GNU/Linux

Kā tika izveidota Linux

Pagājušā gadsimta 80. gados daudzi cilvēki labprāt izmantoja operētājsistēmu Unix. Taču tā kā tā ierobežoja lietotāju iespējas koplietot un uzlabot sistēmu, daži cilvēki radīja jaunu operētājsistēmu, kas darbotos tāpat kā Unix, bet kuru ikviens varētu koplietot un uzlabot. MINIX, līdzīgi kā Unix, tika izmantota kā mācību līdzeklis universitāšu studentiem, lai apgūtu, kā darbojas operētājsistēmas. MINIX arī ierobežoja tās koplietošanu un uzlabošanu, ko veica tās lietotāji.

Cilvēku grupa, ko sauca par GNU projektu, uzrakstīja dažādas jaunās operētājsistēmas daļas, ko sauca par G.N.U., taču tajā nebija visu operētājsistēmas darbībai nepieciešamo daļu. Linuss Torvalds 1991. gadā sāka strādāt pie MINIX aizstājēja, kas būtu brīvā lietošanā un neko nemaksātu. Linuss sāka šo projektu, kad viņš mācījās Helsinku Universitātē. Rezultātā tas kļuva par Linux kodolu.

Linuss Torvalds dalījās ar Linux kodolu dažās interneta grupās MINIX lietotājiem. Linuss pirmo reizi nosauca operētājsistēmu par "Freax". Nosaukums Freax radās, apvienojot angļu valodas vārdus "free" un "freak" un pievienojot nosaukumam X, jo Unix nosaukumā ir X. Ari Lemmke, kurš strādāja kopā ar Linusu universitātē, bija atbildīgs par serveriem, kuros tika glabāta Freax. Ari nedomāja, ka Freax ir labs nosaukums, tāpēc viņš projektu nosauca par Linux, neprasot Linusam. Vēlāk Linuss piekrita, ka Linux ir labāks nosaukums viņa projektam.

Sākotnēji Linux izmantoja MINIX programmatūras kodu. Taču, kad G.N.U. sistēmas kods bija pieejams bez maksas, viņš nolēma, ka Linux būtu labi, ja tā varētu izmantot šo kodu, nevis MINIX kodu, jo MINIX neļāva cilvēkiem to kopīgot vai mainīt, kā viņi vēlas. G.N.U. General Public License ir programmatūras licence, kas ļauj cilvēkiem mainīt jebkuru koda daļu, ja vien viņi dalās ar visām veiktajām izmaiņām ar cilvēkiem, kuriem nodod savu programmatūru, un ļauj viņiem to izplatīt bez maksas vai par noteiktu samaksu. Visa G.N.U. programmatūra tika licencēta ar G.N.U. Vispārējo publisko licenci, tāpēc Linuss un citi cilvēki, kas strādāja pie Linux, arī varēja to izmantot.

Lai padarītu Linux kodolu piemērotu lietošanai ar G.N.U. projekta kodu, Linuss Torvalds sāka pāreju no sākotnējās licences (kas neļāva to pārdot) uz G.N.U. GPL. Linux un G.N.U. izstrādātāji strādāja kopā, lai G.N.U. kodu integrētu Linux un izveidotu brīvu operētājsistēmu.

Kopš 1991. gada tūkstošiem programmētāju un uzņēmumu ir strādājuši, lai uzlabotu Linux, tostarp Google.

Pingvīns Tuksis

Linux talismans ir animācijas pingvīns vārdā "Tuksis". Ja cilvēks redz pingvīnu uz programmatūras un aparatūras, tas nozīmē, ka tā darbosies ar Linux un dažkārt ar visām sistēmām, kas līdzinās Unix.

Ideja par pingvīnu radās Linux radītājam Linusam Torvaldam. Attēlu izveidoja kāds Lerijs Eivings (Larry Ewing), piedaloties konkursā par logotipa izveidi. Attēls Tuksis neuzvarēja, bet vēlāk tas tika izvēlēts par talismanu.

Tukss tagad ir kļuvis par Linux un dažkārt pat par atvērtā pirmkoda simbolu. Viņš ir redzams daudzās dažādās vietās, un bieži vien, runājot par Linux, cilvēki domā par Tuksi. Tuksis pat ir iekļauts daudzās videospēlēs, piemēram, Super Tuksis (kā Super Mario Bros. ), Tuksis sacīkšu braucējs (kurā spēlētāji sacenšas ar Tuksi lejā no apledojuša kalna) un Pingus (kā Lemmings).

Pingvīns Tuksis

Izmanto

Darbvirsmas lietošana

Lai gan ir tikai dažas Linux versijas dažām Mac OS X un Microsoft Windows programmām tādās jomās kā darbvirsmas izdošana un profesionāla audio un video, ir programmas, kuru kvalitāte ir salīdzinoši līdzīga Mac un Windows pieejamajām programmām.

Daudzas Windows operētājsistēmā populāras bezmaksas programmas, piemēram, Pidgin, Mozilla Firefox, LibreOffice, Chromium, VLC un GIMP, ir pieejamas arī Linux. Arvien vairāk patentētu datora programmatūru, piemēram, Adobe Flash Player, Spotify un Skype, var izmantot arī Linux operētājsistēmā. CrossOver ir patentēts risinājums, kura pamatā ir atvērtā pirmkoda projekts Wine, kas atbalsta Windows lietojumprogrammu, piemēram, Microsoft Office un Adobe Photoshop, darbību Linux sistēmā.

Serveri un superdatori

Linux galvenokārt tiek izmantots kā serveru operētājsistēma, un šajā jomā to ir iecienījuši daudzi cilvēki; 2008. gada februārī Netcraft ziņoja, ka pieci no desmit labākajiem interneta hostinga uzņēmumiem savos tīmekļa serveros izmanto Linux. Tas skaidrojams ar tās stabilitāti un darbspējas laiku, kā arī ar to, ka darbvirsmas programmatūra ar grafisko lietotāja saskarni serveriem bieži vien nav nepieciešama.

Linux parasti izmanto kā operētājsistēmu superdatoriem. No 2017. gada novembra visi 500 populārākie superdatoru izmanto Linux.

Roadrunner, pasaulē ātrākais superdators (no 2009. gada), kurā darbojas Linux.

Izruna

1992. gadā Torvalds paskaidroja, kā viņš izrunā vārdu Linux:

“

'li' izrunā ar īsu [ee] skaņu: salīdziniet prInt, mInImal u.c. 'nux' arī ir īss, ne diftongs, tāpat kā pUt. Daļēji tas ir saistīts ar minix: linux bija tikai mans darba nosaukums šai lietai, un, tā kā es to uzrakstīju, lai aizstātu minix savā sistēmā, rezultāts ir tāds, kāds tas ir... linus' minix kļuva par linux.

”

Torvalds ir darījis pieejamu audio paraugu, kurā redzama viņa paša izruna angļu un zviedru valodā.

Daži angliski runājošie šo vārdu izrunā kā lee-narks, lee-nix vai lie-nix. Torvalds uzskata, ka tā ir nepareiza izruna. ^[]

Koda lielums

2001. gadā veiktā pētījumā par Red Hat Linux 7.1 tika konstatēts, ka šajā izplatījumā ir 30 miljoni kodu rindu. Pētījums parādīja, ka Red Hat 7.1 izstrādei bija nepieciešami aptuveni 8000 gadu. Pētījumā arī teikts, ka, ja visa šī programmatūra būtu radīta, izmantojot patentētus līdzekļus, tās izstrāde ASV būtu izmaksājusi aptuveni 1,08 miljardus ASV dolāru. Uz 2011. gada 7. martu Linux kodols izmaksātu aptuveni 3 miljardus ASV dolāru.

Linux kodola 3.10 versijā, kas tika izdota 2013. gada jūnijā, ir 15 miljoni kodu rindu, savukārt 4.1 versijā, kas tika izdota 2015. gada jūnijā, ir vairāk nekā 19,5 miljoni kodu rindu, ko izstrādājuši gandrīz 14 000 programmētāju.

Lielākā daļa koda (aptuveni 71%) tika rakstīta C programmēšanas valodā, taču tika izmantotas arī daudzas citas valodas, tostarp C++, asemblē, Perl, Python, Fortran un dažādas čaulas skriptu valodas. Nedaudz vairāk nekā pusei no visām koda rindiņām bija GPL licence.

Dažādas Linux versijas

Cilvēki, kuri vēlas iegādāties Linux, var lejupielādēt to no interneta vai iegādāties veikalā vai tīmekļa vietnē. Dažkārt grāmatās un žurnālos par Linux ir izdots CD vai D.V.D. ar Linux. Jebkuru noteiktu Linux versiju sauc par "izplatīšanu" vai "distro". Linux versijā ir Linux kodols un G.N.U. programmatūra, kā arī dažas papildu programmas, kas var nebūt daļa no G.N.U. Dažādās versijās ir dažādas papildu programmas. Visvairāk cilvēku izmanto šādas versijas:

• Linux Mint
• Ubuntu
• Arch Linux
• CentOS
• Debian
• Fedora
• Gentoo
• Slackware
• openSUSE
• Mageia

Cilvēki varētu maksāt naudu par versiju, lai varētu saņemt CD-ROM vai DVD un palīdzēt uzņēmumam uzlabot versijas. Parasti, kad kāds maksā, tas tiek darīts, lai uzņēmums palīdzētu lietotājam pēc instalēšanas, ko sauc par "atbalstu".

Linux programmatūra ietver:

• Kodols un apvalks.
• Apache ļauj lietotājiem palaist savu tīmekļa vietni.
• KDE un GNOME ir darbvirsmas vides.
• LibreOffice ir paredzēts biroja darbam.
• Mozilla Firefox ir interneta (tīmekļa) pārlūkprogramma.
• GIMP, Inkscape un Blender palīdz strādāt ar attēliem.
• Spēles, piemēram, Tux Racer.
• GNU kompilators.

Fedora, Linux izplatīšana

Licencēšana, preču zīme un nosaukumi

Linux kodols un lielākā daļa GNU programmatūras ir licencēta saskaņā ar GNU vispārējo publisko licenci (GPL). GPL nosaka, ka ikvienam, kas izplata Linux kodolu, ir jānodrošina, lai pirmkods (un visas modifikācijas) būtu pieejams saņēmējam ar tādiem pašiem nosacījumiem. Linuss Torvalds 1997. gadā teica: "Linux GPL piešķiršana noteikti bija labākais, ko es jebkad esmu darījis". Citās galvenajās Linux sistēmas sastāvdaļās var izmantot citas licences; daudzās bibliotēkās tiek izmantota GNU Mazākā vispārējā publiskā licence (LGPL), kas ir mazāk ierobežota GPL paveids, bet X logu sistēmā tiek izmantota MIT licence. "Linux" ir Linusa Torvaldsa preču zīme.

Saistītās lapas

• Linux distribūciju saraksts