Datortīkls
Datoru tīkls ir divu vai vairāku datoru grupa, kas ir savstarpēji savienoti. Tīklus parasti izmanto, lai koplietotu resursus, apmainītos ar failiem vai sazinātos ar citiem lietotājiem.
Tīkls ir mezglu kopums, kas savienots ar sakaru saitēm. Mezgls var būt dators, printeris vai jebkura cita ierīce, kas var nosūtīt vai saņemt datus no cita mezgla, izmantojot tīklu.
Lai tīkls darbotos pareizi, bieži vien ir nepieciešamas citas ierīces. Šādu ierīču piemēri ir centrmezgli un komutatori. Dažāda veida tīklus var savienot savā starpā ar maršrutētāju. Kopumā tīkli, kuru savienošanai izmanto kabeļus, var darboties ar lielāku ātrumu nekā tīkli, kuros izmanto bezvadu tehnoloģiju.
Vietējais datortīkls (LAN) savieno datorus, kas atrodas tuvu viens otram. Izveidot lokālo tīklu ir vienkāršāk nekā savienot dažādus tīklus (izmantojot platjoslas tīklu). Lielākais platjoslas tīkls ir internets.
Datori var būt daļa no vairākiem dažādiem tīkliem. Tīkli var būt arī lielāku tīklu daļas. Vietējais tīkls mazā uzņēmumā parasti ir savienots ar lielāka uzņēmuma korporatīvo tīklu. Šie savienojumi var nodrošināt piekļuvi internetam. Piemēram, veikals to var izmantot, lai parādītu preces savā tīmekļa vietnē, izmantojot tīmekļa serveri, vai lai pārvērstu saņemtos pasūtījumus nosūtīšanas norādījumos.
Tīklam jābūt savienotam ar atbilstošu aparatūru. Tas var būt vadu vai bezvadu tīkls. Vienkāršam LAN pietiek ar datoriem, multivides ierīcēm un perifērijas ierīcēm. WAN (platjoslas tīkliem) un dažiem lieliem LAN (vietējiem datortīkliem) ir nepieciešamas papildu ierīces, piemēram, tilts, vārtejas vai maršrutētājs, lai savienotu dažādus mazus vai lielus tīklus.
Tīklam ir nepieciešams saziņas protokols. Microsoft Windows, Linux un lielākā daļa citu operētājsistēmu izmanto TCP/IP. Apple Macintosh datoros 20. gadsimtā izmantoja Appletalk, bet tagad izmanto TCP/IP.
Tipisks bibliotēkas tīkls, sazarotu koku karte un kontrolēta piekļuve resursiem
Tīkla modeļi
Tīkla sakaru tehnoloģiju kā vienu lielu modeli būtu grūti īstenot. Tāpēc mēs sadalījām dažādus tīkla komponentus mazākos moduļos vai slāņos. Standarta tīkla modelis ir Starptautiskās organizācijas (ISO) noteiktais Atvērto sistēmu starpsavienojuma (OSI) modelis. Pastāv arī citi tīkla modeļi, tomēr tie visi ir sadalīti līdzīgos slāņos. Katrs slānis izmanto pakalpojumus, ko sniedz zemākais slānis, vienlaikus nodrošinot pakalpojumus slānim virs tā. Katrs slānis var sazināties tikai ar to pašu slāni galamērķa ierīcē.
Komunikācijas piemērs tīkla modelī
OSI modelis
OSI (Open Systems Interconnection) ir ISO (Starptautiskās standartizācijas organizācijas) normās noteikts 7 slāņu tīkla modelis, kas tiek plaši izmantots visā pasaulē. Septiņu slāņu modeļa koncepciju izstrādāja Čārlzs Bahmans (Charles Bachman) no Honeywell Information Services. Dažādi OSI konstrukcijas aspekti attīstījās, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, strādājot ar ARPANET, NPLNET, EIN un CYCLADES tīkliem, kā arī IFIP WG6.1 darba grupā.
Datu vienība | Slānis | Funkcija |
Dati | Pieteikums | Tīkla process uz lietojumprogrammu |
Prezentācija | Šifrēšana, atšifrēšana un datu konvertēšana | |
Sesija | Sesiju pārvaldība starp lietojumprogrammām | |
Segmenti | Transports | Savienojums no gala līdz galam un uzticamība |
Paketes (datagrammas) | Tīkls | Ceļa noteikšana un loģiskā adresēšana |
Rāmis | Datu saite | Fiziskā adresēšana |
Bit | Fiziskā | Signālu un bināro datu pārraide |
1. slānis
Fiziskais slānis nosaka ierīču elektriskās un fiziskās specifikācijas. Tas nosaka arī modulēto un bāzes joslas pārraidi.
Bāzes josla
Bāzes josla ir ciparu dati to neapstrādātā veidā (1001 1101 1010 0011). Tas nodrošina ļoti ātru un uzticamu datu pārraidi nelielos attālumos; tomēr datu nesēji mēdz radīt savstarpējas bitu interferences, tāpēc bāzu joslas pārraides diapazons ir ļoti ierobežots. Tas pasliktinās, pieaugot ātrumam. Bāzes joslas tehnoloģiju bieži izmanto LAN.
- UTP kabelis - maks. 100 m uz 100 Mbit/s ātrumu bez atkārtotāja
- Optiskā šķiedra - maks. 1 km uz 100 Mbit/s ātrumu bez atkārtotāja
Tipiska tehnoloģija: Ethernet
Modulēta pārraide
Telekomunikācijās modulācija ir process, kurā ziņojuma signāls, piemēram, ciparu bitu plūsma vai analogais audiosignāls, tiek pārraidīts citā signālā, ko var fiziski pārraidīt. Ierīci, kas nodrošina pamatjoslas signāla modulāciju, sauc par modulatoru, bet ierīci, kas nodrošina modulētā signāla demodulāciju atpakaļ uz pamatjoslu, sauc par demodulatoru. Mūsdienās modulators un demodulators ir integrēti vienā ierīcē, ko sauc par modemu (modulators-demodulators). Bieži izmanto WAN, WLAN, WWAN.
Tipiska tehnoloģija: WI-FI, ADSL, kabeļtelevīzijas pieslēgums (CATV).
2. slānis
Datu savienojuma slānis nodrošina funkcionālos un procesuālos līdzekļus datu pārsūtīšanai starp tīkla vienībām, kā arī atklāj un, iespējams, labo kļūdas, kas var rasties fiziskajā slānī.
3. slānis
Tīkla slānis nodrošina funkcionālos un procesuālos līdzekļus mainīga garuma datu sekvenču pārsūtīšanai no avota resursdatora vienā tīklā uz galamērķa resursdatoru citā tīklā, izmantojot IP adresi.
IP adrese
Interneta protokola adrese (IP adrese) ir ciparu zīme, kas piešķirta katrai ierīcei (piemēram, datoram, printerim), kura piedalās datortīklā, kas saziņai izmanto interneta protokolu. Pašlaik tiek izmantotas divas protokolu versijas - IPv4 un IPv6.
- IPv4 izmanto 32 bitu adresāciju, kas ierobežo adrešu telpu līdz 4294967296 (232) iespējamām unikālām adresēm.
Piemērs: IP-192.168.0.1 maska-255.255.255.255.0 nozīmē, ka tīkla adrese ir 192.168.0.0 un ierīces adrese ir 192.168.0.1.
- IPv6 izmanto 128 bitu adresāciju, kas ierobežo adrešu telpu līdz 2128 iespējamām adresēm. Tas tiek uzskatīts par pietiekamu tuvākajā nākotnē. Pilnīgs IPv6 atbalsts joprojām ir īstenošanas posmā.
4. slānis
Transporta slānis nodrošina pārredzamu datu pārsūtīšanu starp galalietotājiem, sniedzot uzticamus datu pārsūtīšanas pakalpojumus augšējiem slāņiem. Interneta protokolu komplekta Pārraides kontroles protokolu (TCP) un Lietotāja datagrammu protokolu (UDP) OSI parasti klasificē kā 4. slāņa protokolus.
- TCP (pārraides vadības protokols) nodrošina uzticamu, sakārtotu baitu plūsmas piegādi no programmas vienā datorā uz citu programmu citā datorā. TCP tiek izmantots lietojumprogrammās, kurās ir nepieciešama uzticama pārsūtīšana (e-pasts, WWW, failu pārsūtīšana (FTP), ...).
- UDP (lietotāja datagrammu protokols) izmanto vienkāršu pārraides modeli bez netiešiem dialogiem, lai nodrošinātu uzticamību, sakārtošanu vai datu integritāti. UDP tiek izmantots lietojumprogrammās, kurās ir nepieciešams mazāks aizkavēšanās laiks nekā uzticamība (video straumēšana, VOIP, tiešsaistes spēles u. c.).
5-7 slāņi
Vienkāršotos tīkla modeļos tā galvenais mērķis ir mijiedarboties ar lietojumprogrammām, vajadzības gadījumā šifrējot un izveidojot īpašus savienojumus.
Analogā modulācija: AM - amplitūdaFM - frekvence
Digitālā modulācija: 16-QAM ar konstelācijas punktu piemēriem.
Tīkla noteikumi
Kavēšanās laiks
Aizkavēšanās, ko nepareizi sauc par ping, ir vērtība, ar kuru mēra, cik ilgā laikā paketes nokļūst līdz galamērķim. To mēra milisekundēs (ms). Instrumentu, ar ko mēra latentumu, sauc par ping, parasti izmantojot īpašas ICMP paketes, kas ir mazākas par standarta datu paketēm, tāpēc tās neapgrūtina tīklu ar savu klātbūtni.
- Tūlītēja latence tiek mērīta ik pēc X sekundēm un nekavējoties tiek parādīta. Tās vērtība nepārtraukti mainās pakešu pārslēgšanas tīkla tehnoloģijas dabisko īpašību dēļ. Lieli latentuma maksimumi negatīvi ietekmē lielāko daļu tīkla lietojumprogrammu, kuras var pielāgoties vidējam latentumam, piešķirot atbilstoša lieluma atmiņu kā buferi. Lieli latentuma maksimumi noved pie šīs buferizētavas iztukšošanās un lietojumprogrammu īslaicīgas apstāšanās. Šādu sastingšanu parasti sauc par kavēšanos.
- Vidējais kavējums ir tūlītējo kavējumu summa, kas mērīta Y reižu ik pēc X sekundēm, dalīta ar Y. Vidējo kavējumu izmanto, lai novērtētu bufera lielumu, galvenokārt tāpēc, ka tas nemainās tik bieži. Buferis ļauj dažām lietojumprogrammām, piemēram, video straumēm, netraucēti darboties pat ar augstu vidējo latentumu, taču tas nevar pasargāt no augstiem latentuma maksimumiem.
Jauda (joslas platums)
Jauda ir tīkla datu pārsūtīšanas jaudas mērvienība, un to mēra bitos sekundē (b/s vai b/s), mūsdienās parasti Mbps vai Mb/s. Tas parāda, cik daudz datu vienību tiek pārsūtītas katru sekundi. Pašlaik vidējais joslas platums ir daudz lielāks, nekā nepieciešams, un vairumā gadījumu tas nav ierobežojošs faktors.
- Augšvads ir tas, cik liels joslas platums tiek izmantots datu pārsūtīšanai no lietotāja uz serveri (parasti mazāks galalietotājiem).
- Lejupsaite ir tas, cik liels joslas platums tiek izmantots datu pārsūtīšanai no servera uz lietotāju (parasti lielāks galalietotājiem).
Raidījums
Raidījums ir īpaša pārraide, kas nav paredzēta vienai ierīcei, bet ir adresēta visām ierīcēm konkrētā tīklā. To galvenokārt izmanto, lai DHCP serveris automātiski piešķirtu IP adreses ierīcēm un izveidotu ARP tabulu, kas kartē tīklu un paātrina datu plūsmu.
ADSL frekvenču plāns. Upstream + downstream = tīkla joslas platums
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir datortīkls?
A: Datortīkls ir divu vai vairāku datoru grupa, kas ir savstarpēji savienoti, lai kopīgi izmantotu resursus, apmainītos ar failiem vai sazinātos ar citiem lietotājiem.
J: Kas ir tīkla mezgli?
A: Tīkla mezgli ir ierīces, piemēram, datori, printeri un citas ierīces, kas spēj nosūtīt un saņemt datus no viena mezgla uz otru.
J: Kādas papildu ierīces var būt nepieciešamas, lai tīkli darbotos pareizi?
A: Lai tīkli darbotos pareizi, var būt vajadzīgas papildu ierīces, piemēram, centrmezgli un komutatori.
J: Kā var savienot dažādus tīklus?
A: Dažāda veida tīklus var savienot kopā ar maršrutētāju.
Vai vietējos datortīklus (LAN) ir vieglāk izveidot nekā globālos datortīklus (WAN)?
A: Jā, LAN parasti ir vieglāk izveidot nekā savienot dažādus tīklus ar WAN.
J: Vai datori var būt daļa no vairākiem dažādiem tīkliem vienlaicīgi?
A: Jā, datori var būt daļa no vairākiem dažādiem tīkliem vienlaicīgi.
J: Kāda veida saziņas protokolu izmanto vairums operētājsistēmu?
A.: Lielākā daļa operētājsistēmu izmanto TCP/IP sakaru protokolu.