Linux jeb GNU/Linux ir Unix līdzīga operētājsistēma (precīzāk — operētājsistēmu saime) datoriem. Operētājsistēma nodrošina pamatfunkcijas: pārvalda datora elektroniskās daļas, sadarbību ar ierīcēm un ļauj darbināt lietojumprogrammas. Linux un lielākā daļa ar to saistītās programmatūras ir brīva programmatūra — tas nozīmē, ka ikvienam ir tiesības to lietot, apskatīt avota kodu, modificēt un kopīgot tālāk.

Kas ir Linux un no kā tas sastāv

Linux kodols ir sistēmas centrs: Linux kodols — operētājsistēmas kodols, kuru sākotnēji izstrādāja Linuss Torvalds. Taču, runājot par “Linux” kā lietojamu sistēmu, parasti domā Linux izplatītājprogrammā (saīsinājumā — distro), kurā papildus kodolam iekļauta palīgprogrammatūra, bibliotēkas un rīki. Daudzas no šīm komponentēm nodrošina GNU projekts, tāpēc bieži lieto apzīmējumu GNU/Linux.

Galvenie elementi izplatījumā

  • Kodols — sakārtotajā slānī veic zemas līmeņa darbības ar aparatūru.
  • Bibliotēkas un sistēmrīki — nodrošina koplietojamu funkcionalitāti (piem., tekstu apstrāde, tīkla savienojumi).
  • Pakotņu pārvaldība — atbild par programmu instalēšanu, atjaunināšanu un atkarībām.
  • Grafiskā vide — darbvirsmas komponentes, piemēram, logu sistēma (X11 vai Wayland) un darbvirsmas vide (piem., GNOME, KDE Plasma).

Populāras izplatītājprogrammas

Pastāv ļoti daudz izplatījumu, katrs ar atšķirīgu mērķi un uzstādījumiem. Starp populārākajiem min:

  • Debian — stabilitātei un kopienas vadībai orientēts izplatījums.
  • Fedora — eksperimentālāks, bieži izmēģina jaunākās tehnoloģijas.
  • Ubuntu — lietotājam draudzīgs izplatījums, plaši izmantots darbvirsmās un serveros.
  • Komerciālās atbalsta versijas: Red Hat Enterprise Linux, SUSE Linux Enterprise Server u. c.

Serveru izplatēs bieži var izlaist grafisko interfeisu un iekļaut serveru komplektus, piemēram, LAMP (Linux, Apache, MySQL/MariaDB, PHP/Perl/Python).

Pielietojums

Linux ir ļoti daudzpusīgs un tiek izmantots dažādās ierīcēs un rūpniecības nozarēs:

  • Serveri: Linux ir dominējošā operētājsistēma tīmekļa, datu bāzu un mākoņpakalpojumu serveros (serveros).
  • Galddatori un piezīmjdatori: Linux darbvirsmas lietotājiem un ražošanas iekārtām (mainstream datoros), tomēr galddatoru tirgus daļa ir mazāka — ap ~2–3 %.
  • Superdatori: Linux ir vienīgā operētājsistēma TOP500 superdatoru sarakstā (kopš 2017. gada).
  • Mobilās ierīces un iebūvētās sistēmas: Linux darbojas iegultajās sistēmās — maršrutētājos, televizoros, rūpnieciskajās vadības ierīcēs, DVR, videospēļu konsolēs, viedpulksteņos u. c.
  • Mobilās platformas: Android (bāzēts uz Linux) ir plaši izplatīta mobilā operētājsistēma — 2017. gada datos Android lietotāju skaits pārsniedza Microsoft Windows lietotāju skaitu kādās kategorijās.
  • Izglītība: Chromebook ierīces, kas darbojas ar uz Linux kodola balstītu Chrome OS, ir izplatītas skolās īpaši ASV.

Atvērtā pirmkoda modeļa nozīme

Linux ir viens no spilgtākajiem brīvās un atvērtā pirmkoda programmatūras sadarbības piemēriem. Izcelsmes kodu drīkst izmantot, modificēt un izplatīt gan komerciāli, gan nekomerciāli saskaņā ar licencēm, piemēram, GNU vispārējo publisko licenci. Tādēļ daudzas organizācijas un kopienas veido, uztur un dalās ar rīkiem un labojumiem, kas padara Linux attīstību ātrāku un caurskatāmāku.

Drošība un stabilitāte

Linux tiek uzskatīts par drošu un stabilu, pateicoties vairākiem faktoriem:

  • Atvērtā koda audits — kļūdas un drošības problēmas ātri atklāj kopienas dalībnieki.
  • Regulāri drošības atjauninājumi — izplatījumu uzturētāji izplata labojumus caur pakotņu pārvaldniekiem.
  • Izolācijas mehānismi — lietotāju privilēģiju kontrole, SELinux/AppArmor un konteinerizācijas rīki (piem., Docker), kas ierobežo iespējamos bojājumus.

Priekšrocības

  • Brīva un atvērtā — nav licencēšanas maksas par kodolu un lielu daļu programmatūras.
  • Liels pielāgošanas potenciāls — var izveidot nelielas un īpašas izplatnes vai pielāgot esošās.
  • Stabilitāte un veiktspēja serveros un iebūvētajās ierīcēs.
  • Plaša aparatūras atbalsta klāsts, īpaši serveru un tīkla ierīču tirgū.
  • Bagāta rīku un izstrādes kopiena — daudz dokumentācijas, forumu un apmācību.

Trūkumi un ierobežojumi

  • Lietotājam draudzīgas programmas dažām nozarēm (piem., specifiski komerciāli grafiskie rīki) var būt ierobežotas vai pieejamas tikai caur virtualizāciju.
  • Dažiem jaunajiem lietotājiem pakotņu pārvaldība un dažādu izplatījumu atšķirības var radīt mācību slieksni.
  • Aparatūras ražotāju atbalsts (piem., slēgta tipa draiveri) ne vienmēr ir pieejams tūlītējiem risinājumiem.

Kā sākt ar Linux

Ja vēlaties izmēģināt Linux, populāras iespējas ir:

  • Lejupielādēt kādu distro ISO un palaist to kā live USB bez instalēšanas.
  • Instalēt Linux blakus esošai operētājsistēmai (dual-boot) vai pilnībā pāriet uz Linux.
  • Izmantot virtuālo mašīnu (piem., VirtualBox) testēšanai bez ietekmes uz pašreizējo sistēmu.
  • Mācīties no oficiālajiem dokumentiem, kopienu forumos, kursiem un grāmatām.

Secinājums

Linux ir elastīga, droša un plaši pielietojama operētājsistēmu saime, kas aptver visu — no maziem ierīču kontrolieriem līdz jaudīgiem serveriem un superdatoriem. Tās brīvās un atvērtā koda dabas dēļ Linux ir izplatīts gan kopienu projektos, gan komerciālos risinājumos. Ikvienam interesentam ir pieejami rīki un zināšanas, lai sāktu darbu ar Linux un pielāgot to savām vajadzībām.