Disko ir mūzikas stils, kas bija vispopulārākais no 70. gadu vidus līdz 80. gadu sākumam. Cilvēki parasti dejo disko mūzikā bāros, ko dēvē par diskoklubiem. Vārdu "disko" lieto arī, lai apzīmētu deju stilu, ko cilvēki dejo pie disko mūzikas, vai apģērba stilu, ko cilvēki valkā, lai dotos disko dejās. Disko mūzika bija straujā tempā spēlēta mūzika, kas ietvēra soul, funk un latino mūzikas elementus. Tai bija spēcīgs dejām paredzēts ritms, vienmērīgs "četri uz grīdas" ritms un liela basa līnija, un orķestra instrumentācijā bieži vien bija stīgu sekcijas. Arī disko ir deju mūzika.

Vispopulārākais disko bija ASV un Eiropā 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā. Disko popularitāti ieguva 1977. gadā iznākušais kinohits "Sestdienas nakts drudzis" (Saturday Night Fever). Šajā filmā, kurā galveno lomu spēlēja Džons Travolta, bija redzami cilvēki, kas dejoja disko. Septiņdesmito gadu beigās disko spēlēja daudzas radiostacijas. Astoņdesmito gadu sākumā disko sāka zaudēt popularitāti, un pieauga citu žanru, piemēram, dance, Hi-NRG un post-disco, popularitāte. Tomēr disko joprojām ietekmē mūsdienu deju mūziku, un tā joprojām ir populāra atsevišķos brīžos. Turklāt Eiropā radās atšķirīgs disko paveids, pazīstams kā Euro disco, kas ieguva zināmu popularitāti.

Ritms, skaņa un instrumentācija

Disko raksturo skaidrs, pastāvīgs deju ritms — tā dēvētais "četri uz grīdas" (kick bungas katrā takts sitienā), bieži papildināts ar hihat un snares/klapēm. Bass līnijas parasti ir izteikti melodiskas un ritmiski sinhronizētas ar bungām. Bieži izmantotie instrumenti un elementi:

  • stīgu un pūšaminstrumentu aranžējumi, kas piešķir "lielo" un grezno skanējumu;
  • funk un soul ietekmētas ģitāras, ritma un rifa partijas;
  • elektroniskie sintezatori un sekvenceri — īpaši pēc 1977. gada, kad Giorgio Moroder producēja Donna Summer ierakstus;
  • papildu perkusijas (kongas, bongos), roku plaukšķi un vokālie "oho" vai "yeah" pavadījumi;
  • gara forma un remiksētas versijas — 12" singli ar pagarinātām deju versijām, ko izmantoja dīdžeji klubos.

Tempo parasti svārstījās ap 110–130 bītiem minūtē (BPM), kas deva pietiekami ātru, bet ne pārāk intensīvu dejas tempu.

Vēsture, sociālais konteksts un klubu kultūra

Disko izauga no 60. un 70. gadu ASV diskotēku un klubu scēnas, kur īpaši Ņujorkā deju grīdām dominēja afroamerikāņu, latino un LGBT kopienas. Dīdžeji (DJ) un klubu promotori spēlēja būtisku lomu — tieši viņi veidoja setus, sajauca labākās versijas un radīja garas deju sesijas. Slaveni klubi, piemēram, Studio 54, kļuva par modes un popkultūras centriem.

Disko mūzika radīja arī plašu modes kultūru: spīdīgi, krāsaini tērpi, platformu kurpes, platais bikšu griezums un grezni aksesuāri bija tipiski disko vakariem. Dejas bija gan solo, gan pāru, ar daudz dažādiem stiliem un improvizācijām, bet mērķis bija kustības sinhronizācija ar mūziku un ritma izjūta.

Galvenie mākslinieki, producenti un notikumi

Starp pazīstamākajiem disko izpildītājiem un producentiem ir Donna Summer (kopā ar producentu Giorgio Moroder), Bee Gees, Chic (Nile Rodgers un Bernard Edwards), Gloria Gaynor, KC and the Sunshine Band, Barry White, Sylvester un daudzi citi. Producentu un studijas darbs — izsmalcinātas aranžijas un studijas tehnika — bija tikpat svarīgs kā paši izpildītāji.

1979. gadā notika spēcīga reakcija pret disko — kā simbolu tam var minēt "Disco Demolition Night" sporta pasākumu Čikāgā, kas atspoguļoja daļēji rasisma un daļēji mūzikas gaumes polarizāciju un novedīja pie disko radio un komerciālas popularitātes samazināšanās. Tomēr tehniskās inovācijas disko ražošanā (sintētiskie ritmi, secību izmantošana, elektroniskie efekti) bija pamatā vēlākai house, techno un citu elektroniskās deju mūzikas attīstībai.

Euro disco, Italo disco un mantojums

Eiropā attīstījās savs disko variants — Euro disco — un vēlāk 80. gados Itālijas bāzētā Italo disco. Šie paveidi bieži izmantoja vairāk sintētisku skaņu, melodiskas pop struktūras un atšķirīgas valodu un kultūras iezīmes. Disko ietekme ir skaidri jūtama mūsdienu popā, R&B, hip‑hop producēšanā un elektroniskajā dejā — daudzi modernie producenti atsaucas uz disko basa līnijām, ritmu un aranžējumu tehnikām.

Kopsavilkums

Disko bija vairāk nekā tikai mūzikas žanrs — tas bija sociāla kustība, modes un klubu kultūras kulminācija ar ievērojamu muzikālu inovāciju un ietekmi uz turpmāko deju mūziku. Neskatoties uz tā komerciālo kritumu 80. gadu sākumā, disko skanējums un paņēmieni turpina dzīvi mūsdienu mūzikā.