Kas ir Ubuntu? Bezmaksas, lietotājam draudzīga Linux operētājsistēma
Uzzini, kas ir Ubuntu — bezmaksas, lietotājam draudzīga Linux operētājsistēma ar LTS atbalstu, vieglu instalāciju, drošību un regulārām atjaunināšanām.
Ubuntu ir bezmaksas operētājsistēma, kas izmanto Linux kodolu. Nosaukums "ubuntu" nāk no afrikāņu valodas un nozīmē "cilvēcība pret citiem". To izrunā kā "oo-boon-too".
Ubuntu ir viena no populārākajām Linux izplatnēm un tās pamatā ir Debian Linux. Mērķis ir padarīt Linux pieejamu plašam lietotāju lokam — gan iesācējiem, gan pieredzējušiem — ar vienkāršu instalāciju, draudzīgu grafisko vidi un plašu programmu klāstu.
Kur un kā Ubuntu tiek izmantots
Ubuntu var lietot dažādās ierīcēs un vidēs:
- ikdienas darbstacijās un personālajos datoros;
- datorsistēmās kopā ar Windows 10 (dual‑boot), kā arī virtuālajās mašinās;
- serveros, mākoņpakalpojumos un konteineros;
- ierīcēs un rūpnieciskos risinājumos, piemēram, robotos un IoT ierīcēs (Ubuntu Core).
Izdevumi, atbalsts un izlaidumu cikls
Ubuntu tiek izdots ik pēc sešiem mēnešiem, bet ilgtermiņa atbalsta (LTS) versijas — ik pēc diviem gadiem. LTS versijas saņem drošības atjauninājumus un tehnisko atbalstu ilgāku laiku un parasti tās izvēlas uzņēmumi un lietotāji, kuri vēlas stabilitāti. Piemēram, 20.04 LTS ("Focal Fossa") ir viena no iepriekšējām LTS versijām, un 22.04 LTS ("Jammy Jellyfish") ir vēl viena LTS izlaiduma versija ar garāku atbalstu.
Instalēšana un izmēģināšana
Ubuntu var lejupielādēt kā DVD (ISO attēlu) vai USB instalācijas attēlu no Ubuntu oficiālās vietnes. DVD/USB var izmantot arī "live" režīmā, lai izmēģinātu sistēmu bez tās instalēšanas. Instalācija parasti ir vienkārša, ar grafisku instalatoru, un tā piedāvā iespējas instalēt Ubuntu blakus Windows vai pārrakstīt esošo sistēmu.
Galvenās iezīmes
- Grafiskā vide: noklusējuma darbvirsma parasti ir GNOME, taču pieejamas arī vieglākas vai citādas vides (kā oficiālās "flavors" — Kubuntu, Xubuntu, Lubuntu, Ubuntu MATE, Ubuntu Budgie, Ubuntu Studio u.c.).
- Pieteicēšanas un programmu pārvaldība: Ubuntu izmanto APT pakotņu pārvaldību, un tajā ir iekļauta Ubuntu Software centrāla vieta programmu instalēšanai. Canonical arī izstrādā Snap pakotnes, kas atvieglo programmu izvietošanu.
- Drošība: regulāri drošības atjauninājumi, ugunsmūri, lietotāju privilēģiju kontrole un plaša kopienas uzmanība drošības jautājumiem.
- Serveriem un mākonim: Ubuntu Server ir populārs risinājums mākoņa infrastruktūrā un konteineru vidēs (Docker, Kubernetes).
Kas stāv aiz Ubuntu
Ubuntu pirmo reizi tika izlaists 2004. gadā, un tā izstrādi vada uzņēmums Canonical Ltd. Uzņēmuma dibinātājs ir Dienvidāfrikas pilsonis Mark Shuttleworth (Markam Šutlvortam / Mark Shuttleworth), kurš finansēja projektu un palīdzēja tam iegūt plašu atpazīstamību.
Kāpēc izvēlēties Ubuntu?
- Bez maksas un atvērta koda — plaša kopiena un daudz bezmaksas programmatūras.
- Viegli lietojama — piemērota iesācējiem un tiem, kuri pāriet no Windows vai macOS.
- Regulāri atjauninājumi un drošības plāksteri.
- Liels skaits pieejamo programmu un draiveru, kā arī oficiālas "flavors" dažādām vajadzībām.
Ko vēl jāņem vērā
- Dažām īpašām komerciālām programmām, kas pieejamas tikai Windows vai macOS, var būt nepieciešami alternatīvi risinājumi (virtualizācija vai saderības slāņi).
- Lai pilnībā izmantotu jaunāko aparatūru vai īpašus draiverus, reizēm nepieciešama papildu konfigurācija.
Kopumā Ubuntu ir stabila, pieejama un aktīvi attīstīta Linux izplatne, kas labi piemērota gan mājas lietotājiem, gan uzņēmumiem un izstrādātājiem.
Paketes un programmatūras atbalsts
Ubuntu visu programmatūru iedala četrās dažādās kategorijās, lai parādītu licencēšanas un pieejamā atbalsta apjoma atšķirības. Tās ir šādas:
| bezmaksas programmatūra | programmatūra, kas nav brīva. | |
| atbalstīta | Galvenais | Ierobežots |
| neatbalstīts | Visums | Multiverss |
Brīvā programmatūra šeit ietver tikai tādu programmatūru, kas atbilst Ubuntu licencēšanas prasībām, kuras ir gandrīz tādas pašas kā Debian Brīvās programmatūras vadlīnijas. Tomēr kategorijai Main ir viena atšķirība - tajā ir iekļauta programmaparatūra un fonti, kurus nevar mainīt, bet kuri tiek iekļauti, ja Ubuntu nedarbojas pareizi.
Nebrīvas programmatūras parasti netiek atbalstītas (Multiverse), bet daži izņēmumi (Restricted) ir doti ļoti svarīgām programmām, kas nav brīvas. Atbalstītā nesvētā programmatūra ietver ierīču draiverus, kas nepieciešami, lai Ubuntu darbotos uz pašreizējās aparatūras. Atbalsta līmenis kategorijā Ierobežots ir zemāks nekā kategorijā Galvenais, jo izstrādātājiem var nebūt iespējams piekļūt pirmkodam. Ir iecerēts, ka galvenajā un ierobežotajā kategorijā būtu jāiekļauj visa programmatūra, kas nepieciešama vispārēji lietojamai Linux sistēmai.
Bez oficiālajiem repozitorijiem ir arī Ubuntu Backports, kas ir oficiāli zināms projekts, kura mērķis ir backportēt jaunāku programmatūru no jaunākām Ubuntu versijām. Repozitorijs nav visaptverošs (tas nozīmē, ka tajā trūkst daļu); to galvenokārt veido lietotāju pieprasītās paketes, kas tiek pieņemtas, ja tās atbilst kvalitātes vadlīnijām.

Ubuntu Touch (vairs netiek atbalstīta), kas darbojas Nexus 5 viedtālrunī
Atbrīvojumi
Katru gadu tiek izdoti divi jauni Ubuntu laidieni, parasti aprīlī un oktobrī.
Ubuntu izlaiduma numurs ir "X.YY", kur "X" ir izlaiduma gads (mīnus 2000) un "Y" ir izlaiduma mēnesis. Piemēram, Ubuntu 4.10 tika izdota 2004. gada oktobrī (desmitajā gada mēnesī). Izdevuma nosaukums (piemēram, Breezy Badger) ir īpašības vārds (aprakstošs vārds), kam seko dzīvnieka nosaukums.
| Versija | Izdošanas datums | Nosaukums | Vairāk informācijas |
| 4.10 | 2004. gada 20. oktobris | Warty Warthog | Pirmā versija |
| 5.04 | 2005. gada 8. aprīlis | Nopietnais ezis | Pirmais "Kubuntu" izveidots |
| 5.10 | 2005. gada 13. oktobris | Breezy Badger | Pirmais "Edubuntu" |
| 6.06 | 2006. gada 1. jūnijs | Dapper Drake | LTS-versija, Pirmais "Xubuntu" izveidots |
| 6.06.1 | 2006. gada augusts | Dapper Drake Point One | LTS versija, 1. atjauninājums |
| 6.06.2 | 2008. gada janvāris | Dapper Drake otrais punkts | LTS versija, 2. atjauninājums |
| 6.10 | 2006. gada 26. oktobris | Edgy Eft | eksperimentālā versija |
| 7.04 | 2007. gada 19. aprīlis | Drosmīga lauvene (Feisty Fawn) | |
| 7.10 | 2007. gada 18. oktobris | Gutsy Gibbon | Pirmais izveidotais "Gobuntu" |
| 8.04 | 2008. gada 24. aprīlis | Hardy Heron | LTS versija |
| 8.04.1 | 2008. gada jūnijs | Hardy Heron Point One | LTS versija, 1. atjauninājums |
| 8.10 | 2008. gada 27. oktobris | Intrepid Ibex | |
| 9.04 | 2009. gada 23. aprīlis | Jaunty Jackalope | |
| 9.10 | 2009. gada 29. oktobris | Karmiskā koala | |
| 10.04 | 2010. gada 29. aprīlis | Lucid Lynx | LTS versija |
| 10.10 | 2010. gada 10. oktobris | Maverick Meerkat | |
| 11.04 | 2011. gada 28. aprīlis | Natty Narwhal | |
| 11.10 | 2011. gada 13. oktobris | Oneiric Ocelot | |
| 12.04 | 2012. gada 26. aprīlis | Precīzs pangolīns | LTS versija |
| 12.10 | 2012. gada 18. oktobris | Quantal Quetzel | |
| 13.04 | 2013. gada 25. aprīlis | Raring Ringtail | |
| 13.10 | 2013. gada 17. oktobris | Saucy Salamandrs | Servera izlaišana |
| 14.04 | 2014. gada 17. aprīlis | Uzticamais Tahr | LTS versija |
| 14.10 | 2014. gada 20. oktobris | Utopiskais vienradzis | |
| 15.04 | 2015. gada 23. aprīlis | Vivid Vervet | |
| 15.10 | 2015. gada 22. oktobris | Viltīgs vilkacis | |
| 16.04 | 2016. gada 21. aprīlis | Xenial Xerus | LTS versija |
| 16.10 | 2016. gada 13. oktobris | Yakkety Yak | |
| 17.04 | 13 aprīlis 2017 | Zesty Zapus | |
| 17.10 | 2017. gada 19. oktobris | Izveicīgs aardvārks | |
| 18.04 | 26 aprīlis 2018 | Bioniskais bebrs | LTS versija |
| 18.10 | 18 oktobris 2018 | Kosmiskās sēpijas | |
| 19.04 | 2019. gada 18. aprīlis | Disco Dingo | |
| 19.10 | 2019. gada 17. oktobris | Eoan Ermine | |
| 20.04 | 23 aprīlis 2020 | Fokālā bedre | LTS versija |
LTS apzīmē ilgtermiņa atbalstu.
Ļoti veci (t.i., 32 bitu i386) procesori tika atbalstīti līdz pat Ubuntu 18.04, taču lietotājiem "netiks atļauts atjaunināt līdz Ubuntu 18.10, jo tiek izvērtēta šīs arhitektūras atbalsta atcelšana".
Pakete
Ubuntu oficiālajā programmatūras pakešu repozitorijā ir, piemēram, UNetbootin.
Varianti
Ubuntu ir pieejams daudzos dažādos variantos, piemēram, tāpēc, ka ir vairākas iespējas, kuru darbvirsmas vidi izmantot.
Oficiālās māsas distribūcijas, kuras pilnībā atbalsta Canonical, ir šādas:
- Ubuntu Kylin, oficiāls atvasinājums, kas paredzēts Ķīnas tirgum
- Kubuntu, darbvirsmas distributīvs, kas izmanto KDE, nevis GNOME.
- Ubuntu Server Edition, ko galvenokārt izmanto serveros, lai nodrošinātu pakalpojumus. Šai versijai ir tikai komandrindas saskarne, taču var instalēt grafisko lietotāja saskarni.
- Xubuntu - "viegls" distributīvs, kura pamatā ir nevis GNOME, bet gan Xfce darbvirsmas vide, kas ir izstrādāta, lai labāk darbotos zemas specifikācijas datoros.
- Lubuntu, darbvirsma, kurā tiek izmantota darbvirsmas vide LXDE
- Ubuntu Budgie, darbvirsma, kurā izmantota Budgie darbvirsmas vide
- Ubuntu MATE
- Ubuntu Studio, Ubuntu multimediju veidošanas forma
- Edubuntu, izplatīšana, kas paredzēta klasēm, izmantojot Unity
Kubuntu ir oficiāls Ubuntu distribūcijas variants, kas izmanto KDE, nevis GNOME.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ubuntu?
A: Ubuntu ir bezmaksas operētājsistēma, kas izmanto Linux kodolu.
J: Ko nozīmē vārds "ubuntu"?
A: Vārds "ubuntu" ir afrikāņu vārds, kas nozīmē "cilvēcība pret citiem".
J: Kā izrunāt vārdu "ubuntu"?
A: To izrunā "oo-boon-too".
J: Kāds ir Ubuntu mērķis?
A: Ubuntu mērķis ir padarīt to viegli lietojamu un instalējamu datorā.
J: Kāda veida ierīcēs var izmantot Ubuntu?
A: Ubuntu var izmantot visu veidu personālajos datoros (un pat tādās ierīcēs kā roboti), tostarp Windows 10.
J: Kā var lejupielādēt Ubuntu?
A: Ubuntu ir lejupielādējama kā DVD, ko var bez maksas lejupielādēt Ubuntu tīmekļa vietnē. To var instalēt vai testēt, palaižot DVD.
J: Kas izstrādāja Ubuntu?
A: Ubuntu izstrādāja Canonical Ltd., uzņēmums, kas pieder bagātam Dienvidāfrikas iedzīvotājam Markam Šutlvortam.
Meklēt