Inuktitutu valoda (bieži dēvēta arī par Inuktut vai angliski Inuktitut) pieder pie eskimo‑aleutu valodu saimes un to runā inuīti galvenokārt Kanādā. Tā ir viena no svarīgākajām Arktikas valodām un ir cieši radniecīga Grenlandes inuītu valodai (Kalaallisut), taču jāuzsver, ka Grenlandes dialekti attīstījušies pietiekami atšķirīgi, lai tos dažkārt uzskatītu par atsevišķām valodām. Inuktut ir oficiāli atzīta un lietota publiskajā dzīvē, tostarp ir oficiālā valoda Nunavutā un viena no reģionālajām valodām Ziemeļrietumu teritorijās.

Izcelsme un sadalījums

Inuktitutu var uzskatīt par valodu kopumu (inuītu valodu kontinuumu), kurā iekļauti vairāki dialekti un reģionālās variācijas. Galvenie dialektu reģioni Kanādā ir:

  • Arktiskā austrumu zona (Nunavut, Nunavik) — bieži saukta vienkārši par Inuktitut;
  • Rietumu dialekti (piem., Inuinnaqtun, Inuvialuktun) Ziemeļrietumu teritorijās;
  • piekrastes un salas varianti Labradorā (Nunatsiavut).

Runātāju skaits mainās pa reģioniem; aptuveni desmitiem tūkstošu cilvēku kanādiešu inuītu valodas joprojām lieto ikdienā, un valodas nozīme sabiedrībā ir liela — gan tīri komunikatīva, gan identitātes zīmē.

Rakstība

Inuktitutu raksta divos galvenajos veidos. Viens ir latīņu alfabēta transkripcija, kuru izmanto skolās, oficiālos dokumentos un drukātos izdevumos, īpaši tur, kur latīņu rakstība ir prakse vai nepieciešama saziņai ar angļu/franču valodu sistēmām. Otrs — Inuktitut zilbārā (Inuktitut syllabics), kas ir atšķirīgs no parastā alfabēta: šis raksts reprezentē zilbes, nevis atsevišķus fonēmiski neatkarīgus burtus. Šo sistēmu sauc arī par Kanādas pirmajiedzīvotāju vienotās zilbāras variāciju; zilbāru pamatidejas tika aizgūtas un pielāgotas no agrāk izveidotajām kanādiešu zilbārām, kuras izmantoja dažādās pirmajiedzīvotāju valodās.

Zilbārā rakstītie ieraksti ir ļoti izplatīti medijos, skolās un vietējos izdevumos dažos reģionos. Mūsdienās Inuktitut zilbāra ir iekļauta Unicode standartos, ir pieejamas tastatūras un digitālās tehnoloģijas, kas ļauj to izmantot arī tiešsaistē.

Valodas iezīmes

  • Morfolģija: inuītu valodas ir polisentētiskas — vārdi bieži tiek veidoti, pievienojot virkni afiksu pie saknes, tādējādi viena vārda iekšienē var izteikties plaša gramatiskā informācija (subjekts, objekts, laiks, nosacījums utt.).
  • Vārdu kārtība: brīvāka nekā daudzās Eiropas valodās, jo daudz gramatiskas informācijas nodrošina afiksi; tomēr runas plūsma un pragmatiska informācija ietekmē secību.
  • Leksika: daudz vārdu saistīti ar Arktikas vidi, ledus, jūras resursiem, laikapstākļiem un ģeogrāfiju.
  • Fonētika: ir atšķirīgas fona sistēmas starp dialektiem (piem., izmantošana glottālā troksņa vai dažādu klusējošu līdzskaņu), kas ietekmē izrunu un rakstības izvēli.

Raksturīgi vārdi, kas aizgūti angļu valodā

Daži angļu (un citās valodās) pazīstami vārdi ir aizgūti no inuītu valodām. Starp tiem ir:

  • anorak — apģērba veids, kas sākotnēji attiecināms uz arktisko apģērbu;
  • iglu (angļu igloo) — no inuktītu vārda, kas apzīmē mājokli no sniega (ᐃᒡᓗ zilbārā);
  • kajaks (angļu kayak, no inuītu qajaq) — tradicionāla viena cilvēka laiva.

Izglītība, mediji un valodas saglabāšana

Valsts un kopienu līmenī pastāv pasākumi inuktitu valodas mācīšanai skolās, mediju veidošanā (radio un TV raidījumi, grāmatas, interneta resurssi) un oficiālajā dokumentācijā. Valodas revitalizācija un mācību programmas ir svarīgas, lai nodrošinātu valodas nodošanu nākamajām paaudzēm un saglabātu kultūras mantojumu.

Inuktitutu ir dinamiska, bagāta valodu grupa ar stipru saikni uz vietējo vides un kultūras pieredzi. Lai gan pastāv izaicinājumi saistībā ar globalizāciju un valodu maiņu, vietējās kopienas un institūcijas aktīvi strādā, lai saglabātu un attīstītu savu valodu.