Esperanto

Vēsture

Zamenhofas bērnība

L. L. Zamenhofs radīja esperanto valodu. Viņš uzauga Bjalistokā, pilsētā, kas atradās Krievijas impērijā, bet tagad atrodas Polijā. Bjalistokas iedzīvotāji runāja daudzās valodās. Zamenhofs redzēja konfliktus starp atsevišķām tur dzīvojošajām etniskajām grupām (krieviem, poļiem, vāciešiem un ebrejiem). Viņš uzskatīja, ka šo konfliktu iemesls ir kopīgas valodas trūkums, tāpēc viņš sāka veidot valodu, ko cilvēki varētu kopīgi lietot starptautiskā mērogā. Viņš uzskatīja, ka šai valodai jābūt atšķirīgai no nacionālajām valodām. Viņš vēlējās, lai tā būtu kultūrneitrāla un viegli apgūstama. Viņš uzskatīja, ka cilvēkiem tā būtu jāmācās kopā ar valsts valodām un jālieto esperanto saziņai starp cilvēkiem ar dažādām dzimtajām valodām.

Pirmie mēģinājumi

Vispirms Zamenhofs domāja par latīņu valodas lietošanas atjaunošanu. Lai gan viņš to apguva skolā, viņš saprata, ka tā ir pārāk sarežģīta normālai lietošanai. Viņš mācījās arī angļu valodu un saprata, ka valodās nav nepieciešams locīt darbības vārdus pēc personas vai skaitļa. Reiz viņš ieraudzīja divus krievu vārdus: Viņš redzēja divus krievu valodas vārdus: швейцарская (reģistratūra, atvasināts no швейцар - reģistrators) un кондитерская (konditoreja, atvasināts no кондитер - konditorejas). Šie vārdi ar vienu un to pašu galotni viņam radīja ideju. Viņš nolēma, ka regulāras priedēkles un piedēkles varētu samazināt vārdu sakņu skaitu, kas būtu nepieciešami saziņai. Zamenhofs vēlējās, lai vārda saknes būtu neitrālas, tāpēc viņš nolēma izmantot vārdu saknes no romāņu un ģermāņu valodām. Šīs valodas tajā laikā mācīja daudzās skolās daudzviet pasaulē.

Galīgās versijas izveide

Savu pirmo projektu Lingwe universala (Universālā valoda) Zamenhofs īstenoja 1878. gadā. Taču viņa tēvs, valodu skolotājs, dēla darbu uzskatīja par nereālu. Tāpēc viņš iznīcināja darba oriģinālu. No 1879. līdz 1885. gadam Zamenhofs studēja medicīnu Maskavā un Varšavā. Šajās dienās viņš atkal strādāja pie internacionālās valodas. 1887. gadā viņš publicēja savu pirmo mācību grāmatu "Starptautiskā valoda" ("International language"). Saskaņā ar Zamenhofa pseidonīmu Doktoro Esperanto ("Doktors, kurš cer") daudzi cilvēki sāka saukt šo valodu par esperanto.

Pirmie mēģinājumi mainīt

Zamenhofs saņēma daudz entuziasma pilnas vēstules. Vēstulēs cilvēki rakstīja savus ierosinājumus par izmaiņām valodā. Viņš atzīmēja visus ierosinājumus. Viņš tos publicēja žurnālā La Esperantisto. Šajā žurnālā esperantisti varēja balsot par izmaiņām. Viņi tos nepieņēma. Žurnālam bija daudz abonentu Krievijā. Galu galā to tur aizliedza (apturēja), jo tajā bija raksts par Ļevu Nikolajeviču Tolstoju. Pēc tam žurnāla izdošana beidzās. To aizstāja jaunais žurnāls Lingvo Internacia.

Kopienas progress

Pirmajos esperanto valodas pastāvēšanas gados cilvēki to lietoja tikai rakstiskā formā, bet 1905. gadā Francijā, Bulonē pie Meras, tika organizēts pirmais (1.) Pasaules esperanto kongress. Tas bija pirmais ievērojamais esperanto valodas lietojums starptautiskajā saziņā. Tā kā kongress guva panākumus, to rīko katru gadu (izņemot pasaules karu gadus) līdz pat šai dienai.

1912. gadā astotā (8.) Pasaules esperanto kongresa laikā Krakovā, Polijā, Zamenhofs atkāpās no vadošā amata kustībā. Desmitais (10.) Pasaules esperanto kongress Parīzē, Francijā, nenotika Pirmā pasaules kara sākuma dēļ. Uz šo kongresu pieteicās gandrīz 4000 cilvēku.

Pasaules karu laiki

Pirmā pasaules kara laikā Pasaules esperanto asociācijas galvenais birojs atradās Šveicē, kas karā bija neitrāla. Hektora Hodlera brīvprātīgo grupa ar Romēna Rolāna atbalstu palīdzēja nosūtīt vēstules starp ienaidnieku valstīm caur Šveici. Kopumā viņi palīdzēja ar 200 000 sūtījumu.

Pēc Pirmā pasaules kara esperanto valodai radās jaunas cerības, jo cilvēki vēlējās dzīvot mierā. Tajos laikos esperanto valoda un tās kopiena pieauga. Pirmais pasaules kongress pēc kara notika Hāgā, Nīderlandē, 1920. gadā. Vīnē, Austrijā, 1929. gadā tika atvērts Esperanto muzejs. Šodien tas ir Austrijas Nacionālās bibliotēkas daļa.

Otrais pasaules karš apturēja valodas izaugsmi. Daudzi esperantisti tika nosūtīti uz kaujām. Nacisti izjauca esperanto grupas, jo uzskatīja, ka šī valoda ir daļa no pasaules ebreju sazvērestības. Daudzi esperantisti mira koncentrācijas nometnēs. Arī Padomju Savienība, kad tās vadītājs bija Staļins, pret esperantistiem izturējās slikti.

Pēc kariem

Pēc Otrā pasaules kara daudzi cilvēki atbalstīja esperanto valodu. 80 miljoni cilvēku parakstīja petīciju, kurā atbalstīja esperanto izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Katru gadu viņi organizē lielus esperantistu saietus, piemēram, Pasaules esperanto kongresu, Starptautisko esperanto jauniešu kongresu un SAT-kongresu (Sennacieca Asocio Tutmonda - Pasaules bezvalstnieku apvienības sanāksme).

1990. gadā Svētais Krēsls publicēja dokumentu Norme per la celebrazione della Messa in esperanto, kas atļauj izmantot esperanto valodu Svētajās Misēs bez īpašas atļaujas. Esperanto ir vienīgā konstruētā valoda, kas no Romas Katoļu baznīcas saņēmusi šādu atļauju.

Esperanto ir daudz tīmekļa vietņu, emuāru, podkāstu un videoklipu. Cilvēki esperanto lieto arī sociālajos medijos un tiešsaistes diskusijās, kā arī privātajā saziņā, izmantojot e-pastu un tūlītējos ziņojumus. Vairākām (īpaši atvērtā pirmkoda un bezmaksas programmatūrām) programmām ir savas valodas versijas esperanto valodā. Interneta radio stacija Muzaiko kopš 2011. gada 24 stundas diennaktī raida esperanto valodā.

Pirmā esperanto valodas mācību grāmata krievu valodā no 1887. gada.


L. L. Zamenhofa un Alfrēda Mišo ģimenes [fr] pirmajā Pasaules esperanto kongresā, Bulonē


Lielākā daļa dalībnieku esperantistu sanāksmē Kantenē (Vācijā) 2006. gadā.

Esperanto kustības mērķi

Zamenhofs vēlējās izveidot vienkāršu valodu, lai uzlabotu starptautisko izpratni. Viņš vēlējās, lai esperanto būtu universāla otrā valoda. Citiem vārdiem sakot, lai gan viņš nevēlējās, lai esperanto aizstātu nacionālās valodas, viņš vēlējās, lai lielākā daļa cilvēku visā pasaulē runātu esperanto. Sākotnēji daudzi esperantisti piekrita šim mērķim. UNESCO Ģenerālā asambleja atzina esperanto 1954. gadā. Kopš tā laika Pasaules Esperanto asociācijai ir oficiālas attiecības ar UNESCO. Tomēr Apvienoto Nāciju Organizācija vai citas starptautiskās organizācijas nekad nav izvēlējušās esperanto valodu, un tā nav kļuvusi par plaši atzītu otro valodu.

Dažiem esperantistiem esperanto valoda patīk arī citu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka tā ir universāla otrā valoda. Viņiem patīk esperanto kopiena un kultūra. Šo cilvēku mērķis ir attīstīt esperanto kultūru.

Cilvēkus, kuri vairāk rūpējas par esperanto valodas pašreizējo vērtību nekā par tās universālās lietošanas iespējām, esperanto valodā dažkārt sauc par raŭmistoj. Šo cilvēku idejas kopā var saukt par raŭmismo jeb "raumismu" angļu valodā. Šie nosaukumi ir atvasināti no Raumas pilsētas nosaukuma Somijā. Tur 1980. gadā notika Starptautiskais esperanto jaunatnes kongress, kas sniedza lielu paziņojumu. Viņi paziņoja, ka padarīt esperanto par universālu otro valodu nav viņu galvenais mērķis.

Cilvēkus, kuru esperanto mērķi ir līdzīgāki Zamenhofa mērķiem, esperanto valodā dažkārt sauc par finvenkistoj. Nosaukums cēlies no esperanto valodas frāzes fina venko, kas nozīmē "galīgā uzvara". Tas attiecas uz teorētisku nākotni, kurā gandrīz visi cilvēki uz Zemes runā esperanto kā otrajā valodā.

Prāgas manifestā (1996) ir izklāstītas esperanto kustības un tās galvenās organizācijas - Pasaules esperanto asociācijas (UEA) - vienkāršo cilvēku idejas.

Kopš 2006. gada 12. jūlija Vācijas pilsēta Hercbergs pie Hārcas lieto iesauku die Esperanto-Stadt/la Esperanto-urbo ("esperanto pilsēta"). Viņi arī māca valodu pamatskolās un kopā ar Polijas sadraudzības pilsētu Goru rīko citus kultūras un izglītības pasākumus, izmantojot esperanto valodu.

Esperanto ir vienīgā konstruētā valoda, ko Romas katoļu baznīca atzīst par liturģisko valodu. Šajā valodā ir atļauts noturēt mises, un Vatikāna Radio katru nedēļu raida esperanto valodā.

Pāvests Jānis Pāvils II no Esperanto katoļu organizācijas pārņem esperanto misāli un lekcionāru.

Esperanto kultūra

Daudzi cilvēki izmanto esperanto, lai sazinātos pa pastu, e-pastu, emuāru vai tērzētavās ar esperantistiem citās valstīs. Daži dodas uz citām valstīm, lai tiktos un sarunātos esperanto valodā ar citiem esperantistiem.

Sanāksmes

Esperantistu sanāksmes notiek katru gadu. Lielākā no tām ir Universala Kongreso de Esperanto ("Pasaules esperantistu kongress"), kas katru gadu notiek citā valstī. Pēdējos gados tajā ir piedalījušies aptuveni 2000 cilvēku no 60 vai vairāk valstīm. Jauniešiem ir Internacia Junulara Kongreso ("Starptautiskais esperanto jauniešu kongress").

Esperanto sanāksmju laikā notiek daudz dažādu kultūras pasākumu: esperanto mūziķu koncerti, drāmas, diskotēkas, uzņēmējvalsts un dalībnieku valstu kultūras prezentācijas, lekcijas, valodu kursi utt. Esperanto sanāksmju norises vietā ir arī krogs, tējnīca, grāmatnīca u. c., kur strādā esperanto valodā runājoši darbinieki. Pasākumu un iespēju skaits ir atkarīgs no sanāksmes lieluma vai no tās tēmas.

Literatūra

Ir esperanto valodā rakstītas grāmatas un žurnāli. Daudz literatūras ir tulkots esperanto valodā no citām valodām, tostarp tādi slaveni darbi kā Bībele (pirmo reizi 1926. gadā) un Šekspīra lugas. Esperanto valodā ir tulkoti arī mazāk slaveni darbi, un dažiem no tiem nav tulkojuma angļu valodā.

Nozīmīgi esperanto rakstnieki ir, piemēram: Trevors Stīls (Trevor Steele, Austrālija), Istvans Nemere (István Nemere, Ungārija) un Mao Zifu (Mao Zifu, Ķīna). Viljams Aulds (William Auld) bija britu dzejas rakstnieks esperanto valodā un Esperanto PEN centra (Esperanto daļa no Starptautiskā PEN) goda prezidents. Daži viņu ieteica Nobela prēmijai literatūrā.

Mūzika

Esperanto valodā skan dažādu žanru mūzika, tostarp tautasdziesmas, rokmūzika, kabarē, dziesmas solo dziedātājiem, koriem un operai. Starp aktīviem esperanto mūziķiem ir, piemēram, zviedru sociālkritiskās mūzikas grupa La Perdita Generacio, okitāniešu dziedātājs JoMo, somu grupa Dolchamar, brazīliešu grupa Supernova, frīzu grupa Kajto vai poļu dziedātājs un dziesmu autors Georgo Handzlik. Arī daži populārās mūzikas autori un mākslinieki, tostarp Elvis Kostello un amerikāņu dziedātājs Maikls Džeksons, ierakstīja dziesmas esperanto valodā, komponēja dziesmas, iedvesmojoties no šīs valodas, vai izmantoja to savos reklāmas materiālos. Dažas dziesmas no Warner Bros. albuma Esperanto , kas 1996. gada novembrī tika izdots Spānijā, visas esperanto valodā, sasniedza augstu vietu Spānijas ierakstu topos; tāpat 1999. gadā Vācijā hiphopa mūzikas grupa Freundeskreis kļuva slavena ar savu singlu Esperanto. Klasiskie skaņdarbi orķestrim un korim ar tekstu esperanto valodā ir Lū Harisona (Lou Harrison) "La Koro Sutro" un Deivida Geinsa (David Gaines) "Pirmā simfonija". Tulūzā, Francijā, darbojas Vinilkosmo, kas producē esperanto mūziku. Galvenajā interneta esperanto dziesmu krājumā KantarViki 2013. gada maijā bija 3000 dziesmu - gan oriģinālvalodā, gan tulkotās.

Teātris un kino

Viņi spēlē dažādu rakstnieku, piemēram, Karlo Goldoni, Ežēna Ionesko un Viljama Šekspīra drāmas arī esperanto valodā. Filmu veidotāji dažkārt izmanto esperanto valodu filmu fonā, piemēram, Čārlija Čaplina filmā Lielais diktators, asa sižeta filmā Blade: Trinity vai komēdijseriālā Red Dwarf. Spēlfilmas esperanto valodā nav ļoti izplatītas, taču ir aptuveni 15 spēlfilmas, kurās ir esperanto tematika.

1966. gada filma Incubus ir ievērojama ar to, ka tās dialogi ir tikai esperanto valodā. Mūsdienās daži cilvēki tulko dažādu filmu subtitrus esperanto valodā. Interneta vietnē Verda Filmejo ir apkopoti šie subtitri.

Radio un televīzija

Radio stacijas Brazīlijā, Ķīnā, Kubā un Vatikānā regulāri raida raidījumus esperanto valodā. Dažas citas radio programmas un podkāsti ir pieejami internetā. Interneta radiostacija Muzaiko kopš 2011. gada jūlija 24 stundas diennaktī pārraida esperanto programmas internetā. No 2005. līdz 2006. gadam esperanto valodā tika īstenots arī starptautiskās televīzijas "Internacia Televido" projekts. Kopš 2014. gada 5. aprīļa internetā no Sidnejas, Austrālijā, tiek pārraidīta esperanto TV.

Internets

Internetā ir daudz tiešsaistes diskusiju esperanto valodā par dažādām tēmām. Esperanto valodā ir daudz tīmekļa vietņu, emuāru, podkāstu, video, televīzijas un radio staciju (sk. iepriekš). Kopš 2012. gada 22. februāra Google Translate atbalsta tulkojumus no esperanto un uz esperanto kā 64. valodu.

Papildus esperantistu un esperantistu organizāciju tīmekļa vietnēm un empīrisma blogiem ir arī esperanto Vikipēdija (Vikipedio) un citi Vikimēdiju fonda projekti, kuriem ir arī esperanto valodas versijas vai kuros izmanto esperanto valodu (Wikibooks, Wikisource, Wikinews, WikimediaCommons un Wikidata). Cilvēki var izmantot arī sociālo tīklu esperanto versijas, piemēram, Facebook, Diaspora un citas tīmekļa vietnes.

Esperanto versija ir arī vairākām datorprogrammām, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammai Firefox un biroja paketei LibreOffice (programmu kopums lietošanai birojā).

Brauciena dalībnieki uz Prāgas pili Starptautiskā Esperanto jaunatnes kongresa laikā 2009. gadā


Atskaņot multivides Videoklips esperanto dziesmai La fina venk', ko izpilda i.d.c.


Studentu teātris DOMA no Svitavām (Čehija) 2012. gadā esperanto valodā iestudēja Karela Čapeka drāmu R.U.R.


Vikipēdijas galvenā lapa esperanto valodā 2012. gadā.

Valoda

Esperanto izmanto daudzu dabisko valodu, piemēram, latīņu, krievu un franču, gramatiku un vārdus. Morfēmas esperanto valodā (mazākās vārda daļas, kurām var būt nozīme) nevar tikt mainītas, un cilvēki tās var kombinēt dažādos vārdos. Šai valodai ir kopīgas iezīmes ar izolējošām valodām (tās izmanto vārdu kārtību, lai mainītu teikuma nozīmi), piemēram, ķīniešu valodu, savukārt esperanto vārdu iekšējā struktūra ir kopīga ar aglutinatīvām valodām (tās izmanto afiksus, lai mainītu vārda nozīmi), piemēram, turku, svahili un japāņu valodu.

Alfabēts

Esperanto alfabēta pamatā ir latīņu alfabēts. Tajā ir seši burti ar diakritiskajām zīmēm: ĉ, ĝ, ĥ, ĵ, ŝ (ar cirkumfleksu) un ŭ (ar brevi). Alfabetā nav burtu q, w, x vai y.

28 burtu alfabēts:

Esperanto alfabēts

Numurs

1

2

3

4

5

6

8

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

Lielais burts

A

B

C

Ĉ

D

E

F

G

Ĝ

H

Ĥ

I

J

Ĵ

K

L

M

N

O

P

R

S

Ŝ

T

U

Ŭ

V

Z

Mazā vēstule

a

b

c

ĉ

d

e

f

g

ĝ

h

ĥ

i

j

ĵ

k

l

m

n

o

p

r

s

ŝ

t

u

ŭ

v

z

IPA fonēma

a

b

t͡s

t͡ʃ

d

e

f

ɡ

d͡ʒ

h

x

i

j=i̯

ʒ

k

l

m

n

o

p

r

s

ʃ

t

u

w=u̯

v

z

• A ir kā a tēvs
• B ir kā b zēnā
• C ir kā zz picā
• Ĉ ir kā ch krēslā
• D ir kā d vārdā suns
• E ir kā e - ola
• F ir kā f ziedā
• G ir līdzīgs kā vārda g vārdam go
• Ĝ ir kā j ievārdā jam
• H ir kā h medū
• Ĥ ir kā ch skotu loch
• I ir kā i tajā
• J ir kā y vārdkopā jā
• Ĵ ir kā s mērvienība
• K ir kā k vārdā king
• L ir kā l izskatās
• M ir līdzīgs kā m vārdā cilvēks
• N ir kā n no
• O ir kā o atvērtā formātā
• P ir kā p p pīrāgā
• R ir līdzīgs r kā r valodā, bet ir rullēts (trilled, kā spāņu, itāļu, arābu, krievu valodās).
• S ir kā s vienkāršā valodā
• Ŝ ir kā sh aitās
• T ir kā t kokā
• U ir kā u in bull
• Ŭ ir kā w labi
• V ir kā v alā
• Z ir kā s viņa.

Diakritisko zīmju rakstīšana

Pat ja pasaulē tiek izmantots Unicode, burti ar diakritiskajām zīmēm (atrodami Unicode standarta sadaļā "Latin-Extended A") var radīt problēmas ar drukāšanu un skaitļošanu, jo tie nav atrodami uz mūsu lietotajām tastatūrām.

Šai problēmai ir divi risinājumi, un abos gadījumos burtiem ar diakritiskajiem zīmēm tiek izmantoti digrāfi. Esperanto valodas izgudrotājs Zamenhofs izstrādāja "h-sistēmu", kurā ĉ, ĝ, ĥ, ĵ, ŝ un ŭ aizstāja attiecīgi ar ch, gh, hh, jh, sh un u burtiem. Ir izmantota arī jaunākā "x-sistēma", kas ĉ, ĝ, ĥ, ĵ, ŝ un ŭ aizstāj attiecīgi ar cx, gx, hx, jx, sx un ux.

Ir datoru tastatūras, kas atbalsta esperanto alfabētu, piemēram, Amiketo Microsoft Windows, Mac OS X un Linux operētājsistēmām, Esperanta Klavaro operētājsistēmai Windows Phone un Gboard & AnySoftKeyboard operētājsistēmai Android.

Vārdu piemēri

• no romāņu valodām

• no latīņu valodas: abio (egle), sed (bet), okulo (acs), akvo (ūdens)
• no franču valodas: dimanĉo (svētdiena), frapi (klauvēt), ĉevalo (zirgs)
• no itāļu valodas: ĉielo (debesis), fari (darīt), voĉo (balss)
• no citām romāņu valodām: facila (viegli, vienkārši), fero (dzelzs), tra (caur), verda (zaļš)

• no ģermāņuvalodām

• no vācu valodas: baldaŭ (īsā laikā), bedaŭri (žēl), jaro (gads), nur (tikai)
• no angļu valodas: birdo (putns), ŝarko (haizivs), jes (jā)
• no vairākām ģermāņu valodām: fiŝo (zivs), fremda (svešzemju), ofta (bieži)

• no slāvu valodām

• no poļu valodas: ĉu (vārds "jā/nē")
• no krievu valodas: barakti (cīnīties), vosto (aste)
• no čehu valodas: ne (nē, ne), roboto (robots), ĉerpi (sūknēt)
• no citām slāvu valodām: krom (izņemot), celo (finišs, mērķis, mērķis)

• no citām indoeiropiešu valodām

• no grieķu valodas: hepato (aknas), kaj (un), biologio (bioloģija), politiko (politika)
• no lietuviešu valodas: du (divi), tuj (uzreiz)
• no sanskrita: budho (buddha), nirvano (nirvāna), pado (ceļš, ceļš).

• no somugru valodām

• no somu valodas: saŭno (sauna)
• no ungāru valodas: ĉardaŝo (Csárdás - ungāru nacionālā deja), ĉuro (sperma)

• no semītu valodām

• no ebreju valodas: kabalo (Kabala)
• no arābu valodas: aŭ (vai)

• no citām valodām

• no japāņu valodas: cunamo (cunami), zeno (Zen)
• no ķīniešu valodas: tofuo (tofu), teo (tēja)
• no havaju valodas: vikio (wiki)

Iespiesti un ar roku rakstīti esperanto alfabēta burti.


Cilvēki bieži saka, ka esperanto ir valodas mīkla.

Gramatika

Esperanto gramatika (valodas noteikumi) ir vienkārša. Esperanto valodas noteikumi nekad nemainās, un tos vienmēr var piemērot tādā pašā veidā.

Raksti

Esperanto ir tikai noteiktais artikuls la (tas pats, kas angļu valodā "the") un nav nenoteiktā artikula (tas pats, kas angļu valodā "a" vai "an"). Noteicošo artikulu viņi lieto, kad runā par lietām, par kurām viņi jau ir kaut ko stāstījuši.

Lietvārdi un īpašības vārdi

	Nominatīvs	Akusatīvs
Vienskaitļa	-o	-uz
Daudzskaitļa	-oj	-ojn

Lietvārdi ar galotni -o. Piemēram, patro nozīmē tēvs. Lai lietvārdu pārveidotu daudzskaitlī, pievienojiet -j. Piemēram: patroj nozīmē tēvi.

	Nominatīvs	Akusatīvs
Vienskaitļa	-a	-an
Daudzskaitļa	-aj	-ajn

Biedrāži beidzas ar -a, bet apstākļa vārdi ar -e, piemēram, granda nozīmē liels, bona nozīmē labs, bone nozīmē labi.

Galotne -n lietvārdos un īpašības vārdos apzīmē tiešo priekšmetu (lietvārdos un īpašības vārdos). Piemēram:

• Mi vidas vin. - Es tevi redzu.
• Li amas ŝin. - Viņš viņu mīl.
• Ili havas belan domon. - Viņiem ir jauka māja.

Būdniekos un apstākļa vārdos salīdzinājums tiek veikts ar vārdiem pli (vairāk) un plej (visvairāk). Piemēram:

• pli granda - lielāks
• plej granda - lielākais
• pli rapide - ātrāk
• plej rapide - ātrākais

Vietniekvārdi

		Vienskaitļa	Daudzskaitļa
Pirmā persona		mi (I)	ni (mēs)
Otrā persona		ci (tu vienskaitlī)	vi (jūs vienskaitlī vai daudzskaitlī)
Trešā persona	Vīrišķīgs	li (viņš)	ili (viņi)
	Sievišķais	ŝi (viņa)
	Kastrācija	ĝi (it)
Nenoteikts		oni ("viens")
Reflektīvs		si (self)

• Personas vietniekvārdi: mi - es, ci - tu vienskaitlī, li - viņš, ŝi - viņa, ĝi - tas, ni - mēs, vi - jūs vienskaitlī vai daudzskaitlī, ili - viņi, oni - viens/vieni, si (sev). Vietniekvārds oni tiek lietots nenoteiktam subjektam (piemēram, vācu valodā - man). Vietniekvārds ci nozīmē tu, bet cilvēki to maz lieto. Tā vietā viņi lieto vi, gandrīz tikai vienskaitļa formā jūs vai daudzskaitļa formā - jūs visi.
• Īpašības vietniekvārdus veido, pievienojot personiskajam vietniekvārdam galotni -a: mia - mans, cia - tavs vienskaitlī, lia - viņa, ŝia - viņas, ĝia - tās, nia - mūsu, via - jūsu daudzskaitlī, ilia - viņu. Cilvēki lieto īpašumju vietniekvārdus tāpat kā īpašības vārdus.
• Akuzatīvs pāvils (galotne -n) tiek lietots arī vietniekvārdos: min - es, cin - tu, lin - viņš, ŝin - viņa, ĝin - tas, nin - mēs, vin - jūs vai jūs visi, ilin - viņi. Kā jau minēts attiecībā uz ci, cin mūsdienu esperanto sarunvalodā tiek lietots ļoti reti.

Tātad, lai esperanto valodā pateiktu, cik vecs ir kāds cilvēks, vienkārši sakiet:

• Lia aĝo estas dudek = Viņš ir divdesmit (20) gadus vecs. (vārdkopa: Viņa vecums ir divdesmit (20) gadi. )

Darbības vārdi

	Orientējošs noskaņojums	Aktīvais divdabis	Pasīvais divdabis	Infinitīvs	Jussīvs noskaņojums	Nosacījuma noskaņojums
Pagātnes laiks	-ir	-int-	-it-	-i	-u	-us
Tagadnes laiks	-kā	-ant-	-at-
Nākotnes laiks	-os	-ont-	-ot-

Darbības vārdi tagadnes laikā beidzas ar -as. Angļu valodā tiek lietots I am, you are, he is. Bet esperanto valodā ir tikai viens vārds am, are, is - estas. Līdzīgi arī kuras var nozīmēt skriešanu vai skrien. Nenoteiksmes vārdi beidzas ar -i. Piemēram, esti nozīmē būt, povi nozīmē var. Pagātnes laiku ir viegli veidot pagātnes formā - vienmēr pievienojiet galotni -is. Lai veidotu nākamo laiku, pievienojiet -os. Piemēram:

• kuri - skriet
• mi kuras - Es skrienu
• vi kuras - tu skrien
• li kurš - viņš skrēja
• ĝi kuros - tas darbosies

Daudzus vārdus var pārveidot pretstatā, sākumā pievienojot mal.

• bona = labs. malbona = slikts
• bone = labi, malbone = slikti
• granda = liels, malgranda = mazs
• peza = smags, malpeza = viegls

Teikumu piemēri, kas parāda noteikumus:

• Mi povas kuri rapide. = Es varu ātri skriet.
• Vi ne povas kuri rapide. = Tu nevari skriet ātri.
• Mi estas knabo. = Es esmu zēns.
• Mi estas malbona Esperantisto. = Es esmu slikts esperantists.

Jā/Nē jautājumi

Lai izveidotu jautājumu ar "jā" vai "nē", sākumā pievienojiet Ĉu. Piemēram:

• Ĉu vi parolas Esperanton? = Vai jūs runājat esperanto?
• Jes, mi parolas Esperanton tre bone. = Jā, es ļoti labi runāju esperanto.
• Ne, mi estas komencanto. = Nē, es esmu iesācējs.

Atšķirībā no angļu valodas viņi var atbildēt tikai jes (jā) vai ne (nē).

Skaitļi

Skaitļi ir šādi:

0	nul
1
2	du
3	tri
4	kvar
5	kvin
6	ses
7	sep
8	ok
9	naŭ
10	dek
100	centu
1000	mil

Tādi skaitļi kā divdesmit viens (21) tiek veidoti, tos saliekot pēc lieluma. Piemēram: dek tri nozīmē trīspadsmit (13), dudek tri nozīmē divdesmit trīs (23), sescent okdek tri nozīmē seši simti astoņdesmit trīs (683), mil naŭcent okdek tri nozīmē (viens) tūkstotis deviņi simti astoņdesmit trīs (1983).

Prefiksi un sufiksi

Esperanto ir vairāk nekā 20 īpašu vārdu, kas var mainīt cita vārda nozīmi. Cilvēki tos liek pirms vai aiz vārda saknes.

Šie vārdi kopā var veidot ļoti garus vārdus, piemēram, malmultekosta (lēts), vendredviandmanĝmalpermeso (aizliegums piektdien ēst gaļu).

Prefiksi

Pirms vārda saknes tiek pievienoti priedēkļi.

• bo- - nozīmē "svainis". Patro nozīmē tēvs, bet bopatro - vīrs.
• dis- - nozīmē "visi vai daudzi virzieni". Iri nozīmē iet, un disiri nozīmē iet dažādos virzienos.
• ek- - nozīmē "kaut kā sākums". Kuri nozīmē skriet, un ekkuri nozīmē sākt skriet.
• eks- - veido vārdu "bijušais". Amiko nozīmē draugs, un eksamiko nozīmē bijušais draugs.
• fi- - padara vārdu sliktāku. Knabo nozīmē zēns, un fiknabo nozīmē slikts zēns; odoro nozīmē smaka, un fiodoro nozīmē slikta smaka.
• ge- - maina vārda nozīmi uz "abu dzimumu". Frato nozīmē brālis, bet gefratoj nozīmē brālis(i) un māsa(s).
• mal- - padara vārdu pretēju. Bona nozīmē labs, bet malbona - slikts.
• mis- - nozīmē "nepareizs". Kompreni nozīmē saprast, un miskompreni nozīmē saprast nepareizi.
• pra- - nozīmē "aizvēsturisks", "ļoti vecs" vai "primitīvs". Homo nozīmē cilvēks, bet prahomo - aizvēsturisks cilvēks.
• re- - nozīmē atkal. Vidi nozīmē redzēt, bet revidi - atkal redzēt.

Sufiksi

Sufiksi tiek pievienoti pēc vārda saknes, bet pirms galotnes.

• -aĉ- - padara vārdu neglītāku. Domo nozīmē māja, domaĉo - neglīta māja.
• -ad- - nozīmē nepārtrauktu darbību. Fari nozīmē darīt, un Faradi nozīmē nepārtraukti darīt.
• -aĵ- - nozīmē lietu. Bela nozīmē skaista, un belaĵo nozīmē skaista lieta; trinki nozīmē dzert, un trinkaĵo nozīmē dzēriens ("kaut kas dzerams").
• -an- - nozīmē kaut kā loceklis. Klubo nozīmē klubs, un klubano nozīmē kluba biedrs.
• -ar- - nozīmē daudzas līdzīgas lietas. Arbo nozīmē koks, bet arbaro - mežs.
• -ĉj- - veido vīriešu dzimtes divdabja vārdus. Patro nozīmē tēvs, bet paĉjo - tētis.
• -ebl-- nozīmē spēja vai iespēja. Manĝi nozīmē ēst, un manĝebla nozīmē ēdams.
• -ec- - nozīmē kvalitāte. Granda nozīmē liels, bet grandeco - lielums.
• -eg- - padara vārdu lielāku. Domo nozīmē māja, un domego nozīmē liela māja.
• -ej- - nozīmē vietu. Lerni nozīmē mācīties, un lernejo nozīmē skola ("mācību vieta").
• -em- - nozīmē tendence. Mensogi nozīmē melot, un mensogema nozīmē ar tendenci melot.
• -end- - nozīmē kaut ko, kas ir jāizdara. Pagi nozīmē maksāt, un pagenda nozīmē kaut ko, kas ir jāmaksā.
• -er- - nozīmē mazliet lielāku grupu. Neĝo' nozīmē sniegu, un neĝero nozīmē sniegpārsliņa.
• -estr- - nozīmē priekšnieks. Urbo - pilsēta, un urbestro - mērs ("pilsētas priekšnieks").
• -et- - padara vārdu mazāku. Domo nozīmē māja, bet dometo - mazā māja.
• -id- - ir bērns. Kato nozīmē kaķis, bet katido - kaķēns.
• -il- - nozīmē instruments. Ŝlosi mens - slēdzēt, un ŝlosilo - atslēga (slēdzenes instruments).
• -ind- - nozīmē cienīgs. Ami nozīmē mīlēt, un aminda nozīmē kaut ko, kas ir vērts, lai to mīlētu.
• -in- - maina vārda dzimumu uz sieviešu dzimtes. Patro nozīmē tēvs, bet patrino - māte.
• -ing- - ir turētājs. Kandelo nozīmē svece, bet kandelingo - svečturis ("sveces turētājs").
• -ism- - nozīmē ideoloģiju vai kustību. Nacio nozīmē tauta, naciismo nozīmē nacionālisms.
• -ist- - nozīmē kādu, kas kaut ko dara (iespējams, kā darbu). Baki nozīmē cept, bet bakisto - cepējs; scienco nozīmē zinātne, bet sciencisto - zinātnieks. Esperantisto nozīmē esperantists.
• -nj- - veido sieviešu dzimtes divdabja vārdus. Patrino nozīmē māte, bet panjo - māmiņa.
• -obl- - nozīmē reizes. Tri nozīmē trīs, un trioble nozīmē trīs reizes. Tas arī veido daudzkārtņus. Kvin nozīmē pieci, un kvinoblo nozīmē piecu reizinātājs.
• -on- - veido daļskaitļus. Kvar nozīmē četri (4), un kvarono nozīmē ceturtdaļa (ceturtā daļa no kaut kā).
• -uj- - parasti nozīmē kuģis. Salo nozīmē sāli, bet salujo - sālītājs ("sāls trauks").
• -ul- - nozīmē kādas kvalitātes cilvēks. Juna nozīmē jauns, bet junulo - jauns cilvēks.
• -um- ir sufikss gadījumos, kad nav iespējams izveidot vārdu no citiem esošajiem sufiksiem, prefiksiem vai saknēm.

Esperanto akadēmijas locekļa Bertilo Vennergrēna (Bertilo Wennergren) grāmatas Detala Gramatiko de Esperanto ("Detalizēta esperanto gramatika") vāks.


Esperanto ir regulāras šo gramatisko laiku galotnes: -is - pagātnes laiks -as - tagadnes laiks -os - nākamais laiks

Kritika

Daļa kritikas par esperanto ir raksturīga jebkuram starptautiskas valodas projektam: jaunajai valodai ir maz iespēju aizstāt tādas pašreizējās starptautiskās valodas kā angļu, franču un citas.

Kritika, kas ir specifiska esperanto valodai, ir vērsta uz dažādām pašas valodas daļām (īpašie esperanto burti, galotne -n, valodas skanējums utt.).

Daži cilvēki ^[who?]saka, ka diakritisko zīmju (burti ĉ, ĝ, ĥ, ĵ, ŝ, ŭ) lietošana padara valodu mazāk neitrālu, nekā tā būtu, lietojot tikai latīņu alfabēta pamatburtus. Nevienā citā valodā netiek lietoti ĉ, ĥ un ĵ burti. Burts ĥ esperanto valodā ir vismazāk lietotais burts, un arī ĵ netiek lietots bieži, kas liek cilvēkiem apšaubīt to nepieciešamību.

^Esperanto valodas kritiķi^{[ d]}arī saka, ka nav nepieciešama tāda pati īpašības vārda un lietvārda galotne (piemēram, "bona lingvo", "bonaj lingvoj", "bonajn lingvojn"). Angļu valodā, piemēram, nav prasības, ka īpašības vārdam un lietvārdam ir jābūt vienādam laikā, un tajā nav rādītāja, kas norāda uz lietvārda piekritību.

Viņi kritizē arī to, ka lielākā daļa esperanto valodas vārdu nāk no indoeiropiešu valodām, kas padara valodu mazāk neitrālu.

Viena no izplatītākajām kritiskajām piezīmēm, ko izsaka gan esperanto valodā nerunājošie, gan esperanto valodā runājošie, ir tā, ka esperanto valodā pastāv valodas seksisms. Daži vārdi pēc noklusējuma attiecas uz vīriešu dzimtes vārdiem, un sieviešu dzimtes vārdi ir jāveido, pievienojot vīriešu dzimtes saknei sufiksu -in-. Šādi vārdi ir, piemēram, patro (tēvs) un patrino (māte), filo (dēls) un filino (meita), onklo (tēvocis) un onklino (tante) utt. Lielākajai daļai esperanto valodas vārdu nav īpašas nozīmes atkarībā no dzimuma. Daži ierosināja sufiksu -iĉ- ar vīriešu kārtas nozīmi, lai padarītu pamatvārda nozīmi neitrālu. Tomēr šis priekšlikums nav plaši pieņemts esperanto valodā runājošo vidū.

Atsevišķu esperanto valodas daļu kritika pamudināja radīt dažādas jaunas konstruētas valodas, piemēram, ido, novial, interlingua un lojban. Tomēr nevienai no šīm konstruētajām valodām nav tik daudz runātāju kā esperanto valodai.

Teksta piemērs

Normāls paraugs: Ĉiuj homoj estas denaske liberaj kaj egalaj laŭ digno kaj rajtoj. Ili posedas racion kaj konsciencon, kaj devus konduti unu la alian en spirito de frateco.

Versija h-sistēmā: Homoja ir denaske liberaj kaj egalaj lau digno kaj rajtoj. Ili posedas racion kaj konsciencon, kaj devus konduti unu la alian en spirito de frateco.

Versija x-sistēmā: Cxiuj homoj estas denaske liberaj kaj egalaj laux digno kaj rajtoj. Ili posedas racion kaj konsciencon, kaj devus konduti unu la alian en spirito de frateco.

Vienkāršs tulkojums angļu valodā: Visi cilvēki ir brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņi ir saprātīgi un morāli, un viņiem ir jāizturas laipni vienam pret otru.

Kunga lūgšana

Esperanto			Angļu valodā
Parasts	H-sistēma	X-sistēma
Patro nia, kiu estas en la ĉielo,	Patro nia, kiu estas en la chielo,	Patro nia, kiu estas en la cxielo,	Mūsu Tēvs, kas esi debesīs,
Cia nomo estu sanktigita.	Cia nomo estu sanktigita.	Cia nomo estu sanktigita.	Svētīts lai ir Tavs Vārds!
Venu Cia regno,	Venu Cia regno,	Venu Cia regno,	Lai nāk Tava valstība,
plenumiĝu Cia volo,	plenumighu Cia volo,	plenumigxu Cia volo,	Lai notiek Tava griba,
kiel en la ĉielo, tiel ankaŭ sur la tero.	kiel en la chielo, tiel ankau sur la tero.	kiel en la cxielo, tiel ankaux sur la tero.	uz zemes, kā tas ir debesīs.
Nian panon ĉiutagan donu al ni hodiaŭ.	Nian panon chiutagan donu al ni hodiau.	Nian panon cxiutagan donu al ni hodiaux.	Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
Kaj pardonu al ni niajn ŝuldojn,	Kaj pardonu al ni niajn shuldojn,	Kaj pardonu al ni niajn sxuldojn,	Un piedod mums mūsu grēkus,
kiel ankaŭ ni pardonas al niaj ŝuldantoj.	kiel ankau ni pardonas al niaj shuldantoj.	kiel ankaux ni pardonas al niaj sxuldantoj.	tāpat kā mēs piedodam tiem, kas mums pārkāpj.
Kaj ne konduku nin en tenton,	Kaj ne konduku nin en tenton,	Kaj ne konduku nin en tenton,	Un neieved mūs kārdināšanā,
sed liberigu nin de la malbono.	sed liberigu nin de la malbono.	sed liberigu nin de la malbono.	bet atbrīvo mūs no ļaunuma.

Vārda "esperanto" metaforisks lietojums

Cilvēki dažkārt lieto vārdu "esperanto" metaforiskā nozīmē (nevis burtiskā nozīmē). Viņi to lieto, lai pateiktu, ka kaut kas tiecas būt starptautisks vai neitrāls, vai arī tajā tiek izmantots plašs ideju sajaukums. Viņi saka, ka programmēšanas valoda Java ir "neatkarīga no konkrētām datorsistēmām [piemēram, Windows, Android], tāpat kā esperanto ir neatkarīgs no ... nācijām". Līdzīgi arī fontu Noto viņi dēvē par "esperanto fontu", jo tas cenšas labi strādāt ar jebkuras kultūras rakstību.