Kas ir kajaks? Vēsture, veidi un konstrukcija

Kajaks ir neliela laiva, ko darbina cilvēka spēks. Parasti tai ir segts klājs un kabīne, ko sedz pretšļakatu klājs (spraydeck), kas pasargā kokpitu no ūdens iekļūšanas. To darbina sēdošs airētājs ar divpusēju airi. Kajaku izmantoja vietējie ainu, inuītu, aleutu un eskimosu mednieki subarktiskajos reģionos Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļamerikā un Grenlandē. Mūsdienu kajaki ir visdažādākās konstrukcijas un no dažādiem materiāliem, kas paredzēti specializētiem mērķiem.

Kajaki parasti ir būvēti vienam, diviem vai dažkārt trim airētājiem, kuri sēž uz priekšu vienā vai vairākās kabīnēs zem laivas klāja. Pretšļakatu svārki vai līdzīgs ūdensnecaurlaidīgs apģērbs tiek stingri piestiprināts pie kokpita malas, lai laivā nevarētu iekļūt ūdens no viļņiem vai aerosola. Tāpēc vairumā gadījumu laivu var atkal pagriezt vertikāli, nepiepildot to ar ūdeni un neizmetot airētāju — šo manevru pazīst kā eskimo roll (atsitienu).

Kajaki pēc konstrukcijas un vēstures ievērojami atšķiras no kanoe, kas ir laivas, kuras ar viengalu airi darbina ceļgalā sēdošs airētājs, lai gan dažus mūsdienu kanoe, iespējams, ir grūti atšķirt no kajaka, ja nav lietpratēja. Lielbritānijā un Īrijā kajakus bieži sauc par kanoe.

Vēsture

Tradicionālie kajaki radās arktiskajās tautās kā praktisks medību un pārvietošanās līdzeklis. Sākotnēji tie bija ādas uz rāmis konstrukcijas, kur rāmi veidoja viegli koku zari vai kauli, pārklāti ar dzīvnieku ādu. Šī vieglā, manevrētspējīgā laiva bija piemērota zvejai, medībām uz jūras zīdītājiem un pārvietošanās pa leduslaikmetu ietekmētiem ūdeņiem. No 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma kajaks kļuva populārs arī Eiropā un citur pasaulē kā sporta un atpūtas inventārs, attīstoties materiāliem un dizainam.

Galvenie kajaku veidi

• Jūras (tūrisma) kajaki — garāki, stabili un efektīvi garos pārgājienos pa jūru un lieliem ezeriem; bieži ar hērbām (hatch) un nodalījumiem priekšā/atpakaļ ekipējuma glabāšanai.
• Plunčēšanās un slīdēšanas kajaki (recreational) — īsāki un platāki, viegli vadāmi, piemēroti mierīgākiem ūdeņiem un iesācējiem.
• Baltais ūdens (wildwater/whitewater) kajaki — īsi, izturīgi un ļoti manevrētspējīgi; paredzēti straujiem upju posmiem un slalomam.
• Bērzs vai sērfošanas (surf) kajaki — īpaši radīti viļņu braukšanai un sērfošanai piekrastē.
• Sit-on-top — atvērti kokpiti, viegli uzkāpt un izkāpt, populāri iznomāšanai, niršanai un makšķerēšanai.
• Salokāmie kajaki (folding) — rāmis un audums, viegli transportējami un uzglabājami, populāri ceļotājiem.
• Piepūšamie kajaki — mūsdienās kvalitatīvi piepūšamie modeļi ir izturīgi un piemēroti gan iesācējiem, gan ekspedīcijām.
• Sporta kajaki — sacensību tipa, viegli, stingri un ātri; piemēroti sprintam, slalomam un maratonam.

Konstrukcija un materiāli

Kajaku forma un iezīmes tiek pielāgotas konkrētam mērķim. Svarīgākie elementi ir ķermeņa garums, platums, forma (hiperslāņa līknes — rocker), ķīļi vai malas (chines), kā arī klāja dizains. Papildus elementi:

• Skegs vai rudder — stabilitāti un kursa noturēšanu uzlabojumi, īpaši jūras kajakiem.
• Hermētiski nodalījumi (hatch/bulkheads) — ekipējuma drošai uzglabāšanai un peldošībai.
• Kokpita izmērs — ietekmē komfortu un kontroli; sacensību kajakiem kokpits parasti ir mazāks, tūrisma — lielāks.

Izplatītākie materiāli:

• Koks ar ādas apvalku (tradicionālais) — viegls, elastīgs, vēsturiska forma.
• Polietilēns (plastmasa) — izturīgs un lēts, bieži lietots sākuma un whitewater laivām.
• Stikla šķiedra (fiberglass), Kevlar, oglekļa šķiedra — kompozīti, kas nodrošina labu svara un stingrības attiecību; izmanto sacensību un tūrisma modeļos.
• Piepūšamie materiāli (PVC, moderni lamināti) — ērti transportēšanai, pēdējos gados būtiski kvalitātes uzlabojumi.

Tehnika un drošība

Pamatprasmes: efektīva airēšana ar divpusēju airi, kursa noturēšana, pagriezieni (sweep stroke, draw stroke), kā arī spēja veikt savainojumu novēršanas un glābšanas manevrus. No drošības elementiem svarīgi:

• dzīvības glābšanas veste (PFD) — vienmēr jālieto;
• spray skirt (pretšļakatu svārki) sit-in tipiem — samazina ūdens iekļūšanu;
• nāves (bilge pump) un airu rezerves — glābšanas situācijām;
• komunikācijas līdzekļi (mob. tālrunis ūdensizturīgā maisā, VHF radio) un navigācijas rīki, ja brauc pa jūru vai attāliem ūdeņiem;
• laika apstākļu un ūdens apstākļu izvērtēšana — peldēšana vētrā vai aukstā ūdenī prasa papildu prasmes un ekipējumu.

Atšķirība no kanoe

Galvenie atšķirības punkti:

• Kajaks parasti ir slēgts ar klāju un vienu vai vairākiem kokpitiem, airētājs sēž un izmanto divpusēju airi. Kanoe parasti ir atvērtā klāja ar airētājiem sēdo vai ceļgalos, izmantojot viengalu airi.
• Vadāmība un stabilitāte — kanoe bieži ir stabilāka lēnām ūdens virsmām un plašāka jaudas pielietojuma klāsts; kajaks sniedz labāku virziena kontroli un caurlaidību viļņos.

Mūsdienu pielietojums

Kajaki tiek izmantoti gan atpūtai un tūrisma ceļojumiem, gan ekstrēmiem sporta veidiem, piemēram, whitewater sacensībām, sērfošanai un sacensību sprintiem. Pastāv arī specializētas modifikācijas makšķerēšanai (ar stacionāriem pjedestāliem un mantu tvertnēm) un foto/kara expedīcijām. Ar tehnoloģiju attīstību ir pieejami viegli un izturīgi materiāli, kas padara kajakus drošākus, ātrākus un ērtākus dažādos apstākļos.

Vispārīgi — kajaks ir daudzveidīgs ūdenssporta rīks, kura forma, izmērs un aprīkojums tiek izvēlēti atbilstoši lietotāja prasībām, ūdens apstākļiem un paredzētajam lietošanas mērķim.

Meklēt pēc burta