: Kā jūs varat pretstatīt parasto nominatīvu-akuzatīvu angļu valodā un hipotētisko ergatīvu angļu valodā?
A: Nosakot A kā pārejas darbības vārda aģentu, S kā nepārejas darbības vārda argumentu un O kā pārejas darbības vārda objektu. Parastajā nominatīvā-akuzatīvā angļu valodā S un A formas ir vienādas, bet hipotētiskajā ergatīvajā angļu valodā S forma ir tāda pati kā O forma.
J: Kāda ir atšķirība starp S formu un O formu hipotētiskajā ergatīvajā angļu valodā?
A: Hipotētiskajā ergatīvajā angļu valodā S forma ir tāda pati kā O forma.
Meklēt