Objekts (gramatika): tiešais un netiešais objekts — definīcija un piemēri

Uzzini, kas ir tiešais un netiešais objekts gramatikā — skaidras definīcijas, vienkārši piemēri un teikumu struktūras skaidrojums.

Objekts gramatikā ir darbības mērķis — teikuma loceklis, kas parasti seko pēc darbības vārda (predikāta) un parāda, ko vai kam izdarīta darbība. Objekts sastopams teikumos ar pārejas darbības vārdiem; tas ir viens no teikuma pamatkomponentiem kopā ar subjektu un predikātu. Piemēri:

• Kaķis ēda brokastis. — brokastis ir tiešais objekts (ko ēda?).
• Suns atnesa Džeinai pavadas. — Džeinai ir netiešais objekts (kam atnesa?), pavadas ir tiešais objekts (ko atnesa?).
• Es nosūtīju dēlam vēstuli. — dēlam (kam?) ir netiešais objekts, vēstuli (ko?) ir tiešais objekts.

Tiešais un netiešais objekts — definīcija un atšķirība

Tiešais objekts (ko? ko?) norāda tieši to, ko darbība aptver. Latviešu valodā tiešais objekts parasti tiek izteikts ar akuzatīva locījumu (piem., vēstuli, brokastis, grāmatu).

Netiešais objekts (kam? kam?) norāda personu vai lietu, kurai paredzēta darbība vai kas ir tās saņēmējs; tas parasti izteikts ar datīva locījumu (piem., dēlam, Džeinai). Netiešais objekts nav obligāts visos teikumos — teikumam var būt pilnīga jēga arī bez netiešā objekta, ja klātesošs ir tikai tiešais objekts.

Kā objektu atpazīt

• Uzdodiet jautājumu pie darbības vārda: "ko?" vai "ko tieši?" — parasti iegūsiet tiešo objektu.
• Uzdodiet jautājumu "kam?" vai "kam/ko?" — parasti iegūsiet netiešo objektu.
• Novērojiet locījumu: tiešais objekts bieži lieto akuzatīvu, netiešais — datīvu.
• Dažkārt darbības vārdi pieprasa tikai tiešo objektu (viendzimuma pārejas darbības), citi — arī netiešo (piem., dot, sūtīt, atnest).

Teikuma struktūra un pozīcija

Vairumā gadījumu ikdienas latviešu teikumos ar diviem objektiem rindas secība var būt S V IO DO (subjekts — darbības vārds — netiešais objekts — tiešais objekts):

S / V / IO / DO

Piemērs: Es (S) nosūtīju (V) dēlam (IO) vēstuli (DO). Tomēr latviešu vārdu secība ir elastīga — gan IO, gan DO var mainīt vietu atkarībā no uzsvara vai stilistikas: "Es nosūtīju vēstuli dēlam." abos gadījumos nozīme saglabājas.

Citi iespējamie objektu veidi

• Objekts var būt arī vietniekvārds (piem., Viņa redzēja viņu).
• Infinitīvs vai daļa no darbības var funkcionēt kā objekts (piem., Es gribu ēst).
• Objekts var būt arī izteikts ar teikumu-klauzulu (piem., Es zinu, ka viņš nāks — teikums "ka viņš nāks" ir objektīva klauzula).

Pasīvā konstrukcija un objekts

No tiešā objekta var veidot pasīvo konstrukciju: tiešais objekts teikumā aktīvā balsī parasti kļūst par subjektu pasīvā teikumā. Piem.: "Es nosūtīju vēstuli" → "Vēstule tika nosūtīta." (šajā pasīvā teikumā sākotnējais netiešais objekts var palikt blakus frāzē: "Vēstule tika nosūtīta dēlam".)

Terminoloģijas piezīmes

Terminoloģija dažādās gramatikās var nedaudz atšķirties. Piemēram, daži gramatiķi par netiešo papildinātāju uzskata arī vārdu dēlu minētajā teikumā — tas ir jautājums par to, kā katrs autors definē "papildinātāju" un "objektu". ^p720

Kopsavilkums

• Objekts ir darbības mērķis — atbild uz jautājumiem "ko?" vai "kam?".
• Tiešais objekts atbild uz "ko?" (akuzatīvs), netiešais objekts — uz "kam?" (datīvs).
• Teikumos ar diviem objektiem parasti pirmais no tiem ir netiešais, otrais — tiešais, taču vārdu secība var mainīties.
• Objekts var būt arī vietniekvārds, infinitīvs vai teikuma klauzula.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir gramatikas objekts?

J: Kur teikumā ir objekts?

J: Kas ir tiešie objekti?

J: Kas ir netiešie objekti?

J: Kāda ir teikuma ar tiešo un netiešo priekšmetu struktūra?

J: Vai teikumam joprojām var būt jēga bez netiešā papildinātāja?

J: Vai teikumā "Es sūtīju savam dēlam vēstuli" termins "dēls" ir uzskatāms par netiešo papildinātāju?

Meklēt pēc burta