Kas ir serveris? Definīcija, funkcijas, tipi un darbības princips

Uzzini, kas ir serveris: definīcija, galvenās funkcijas, serveru tipi un darbības princips — saprotami, ar piemēriem un praktiskiem padomiem.

Tīkla žargonā serveris ir dators, kas lietotājam vai klienta datoram sniedz dažāda veida informāciju vai pakalpojumus. Parasti viens serveris daudziem klientiem veic noteiktas funkcijas — katru no tām sauc par pakalpojumu. Pakalpojumus izmanto citi datori vai ierīces, kuras sauc par klientiem, un šo saziņu dēvē par klienta un servera attiecībām. Piemēram, Vikipēdijā ir tīmekļa serveri, kuriem ir pakalpojums tīmekļa lapu nosūtīšanai internetā — jūsu klients sazinās ar Vikipēdijas tīmekļa lapu pakalpojumu, lai saņemtu konkrētas lapas.

Kā serveris darbojas

Lai serveris un klienti varētu savā starpā sazināties, tiem jābūt savienotiem tīklā un jāizmanto viens un tas pats protokols. Tīkla protokols ir noteikts veids, kā mašīnas var apmainīties ar datiem — tas ir gluži kā kopīga valoda. Piemēram, Vikipēdijas serveris izmanto HTTP, lai nosūtītu tīmekļavietnes uz jūsu datoru, un jūsu dators izmanto šo protokolu, lai pieprasītu Vikipēdijai lapas. Servera programmatūra klausās uz noteiktiem tīkla portiem un atbild uz klientu pieprasījumiem, apstrādā pieprasījumus, meklē vai ģenerē datus un nosūta atbildes.

Pakalpojumi un funkcijas

Serveri var veikt ļoti dažādas funkcijas. Visbiežāk sastopamie pakalpojumi:

• Tīmekļa serveri — piegādā HTML, attēlus un citus failus (piem., Vikipēdijas gadījumā).
• Failu serveri — kopīgo failus tīklā un nodrošina centralizētu datu glabāšanu.
• Datubāzu serveri — glabā un apkalpo struktūrizētus datus.
• E-pasta serveri — nosūta, saņem un glabā e-pastus.
• Spēļu serveri — mitina interneta spēles, sinhronizē spēlētāju datus.
• Drukāšanas (printera) serveri — nodrošina piekļuvi perifērijas iekārtām kā printeri.
• Autentifikācijas un direktoriju serveri — pārvalda lietotāju piekļuves tiesības.

Serveru tipi un arhitektūra

Atkarībā no uzdevuma un uzstādījumiem serveri var būt:

• Fiziski serveri — specializētas, jaudīgas iekārtas datu centros.
• Virtuāli serveri — viena fiziska mašīna, kurā darbojas vairāki izolēti virtuālie serveri.
• Klasteri — vairāku serveru grupa strādā kā viens loģisks resurss, nodrošinot augstu pieejamību un slodzes sadali.
• Mākoņserveri (Cloud) — elastīgi resursi, ko nodrošina mākoņpakalpojumu sniedzēji.

Aparatūra un operētājsistēmas

Parasti serveri ir būvēti, lai būtu jaudīgāki un uzticamāki nekā ierastie darbvirsmas datori. Tie bieži izmanto ātrākus procesorus, lielāku atmiņu, RAID masīvus disku drošībai un speciālus dzelžus tīkla veiktspējai. Dažreiz serveriem nav monitora, tastatūras vai peles — tie tiek pārvaldīti attālināti.

Tipiskas serveru operētājsistēmas ir Linux, FreeBSD, NetBSD un OpenBSD. Dažkārt izmanto arī komerciālas sistēmas, piemēram, Microsoft Windows Server. Ja serverim nav jāveic ļoti daudz darbību, servera programmatūru var palaist datorā, kurā tiek veiktas arī citas darbības — tomēr tas samazina drošību un veiktspēju salīdzinājumā ar atsevišķu serveri.

Veiktspēja, skalēšana un pieejamība

Serveris var palēnināties, ja vienlaicīgi tam piekļūst pārāk daudz lietotāju un tas saņem lielu slodzi. Lai izvairītos no veiktspējas krituma, izmanto vairākas metodes:

• Vertikālā skalēšana — palielināt servera resursus (procesoru, atmiņu, disku).
• Horizontālā skalēšana — pievienot vairāk serveru (load balancing), lai sadalītu slodzi.
• Kešošana — saglabāt bieži pieprasītos datus atmiņā, lai ātri tos piegādātu.
• Augsta pieejamība (HA) — klasteri un automātiskā pārorientēšana gadījumā, ja kāds mezgls neizdodas.

Ja slodze kļūst pārāk liela un nav nodrošināti aizsardzības mehānismi, serveris var kļūt nepieejams, palēnināties vai pat izslēgties/atsākt darbību, lai pasargātu datus un aparatūru.

Drošība un uzturēšana

Serveru drošība ietver ugunsmūrus, piekļuves kontroli, šifrēšanu (piem., TLS/SSL tīmekļa trafikam), regulāras programmatūras atjaunošanas un ievainojamību pārvaldību. Optimizēta rezerves kopēšana (backup) un atkopšana pēc avārijas (disaster recovery) ir būtiskas, lai saglabātu datus gadījumos, kad notiek aparatūras kļūme vai uzbrukums.

Virtualizācija, konteineri un mākoņpakalpojumi

Mūsdienās bieži izmanto virtualizāciju (piem., VMware, KVM) un konteinerus (Docker), lai efektīvāk izmantotu aparatūru un atvieglotu izvietošanu. Mākoņpakalpojumu sniedzēji piedāvā serverus kā pakalpojumu (IaaS), platformu (PaaS) vai programmatūru (SaaS), kas ļauj elastīgi palielināt vai samazināt resursus pēc vajadzības.

Vienādranga (peer-to-peer) modeļis

Vienādranga sistēmā katrs dators ir gan klients, gan serveris pārējiem datoriem. Šo modeli bieži izmanto failu koplietošanā un VOIP, jo tas var samazināt nepieciešamību pēc centralizēta servera. Tomēr vienādranga tīkli var tikt izmantoti arī pirātisma nolūkos, ja nav pienācīgas regulēšanas un autortiesību ievērošanas.

Monitoring un administrēšana

Lai uzturētu serveru darbību, izmanto uzraudzības rīkus, kas seko resursu patēriņam, tīkla trafikam, drošības notikumiem un servisu pieejamībai. Regulāra uzraudzība ļauj ātri reaģēt uz problēmām, veikt plānveida apkopes darbus un saglabāt pakalpojumu līmeņus (SLA).

Kopsavilkums

Serveris ir centrāla loma mūsdienu tīklos: tas piegādā pakalpojumus un datus klientiem, nodrošina koplietojamu infrastruktūru un ļauj būvēt lielas, drošas un pieejamas interneta un vietējo tīklu sistēmas. Izvēloties servera tipu, operētājsistēmu un arhitektūru, jāņem vērā drošība, veiktspēja, uzticamība un mērogojamība atbilstoši lietojuma prasībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir serveris?

J: Kā sauc attiecības starp klientu un serveri?

J: Kā serveri nodrošina tīmekļa lapas internetā?

J: Ko vēl serveri var darīt bez tīmekļa vietņu mitināšanas?

J: Kā atsevišķi datori ir savienoti ar serveriem?

J: Kas ir nepieciešams, lai mašīnas varētu savā starpā sazināties?

Meklēt pēc burta