Svētā Sēde (Apustuliskais krēsls) — Romas pāvesta amats un kūrija
Uzzini par Svēto Sēdi — Romas pāvesta amatu, Apustulisko Krēslu un Romas kūrijas vēsturi, lomu un nozīmi katoļu baznīcā.
Svētais Krēsls (latīņu: Sancta Sedes, "svētā mītne") ir Romas bīskapa, t.i., pāvesta, amats. Ar terminu Svētais Krēsls parasti tulko un saprot gan kā pašu Romas bīskapa institūciju — Apustulisko Krēslu, gan kā pāvestam piederošo centrālo pārvaldi, ko sauc par Romas kūriju — Romas katoļu baznīcas galveno administrāciju.
Terminoloģija un nozīme
Katra bīskapa amatam vēsturiskā katoliskā tradīcija piešķir svētuma nozīmi, tomēr īpašais nosaukums Svētais Krēsls parasti attiecas uz Romas bīskapa (pāvesta) institūciju. Austrumu pareizticīgo baznīca savā terminoloģijā arī lieto īpašības vārdu "svēts" (grieķu: ἱερά) attiecībā uz dažādiem amatiem un dievkalpojuma elementiem, taču vārdu salikums "Svētais Krēsls" (vienskaitļa forma) tradicionāli norāda uz Romas sēdekli, ko bieži dēvē arī par Apustulisko Krēslu.
Termins Apustuliskais Krēsls var tehniski attiekties uz jebkuru no apustuļu dibinātajiem dievnamiem vai bīskapijām, taču prakse historiski piešķīrusi šim vārdam īpašu nozīmi Romas bīskapijai — jo to uzskata par svētā Pētera pēcteci un līdz ar to par pirmo bīskapiju kristietības izplatīšanā.
Vēsturiskā un starptautiskā loma
Svētais Krēsls nav tikai reliģiska autoritāte; tas funkcionē arī kā suverēna subjekts starptautiskajā tiesībā (bieži vien tiek nodalīts no Vatikāna Pilsētas kā teritoriālā valsts). Pāvesta amata autoritāte pamatojas uz Pētera primāta doktrīnu, kas Romas bīskapam piešķir garīgā vadītāja un vispārējā tiesiskā suverenitātes elementus katoļu kopienā. Vēsturiski Romas pāvestiem piederējis liels ietekmes lauks — no teoloģisku lēmumu pieņemšanas līdz baznīcas pastāvīgai administrēšanai un diplomātiskām attiecībām.
Romas kūrija un tās funkcijas
Romas kūrija ir pāvesta palīgstruktūra, kas sastāv no dažādām nodaļām un institūcijām (dicasterijām, kongregācijām, tribunāliem, sekretariātiem un padomēm). Kūrijas galvenie uzdevumi ir:
- veikt pāvesta vārdā administratīvus un juridiskus pienākumus;
- vadīt kanoniskās lietas (piem., bīskapu iecelšanas, disciplināri jautājumi, doktrīniskā uzraudzība);
- koordinēt pastorālās un misijas aktivitātes visā pasaulē;
- uzturēt starptautiskas attiecības un diplomātiskās kontaktus pāvesta vārdā.
Kūrijas struktūra laika gaitā ir mainījusies — konkrētas kongregācijas un biroji var tikt reorganizēti atbilstoši pāvesta iniciatīvām un baznīcas vajadzībām.
Apustuliskais Krēsls ārpus Romas
Tradicionāli dažiem citiem senām bīskapijām rietumu kristietībā arī ir bijusi liela prestiža nozīme, un tikai Romas sēde tiek visbiežāk saukta par Svēto Krēslu. Tomēr vēsturiskā kontekstā retais rietumu bīskapijas amats arī ir ieguvis šādu titulu — piemēram, Maincas arhibīskapijai reiz bija īpaša izvēles un primāta loma un tai reizēm piešķirts līdzīgs goda nosaukums, lai gan šī lietošana ir retāka un specifiska konkrētiem vēsturiskiem apstākļiem (pāvesta amats Rietumos un attiecīgais statuss Maincā — vēlēšanu un primārais rangs).
Nozīme mūsdienās
Mūsdienu Svētais Krēsls turpina būt centrāla autoritāte Romas katoļu baznīcas dzīvē — gan garīgi, gan administratīvi. Pāvesta lēmumi, enciklikas, dekrēti un kūrijas darbība ietekmē mācību, liturģiju, kanoniskās tiesības un starptautiskās attiecības. Vienlaikus pastāv skaidra atšķirība starp pašreizējo Romas bīskapa garīdzniecisko vadību un Vatikāna Pilsētas valsts institūcijām, lai gan abas struktūras bieži sadarbojas un tiek uztvertas kā vienota sistēma.
Svētā Krēsla organizācija
Pāvests pārvalda Baznīcu ar Romas kūrijas starpniecību. Romas kūrija sastāv no Valsts sekretariāta, deviņām kongregācijām, trim tribunāliem, 11 Pontifikālajām padomēm un virknes biroju, kas augstākajā līmenī pārvalda baznīcas lietas. Valsts sekretariāts kardināla valsts sekretāra vadībā vada un koordinē kūrijas darbu. Pašreizējais prezidējošais kardināls Tarčisio Bertone ir Svētā Krēsla premjerministra ekvivalents. Arhibīskaps Dominique Mamberti, Valsts sekretariāta attiecību ar valstīm nodaļas sekretārs, pilda Svētā Krēsla ārlietu ministra pienākumus. Bertoni un Mamberti amatā 2006. gada septembrī iecēla pāvests Benedikts XVI.
Starp aktīvākajām Kūrijas galvenajām institūcijām ir Ticības mācības kongregācija, kas pārrauga Baznīcas doktrīnu; Bīskapu kongregācija, kas koordinē bīskapu iecelšanu visā pasaulē; Tautu evaņģelizācijas kongregācija, kas pārrauga visas misijas aktivitātes; un Pontifikālā Taisnīguma un miera padome, kas nodarbojas ar starptautisko mieru un sociālajiem jautājumiem.
Starptautiskās organizācijas
Svētais Krēsls ir īpaši aktīvs starptautiskajās organizācijās un ir šādu grupu loceklis:
- Starptautiskā Graudu padome (IGC)
- Starptautiskā militārās medicīnas komiteja (ICMM)
- Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA)
- Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU)
- Starptautiskā telekomunikāciju satelītu organizācija (ITSO)
- Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW)
- Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO)
- Līguma par vispārējo izmēģinājumu aizliegumu līguma organizācijas (CTBTO)* sagatavošanas komisija
- Pasaules Pasta savienība (UPU), Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (UNIDROIT)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD)
- Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO)
- Piezīme: 1971. gadā Svētais Krēsls paziņoja par lēmumu pievienoties Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, lai "morāli atbalstītu principus, kas ir paša līguma pamatā".
Svētais Krēsls ir arī pastāvīgais novērotājs šādās grupās:
- Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM)
- Starptautiskā Darba organizācija (SDO)
- Starptautiskais lauksaimniecības attīstības fonds (IFAD)
- Latīņu savienība (LU)
- Amerikas valstu organizācija (OAS) Vašingtonā
- Āfrikas Vienotības organizācija (OAU)
- Apvienoto Nāciju Organizācija*
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku kontroles programma (UNDCP)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēku apmetņu centrs (UNCHS)
- ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)
- Pasaules Tūrisma organizācija (WToO)
- Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO)
- Pasaules Veselības organizācija (PVO)
- Pasaules pārtikas programma (WFP)
- Piezīme: Svētais Krēsls ir pastāvīgais novērotājs Apvienoto Nāciju Organizācijā un 2004. gada jūlijā ieguva visas pilntiesīgas dalības tiesības, izņemot balsstiesības. Saskaņā ar Svētā Krēsla pastāvīgā novērotāja arhibīskapa Celestino Migliore teikto: "Mums nav balsstiesību, jo tā ir mūsu izvēle." Viņš piebilda, ka Svētais Krēsls uzskata, ka tā pašreizējais statuss "ir fundamentāls solis, kas neaizver nekādu ceļu nākotnē. Svētajam Krēslam ir ANO statūtos noteiktās prasības, lai kļūtu par dalībvalsti, un, ja nākotnē tas vēlēsies par tādu kļūt, šī rezolūcija nekavēs to pieprasīt."
Svētais Krēsls ir neformāls novērotājs šādās grupās:
- Āzijas un Āfrikas Juridiskā konsultatīvā komiteja (AALCC)
- Starptautiskā stratēģija katastrofu mazināšanai (ISDR)
- Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO)
- Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO)
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Kosmosa miermīlīgas izmantošanas komiteja (UNCOPUOS)
- Pasaules Meteoroloģijas organizācija Ženēvā (WMO)
Svētais Krēsls sūta savu delegātu uz Arābu līgu Kairā. Tas ir arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas goda viesis.
Svētais Krēsls, nevis Vatikāns, uztur diplomātiskās attiecības ar valstīm (piemēram, ar Apvienoto Karalisti) un piedalās starptautiskās organizācijās. Ārvalstu vēstniecības ir akreditētas pie Svētā Krēsla, nevis Vatikāna Pilsētas, un tieši Svētais Krēsls ir tas, kas noslēdz līgumus un konkordātus ar citām suverēnām vienībām. Vajadzības gadījumā Svētais Krēsls slēdz līgumus Vatikāna pilsētas vārdā.
Saskaņā ar Laterāna līguma noteikumiem Svētajam Krēslam ir eksteritoriāla vara pār 23 objektiem Romā un pieciem Itālijas objektiem ārpus Romas, tostarp Pāvesta pili Kastel Gandolfo. Tāda pati vara saskaņā ar starptautiskajām tiesībām attiecas arī uz Svētā Krēsla apustulisko nunciatūru ārvalstīs.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Svētais Krēsls?
A: Svētais Krēsls ir Romas bīskapa amats, ko dēvē arī par pāvestu.
J: Ko nozīmē termins "Svētais Krēsls"?
A: Termins Svētais Krēsls nozīmē arī pāvestu un Romas kūriju, kas ir Romas katoļu baznīcas centrālā pārvalde.
J: Vai visi bīskapu prezidiji tiek uzskatīti par svētiem?
A: Jā, ikviens bīskapa amats tiek uzskatīts par svētu.
Jautājums: Kura baznīca pastāvīgi lieto īpašības vārdu "svēts" vai "svēts" attiecībā uz visām tās sēdēm?
A: Austrumu pareizticīgo baznīca pastāvīgi lieto īpašības vārdu "svēts" vai "svēts" attiecībā uz visiem saviem dievnamiem.
J: Ko parasti nozīmē "Svētais Krēsls"?
A: "Svētais Krēsls" parasti nozīmē Romas katedrāli, ko sauc arī par Apustulisko katedrāli.
J: Kāda ir termina "Apustuliskais Krēsls" nozīme?
A: Termins "Apustuliskais Krēsls" tiek lietots, lai apzīmētu bīskapa, kas tiek uzskatīts par apustuļu galma, svētā Pētera, pēcteci.
J: Vai, izņemot Romu, ir vēl kāds cits rietumu valstu prezidijs, kam ir "Svētā Krēsla" tituls?
Atbilde: Jā, bez Romas vienīgais rietumu pāvesta amats, kas nes nosaukumu "Svētais Krēsls", ir Maincas arhibīskapija, kurai arī bija elektorāla un primāra ranga statuss, lai gan šis apzīmējums tiek lietots mazāk bieži.
Meklēt