Smailīte
Kajaks ir neliela laiva, ko darbina cilvēka spēks. Parasti tai ir segts klājs un kabīne, ko sedz smidzinātāja klājs. To darbina sēdošs airētājs ar divpusēju airi. Kajaku izmantoja vietējie ainu, inuītu, aleutu un eskimosu mednieki subarktiskajos reģionos Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļamerikā un Grenlandē. Mūsdienu kajaki ir visdažādākās konstrukcijas un no dažādiem materiāliem, kas paredzēti specializētiem mērķiem.
Kajaki parasti ir būvēti vienam, diviem vai dažkārt trim airētājiem, kuri sēž uz priekšu vienā vai vairākās kabīnēs zem laivas klāja. Pretšļakatu svārki vai līdzīgs ūdensnecaurlaidīgs apģērbs ir droši piestiprināts pie kokpita malām, lai laivā nevarētu iekļūt ūdens no viļņiem vai aerosola. Tāpēc vairumā gadījumu laivu var atkal pagriezt vertikāli, nepiepildot to ar ūdeni un neizmetot airētāju.
Kajaki pēc konstrukcijas un vēstures ievērojami atšķiras no kanoe, kas ir laivas, kuras ar viengalu airi darbina ceļgalā sēdošs airētājs, lai gan dažus mūsdienu kanoe, iespējams, ir grūti atšķirt no kajaka, ja nav lietpratēja. Lielbritānijā un Īrijā kajakus bieži sauc par kanoe.
Inuītu roņu mednieks ar harpūnu kajakā.
Inuītu kajaka uzbūve
moderns kajaks
