Iglu — sniega patversme: vēsture, būvniecība un inuītu tradīcijas
Iglu — sniega patversme: uzzini iglu vēsturi, būvniecības paņēmienus un inuītu tradīcijas. Stāsti par izturību, dzīvesveidu un ziemas inovācijām.
Iglu (jeb iglu) ir patversme (vieta, kur cilvēkiem palikt siltumā un sausumā), kas veidota no sniega blokiem, kas novietoti viens virs otra, bieži vien kupola formā (puslodē). Tāda būve izmanto sniega siltumizolējošās īpašības: iekšpusē ķermeņa siltums un neliels kurināmais rada salīdzinoši siltāku vidi, nekā ir ārā. Ziemā tās izmantoja mednieki kā pagaidu patversmes, kad viņi atradās prom no savām pastāvīgajām mājām, taču iglu veidi un izmēri var būt ļoti dažādi — no vienas personas namiņa līdz lieliem, vairāku istabu kopienas iglu.
Vēsture un kultūrvēsturiska nozīme
Visbiežāk iglu tika būvētas vietās, kur zemi ilgstoši klāj daudz sniega, piemēram, tālajos Kanādas ziemeļos un Grenlandē. Lielāko daļu iglu ir uzbūvējuši vietējie inuīti (dažkārt dēvēti par eskimosiem), un iglu celtniecības prasmes tika nodotas no paaudzes paaudzē. Inuktitut valodā vārds "iglu" nereti nozīmē vienkārši "māja", ne tikai sniega būvi; tādēļ ar šo terminu apzīmē arī citas tradicionālās dzīvesvietas.
Padziļināta izpratne par iglu rāda, ka tie nav tikai pagaidu patvērums — lielākie iglu varēja kalpot kā vietas sociālām aktivitātēm, piemēram, vakara sarunām, ēdiena pagatavošanai un pat dejām vai svinībām.
Būvniecība: materiāli un soļi
Galvenais materiāls ir blīvs, salsts sniegs, kas ir pietiekami ciets, lai to sagrieztu blokos. Ir arī citi sniega tipi, piemēram, quinzhee — sniega kaudze, kuru izrok iekšpusē, nevis būvē no blokiem.
- Vietas izvēle: meklē stabilu, gludu sniega krātuvi; izvairies no sniega pārklājuma virs bīstamām plaisām vai plāna ledus.
- Bloku griešana: sniega blokus griež ar speciālu nazi vai sniega zāģi. Tradicionāli izmantoja ulu un citas asmeņu formas ierīces.
- Bloku izvietošana: blokus liek spirālveida slānī no zemes uz augšu, nedaudz iekārtojot tos iekšā, lai iegūtu stabilu kupolu. Bloku malu aizpilda ar smalku sniegu, lai aizsealētu spraugas.
- Durvis un tuneļi: ieeja tiek būvēta zemākā līmenī kā neliels tunelis — tas palīdz saglabāt iekšējo siltumu un aizsargā no vēja.
- Ventilācija: augšā parasti atstāj mazu caurumu vai uzgrūž kādu ventilācijas atveri, lai novērstu gaisa aizturi un samazinātu risku no oglekļa monoksīda, ja lieto lampu.
- Iekārtojums: iekšpusē parasti ierīko paaugstinātas guļvietas (sēdynes no sniega vai sniega platformas), uzklāj dzīvnieku ādas vai segu izolācijai un siltumam.
Termiskas īpašības un drošība
Sniegs ir labs siltumizolators, jo tā struktūra satur daudz gaisa, kas samazina siltuma zudumu. Iekšējā temperatūra var sasniegt pat +0 līdz −7 °C, pat kad ārā ir daudz bargāks sals, ja iekšā atrodas cilvēki un neliels avots siltumam. Lai nodrošinātu drošu uzturēšanos:
- vienmēr nodrošini ventilāciju (mazs caurums vai durvis, kas atveramas);
- nededz lielu uguni iekštelpās — tradicionāli izmantoja nelielas eļļas lampas (piemēram, qulliq), un tās jālieto ar piesardzību;
- pārbaudi sniega bloku stabilitāti, jo siltums un atkušņa var novest pie kristalizācijas izmaiņām un sabrukšanas;
- nekad neuzturēties zemākā sniegā, kur varētu krāties aukstais gaiss vai kur pastāv noslīdēšanas risks.
Inuītu tradīcijas un sociālā nozīme
Iglu celtniecība nebija tikai praktiska prasme — tā bija svarīga sociālā un kultūras darbība. Bērni un jaunieši mācījās būvēt kopā ar vecākiem, attīstot prasmes, kas nepieciešamas izdzīvošanai. Dažās kopienās iglu būvniecība un iekšējā kārtošana bija saistīta ar tradīcijām, stāstiem un dziesmām, un iglu varēja izmantot kā vietu stāstiem, rituāliem un sadarbībai medībās.
Turklāt iglu daudznozīmība atspoguļo vidi: no maziem vienas personas patvērumiem medību laikā līdz lieliem sabiedriskiem namiem, kas varēja uzņemt vairākas ģimenes. Tāpat iglu atstājis pēdas modernā arhitektūrā un tūrisma pieredzēs, kur ārpus ledainajām teritorijām cilvēki var iepazīt tradicionālās celtniecības metodes.
Mūsdienu izmantošana
Mūsdienās iglu tiek būvēti, lai mācītu izdzīvošanas prasmes, kā tūrisma objekti vai kā eksperimentālas būves arhitektūrā. Zinātnieki un ceļotāji tos reizēm izmanto kā pagaidu patversmes Ekspedīcijās, savukārt tradicionālās zināšanas par sniega būvēm joprojām tiek novērtētas un saglabātas inuītu kopienās.
Igloo jeb iglu kultūra ir piemērs tam, kā cilvēki ar zināšanām un prasmēm var pielāgoties skarbam klimatam, izmantojot vietējos resursus un kopienas sadarbību, lai radītu drošas un efektīvas dzīvesvietas.

Iglū

Dažu iglu pamatdaļu rasējums: 1. dzīvojamā zona, 2. tunelis, pa kuru var ielīst un izlīst 3. logs (caurums, pa kuru var izlīst) 4. gaisa caurums.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir iglu?
A: Iglu ir nojume, kas veidota no sniega bluķiem, kas novietoti viens uz otra.
J: Kādas formas ir iglu?
A: Iglū bieži vien ir kupola formā, kā puse no dobas bumbas.
J: Kas izmantoja iglu kā pagaidu patvērumu?
A: Mednieki izmantoja iglu kā pagaidu patversmes, kad viņi atradās prom no savām pastāvīgajām mājām.
J: Kur visbiežāk tika celtas iglu?
A: Iglu visbiežāk būvēja vietās, kur zemi nedēļām vai mēnešiem ilgi klāj daudz sniega, piemēram, tālajos Kanādas ziemeļos un Grenlandē.
J: Kas parasti būvēja iglu?
A: Iglu parasti būvēja inuīti, kurus dažkārt dēvē par eskimosiem.
J: Vai, pilnveidojoties tehnikai, tika būvēti lielāki iglū?
A: Jā, kad cilvēki iemācījās tos būvēt labāk, dažreiz viņi būvēja lielākus iglu, kas kalpoja ilgāk un uzņēma vairāk cilvēku, pat dejām.
J: Kāds bija iglu mērķis?
A: Iglu mērķis bija nodrošināt cilvēkiem patvērumu, lai viņi varētu palikt silti un sausi, jo īpaši ziemas laikā vietās, kur zemi nedēļām vai mēnešiem ilgi klāj daudz sniega.
Meklēt