Valodu saimes: definīcija, piemēri un izolētās valodas

Uzzini, kas ir valodu saimes un izolētās valodas — definīcija, skaidri piemēri (latīņu, franču, spāņu), konstruētās valodas un to loma valodu attīstībā.

Valodu saimes ir valodu grupas, kuras ir savstarpēji radniecīgas tāpēc, ka cēlušās no kopīgas senākas valodas — tā sauktā protovaloda. Saimes valodām bieži ir kopīgs pamata vārdu krājums, līdzīga gramatiskā uzbūve un regulāras skaņu atbilstības, kas ļauj lingvistiem rekonstruēt to attīstības ceļu un saistību pakāpi.

Piemēram, franču un spāņu valodas ir radniecīgas, jo abas attīstījušās no seno laiku latīņu valodas. No latīņu vārda bonus izveidojās spāņu bueno un franču bon — tas ir vienkāršs piemērs, kā sākotnējais vārds laika gaitā mainās atšķirīgos valodu līmeņos. Savukārt dažādi skaņu likumi un gramatikas izmaiņas var padarīt divas radniecīgas valodas šķietami ļoti atšķirīgas, tāpēc tās tiek uzskatītas par atsevišķām valodām.

Kā lingvisti nosaka radniecību

Radniecības pierādīšanai lieto vairākas metodes:

• salīdzināšanu — meklē kopīgus pamatvārdus (piem., skaitļi, ģimenes locekļi, pamata darbības vārdus);
• regulāru skaņu atbilstību analīzi — ja vairākiem vārdiem starp divām valodām pastāv regulāras skaņu paralēles, tas liecina par kopīgu izcelsmi;
• rekonstrukciju —, izmantojot salīdzinājumu, mēģina atjaunot protovalodu formu;
• gramatikas un morfoloģijas līdzības — līdzīga vārdu locīšana, darbības vārdu laiki u.c. var būt papildu pierādījumi.

Izolētās valodas

Lielākā daļa pasaules valodu pieder kādai valodu saimei, bet dažas valodas nepieder nevienai zināmajai saimei. Tās sauc par izolētajām valodām. Izolētas valodas var rasties divos galvenajos veidos:

• to radinieki ir izzuduši (piemēram, sakarā ar populācijas samazināšanos vai asimilāciju), un nav saglabājušies acīmredzami tuvi valodu radinieki;
• valoda ir ļoti veca un tik ļoti attālinājusies no saviem radiniekiem, ka saites vairs nav viegli atklājamas ar mūsdienu metodēm.

Piemēri, kurus lingvistiskā literatūra bieži min, ir Basku (Euskara), Ainu un Burushaski. Tomēr jāuzsver, ka valodu klasifikācija var mainīties, jo jaunākie pētījumi dažkārt atklāj agrāk nezināmas saites vai apstiprina izolētības statusu.

Lielākās valodu saimes un to piemēri

Dažas no plašāk pētītajām un ar daudz valodām pārstāvētajām saimēm ir:

• indoeiropiešu saime — ietver tādas valodas kā angļu, krievu, vācu, spāņu, franču, latviešu u. c.;
• sinotibetiešu saime — piemēram, ķīniešu valodas un tibetiešu dialekti;
• nigērs-kongo saime — liela Āfrikas valodu grupa, kurā arī svahili;
• austronēziešu saime — tai piederindonēziešu, filipīniešu un daudzas Klusā okeāna salas valodas;
• afroāzijas saime — tajā iekļauti arābu, hebraju un hausa u. c.

Šīs saimes sniedz priekšstatu par valodu daudzveidību un to ģeogrāfisko izplatību. Katra saime satur arī daudz dialektu un iekšējo apakšsaimju, ko pētnieki precizē ar laiku.

Konstruētās valodas

Ir arī konstruētās valodas, piemēram, esperanto. Šīs valodas tiek mērķtiecīgi veidotas dažādu iemeslu dēļ:

• galvenais mērķis — viegli apgūstama starptautiska saziņas valoda (piem., esperanto);
• daiļliteratūras un pasaules būves vajadzībām (piem., valodas fantāzijas pasaulēs);
• zinātniskai vai eksperimentālai valodas izpētei.

Konstruētās valodas parasti ir paredzētas ar vienkāršotu gramatiku un regulārām novecošanas likmēm, taču to pieņemšana un izplatība atšķiras. Dažas ir kļuvušas par dzīvu kopienu saziņas līdzekli, citas palikušas hobija vai literāru eksperimentu līmenī.

Kopsavilkumā: valodu saimes palīdz saprast, kā valodas attīstās un saistās viena ar otru; izolētās valodas atgādina, ka valodu vēsture var būt sarežģīta un daudzslāņaina; bet konstruētās valodas — ka cilvēki apzināti veido sistēmas, lai atvieglotu vai paplašinātu komunikāciju.

Meklēt pēc burta