Eurodisco — Eiropas disko žanrs: definīcija, vēsture un slaveni mākslinieki

Eurodisco: definīcija, vēsture un slaveni mākslinieki — ceļojums caur 70.–80. gadu sintezatoriem, Donna Summer, Kraftwerk un Giorgio Moroder ietekmi.

Autors: Leandro Alegsa

Euro disco ir deju mūzikas paveids, kas radies 20. gadsimta 70. gadu beigās Eiropā disko mūzikas eiropeiskākais variants. Euro disco pamatā bija disko mūzika, tomēr tas bija plašāks žanrs, kas aizņēmās popmūzikas, roka un jaunā viļņa mūzikas ietekmes. Tādējādi tas bija popmūzikai draudzīgāks un mazāk "graudīgs" nekā parastā disko mūzika. Tās kompozīcijā bieži tika iekļauti sintezatori.

Euro disko, kā jau pats nosaukums liecina, bija populārs Eiropā. Tomēr tas guva popularitāti arī Amerikas Savienotajās Valstīs, pateicoties tādiem māksliniekiem kā Donna Summer. Daži uzskata, ka Kraftwerk ir pirmā Euro disco grupa. Turklāt arī Giorgio Moroder bija viens no nozīmīgākajiem Euro disco skatuves pārstāvjiem.

Definīcija un galvenās iezīmes

Euro disco raksturo salīdzināmi vienkārša, bet lipīga melodija, skaidra ritma struktūra un uzsvērti refreni, kas paredzēti radio un deju grīdas kombinētai publikai. Tipiskas iezīmes:

  • Ritms: četru sitienu pa takti (four-on-the-floor) ar stabilu bungu mašīnu vai akcentētu basu.
  • Skaņdarba struktūra: popmūzikai tuvāka forma — versija, labojums, refreins, bieži ar instrumentālām pārtraukumiem un garākiem deju miksiem.
  • Skaņas palete: plaši izmantoti sintētiskie sitieni, sintezatori, elektroniskie basi un reizēm orķestra stīgu aranžējumi, kas deva spožāku un "polītāku" skanējumu nekā daudzās ASV disko producijās.
  • Produkcija: uzsvars uz studijas tehniku, efektu izmantošanu un producēšanas pieeju kā mākslas formu.

Vēsture un attīstība

Euro disco attīstījās 70. gadu otrajā pusē un kulminēja 70. gadu beigās — 80. gadu sākumā. Eiropas producenti un komponisti mēdza eksperimentēt ar elektroniskajiem instrumentiem un popstrukturām, radot mūziku, kas bija pievilcīga gan vietējām radio stacijām, gan klubu publikai. No šī žanra darba laika radās vairāki apakšžanri un tuvas saistības:

  • Italo disco: Itāļu un Dienvideiropas variants ar spēcīgu sintpop ietekmi un augstu melodiskumu.
  • Hi-NRG: ātrāks, energiskāks stils, kas attīstījās 80. gados un turpināja klubu kultūru.
  • Sintpopa un elektroniskās mūzikas attīstība: Euro disco daudzviet kļuva par tiltu uz plašāku elektroniskās popmūzikas eksploziju 80. gados.

Disco “atgrūšanas” viļņi ASV 70. gadu beigās mazliet ietekmēja arī Eiropu, tomēr eurodisco adaptēja stilu tā, lai tas paliktu pievilcīgs radio un televīzijas auditorijai. 80. gados žanrs transformējās, saplūdot ar synthpop, dance-pop un citiem virzieniem.

Tehnika un skaņas veidošana

Euro disco ierakstos lielu lomu spēlēja studijas producents. Svarīgi elementi bija:

  • Sintezatori un elektroinstrumenti (analogās un vēlāk digitālās ierīces), kas veidoja galveno melodisko un bāzes slāni.
  • Bungu mašīnas un programmējama ritma sekvencēšana, kas nodrošināja stabilu, deju draudzīgu pulsu.
  • Reverbs, flangers un citi efekti, lai radītu plašāku un "kino" tipa skanējumu.
  • Studijas aranžējumi, kuros kombinēja vokālus, kori un instrumentālus motīvus, bieži radot episkākas deju kompozīcijas.

Slaveni mākslinieki un ieraksti

Euro disco scēnā izcēlās gan individuālie vokālisti, gan producenti un grupas. Nozīmīgi vārdi un ieraksti:

  • Donna Summer — plaši pazīstama ar dziesmām, kuras producēja Giorgio Moroder, piemēram, "I Feel Love", kas bija lielisks piemērs sintezatoru izmantojumam disko kontekstā. (Saistība ar Euro disco popularitāti ASV)
  • Giorgio Moroder — itāļu producents, kurš ieviesa tehnikas un skanējumu, kas kļuva par Euro disco vizītkarti.
  • Kraftwerk — elektroniskās mūzikas pionieri; daži pētnieki redz saikni starp viņu minimalistisko elektroniku un vēlākajām eurodiskotēku skaņām.
  • ABBA, Boney M., Cerrone, Silver Convention — piemēri grupām un māksliniekiem, kas komercializēja deju mūziku ar eiropeisku noskaņu.
  • Modern Talking un citi 80. gadu grupas — pārnesa eurodisco elementus uz komerciālu popmūziku un veidoja plašu 80. gadu stila bāzi.

Ietekme un mantojums

Euro disco ietekme jūtama mūsdienu elektroniskajā un deju mūzikā. No tās cēlušies nu-disco, dance-pop, EDM un daudzas citas subkultūras. Stilistiskās iezīmes — lieli refreni, sintezatoru melodijas un profesionāli producēta skaņa — turpina ietekmēt mūzikas veidošanu, miksējumu un ražošanu. Daudzi mūsdienu producenti citē 70.–80. gadu eurodisco kā iedvesmas avotu, bet arī ierakstu tehnoloģiju un studijas pieeju izmaiņas redzamas tiešā evolūcijā no šī žanra.

Secinājums: Euro disco nav tikai vēsturiska epizode — tā ir mūzikas valodas daļa, kas savienoja popu un elektroniku ar deju grīdas prasībām, atstājot ilgstošu ietekmi uz globālo pop- un deju mūziku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Eiro disko?


A: Eiro disko ir deju mūzikas paveids, kas radās 20. gadsimta 70. gadu beigās Eiropā kā eiropocentriskāka disko mūzikas versija.

J: Ar ko Euro disko atšķiras no parastās disko mūzikas?


A: Eiro disko mūzikā ir aizgūtas popmūzikas, roka un jaunā viļņa mūzikas ietekmes, kas tai piešķir popmūzikai draudzīgāku skanējumu, kas ir mazāk "graudīgs" nekā parastajai disko mūzikai. Tās kompozīcijā bieži ir sintezatori.

J: Kur Euro disko kļuva populārs?


A: Kā norāda nosaukums, Euro disco kļuva populārs Eiropā. Tas kļuva populārs arī Amerikas Savienotajās Valstīs, pateicoties tādiem māksliniekiem kā Donna Summer.

J: Kuras ir dažas nozīmīgas personas Euro disco scēnā?


A: Dažas svarīgas personas Euro disko scēnā ir Kraftwerk un Giorgio Moroder.

J: Kad radās Euro disko?


A: Euro disko parādījās 70. gadu beigās.

J: Kāda veida mūzika ietekmēja Euro disco attīstību?


A: Euro disko ietekmēja popmūzika, roks un jaunā viļņa mūzika.

J: Kā skan Euro disco?


A: Euro disko ir popmūzikai draudzīgāks skanējums, kas ietver sintezatorus. Tā ir mazāk "graudīga" nekā parastā disko mūzika.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3