Kas ir IP adrese? Definīcija, tipi (IPv4/IPv6) un kā tā darbojas

Kas ir IP adrese? Skaidra definīcija, IPv4 un IPv6 atšķirības, adresu tipi un darbības princips — uzzini, kā darbojas ierīču identifikācija internetā.

Autors: Leandro Alegsa

26-01-2026 22:39

IP adrese ir marķējums, ko izmanto, lai identificētu vienu vai vairākas ierīces datortīklā, piemēram, internetā. To var salīdzināt ar pasta adresi — tā ļauj datiem nonākt līdz pareizajai ierīcei. Tehniski IP adrese ir garš bināri rakstīts skaitlis, taču cilvēkiem šos skaitļus parasti attēlo vieglāk lasāmā formātā (piemēram, IPv4: 192.0.2.1 vai IPv6: 2001:0db8::1). Lai ierīces varētu sazināties, tās izmanto interneta protokolu.

Kā IP adreses tiek piešķirtas

Interneta piešķirto numuru iestāde (IANA) pārvalda globālos adrešu resursus un piešķir blokus reģionālajiem interneta reģistriem (RIR). RIR savukārt sadala adreses un piešķir tās interneta pakalpojumu sniedzējiem (ISP). ISP parasti piešķir IP adreses galalietotājiem — gan mājas lietotājiem, gan uzņēmumiem. Mājas tīklos parasti ir maršrutētājs vai vārteja, kas pieslēdz vairākas ierīces un piešķir tām “vietējās” IP adreses (lokālajā tīklā).

IP adreses struktūra un loģika

Katrai IP adresei parasti ir divas galvenās daļas: tīkla daļa (kas norāda, kurā tīklā atrodas ierīce) un ierīces (hosta) daļa (kas identificē konkrēto ierīci tajā tīklā). Precīzs sadalījums var atšķirties atkarībā no adrešu garuma un izmantojamās maršrutēšanas metodes (piemēram, klasiskās klases vai mūsdienu CIDR — tīkla prefiksi ar slīpsvītru, piemēram, /24). Vienai ierīcei var būt vairākas IP adreses (piem., viena lokālajā tīklā un viena publiskā internetā).

IP adrešu galvenie tipi

Publiskās (globālās) adreses — unikālas internetā, izmantojamas tiešai saziņai no jebkuras citas vietas internetā.
Privātās (lokālās) adreses — paredzētas iekšējai lietošanai tīklos (RFC1918 IPv4: 10.0.0.0/8, 172.16.0.0/12, 192.168.0.0/16; IPv6 arī ir link‑local un unique local adrešu klases). Šīs adreses nav maršrutējamas internetā bez NAT.
Statiskās un dinamiskās adreses — statiskas ir manuāli iestatītas un nemainās; dinamiskas parasti piešķir DHCP serveris un var mainīties laika gaitā.
Unicast, multicast un broadcast — unicast adresē vienai ierīcei, multicast adresē grupai ierīču, broadcast (IPv4) nosūta ziņojumu visām tīkla ierīcēm.

IPv4 vs IPv6 — galvenās atšķirības

IPv4 ir 32 bitu adrešu formāts (aptuveni 4,3 miljardu unikālu adrešu), kas tiek rakstīts kā četri skaitļi no 0–255 (piem., 192.0.2.1). Tā kā IPv4 adrešu krājums ir gandrīz izsmelts, radās IPv6 — 128 bitu formāts, kas ļauj milzīgu adresācijas telpu un rakstās heksadecimālā formā ar divpunkta atdalītājiem (piem., 2001:0db8::1). IPv6 sniedz arī labāku atbalstu automātiskai konfigurācijai, drošībai un maršrutēšanas efektivitātei.

Adrešu pārveidošana un saistība ar aparatūru

IP adrese darbojas tīkla (loģiskajā) līmenī; lai dati nonāktu pie konkrētas tīkla saskarnes, IP adrese jāsavieno ar fizisko adresi — tā saukto multivides piekļuves kontroles adresi (MAC). Šo saistīšanu lokālajā tīklā veic adrešu izšķiršanas protokols (ARP). Vienkāršā salīdzinājumā: ja IP adrese ir jūsu tālruņa numurs, tad MAC adrese ir jūsu vārds — tā nemainās, pat ja mainās numurs.

NAT, DHCP un automātiskā konfigurācija

NAT (tīkla adrešu tulkošana) ļauj daudziem lokālā tīkla ierīcēm dalīties ar vienu publisku IPv4 adresi — maršrutētājs pārtulko lokālās adreses uz publisko adresi un atpakaļ. DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol) automātiski piešķir IP adreses un citus tīkla parametrus (piem., vārteju, DNS) ierīcēm, kas pieslēdzas tīklam. IPv6 papildus atbalsta stateless autoconfiguration, kas ļauj ierīcei pašai ģenerēt adresi, pamatojoties uz tīkla prefiksu.

Subtīkli, prefiksi un CIDR

Subtīkls (subnet) ļauj sadalīt lielu tīklu mazākās vienībās. Mūsdienās plaši izmanto CIDR (Classless Inter-Domain Routing) formu, kur adresei pievieno tīkla prefiksu, piemēram, 203.0.113.0/24 (šajā paraugā /24 nozīmē, ka pirmie 24 biti norāda tīklu). CIDR padara adrešu izmantošanu elastīgāku un ļauj optimizēt maršrutēšanas tabulu izmērus.

Īpašas IP adreses un to pielietojums

Loopback (atsaukšanās) adrese: IPv4 — 127.0.0.1; IPv6 — ::1 (lietota, lai ierīce sazinātos pašai ar sevi).
Broadcast (IPv4): adrese, ar kuru nosūta ziņojumu visām tīkla ierīcēm.
Link‑local: adrese, kas der tikai lokālajam tīkla segmentam (IPv4: 169.254.0.0/16; IPv6: fe80::/10).
Multicast: adreses grupu komunikācijai (video straumēm, grupas servisiem).

Drošība, privātums un ģeolokācija

IP adrese var sniegt informāciju par ierīces aptuveno atrašanās vietu, interneta pakalpojumu sniedzēju un laika zīmēm pieslēgumiem. Tā var tikt reģistrēta pakalpojumu piegādātāja žurnālos. Tomēr viena IP adrese parasti nenorāda uz konkrētu personu bez papildu reģistriem. No drošības skatupunkta, publiska IP adrese padara ierīci pieejamāku ārējiem skenēšanas un uzbrukuma mēģinājumiem, tāpēc bieži izmanto ugunsmūrus, NAT un citus aizsardzības mehānismus.

Kopsavilkums

IP adrese ir pamats, uz kura balstās datu pārvade tīklos — tā identificē avotu un mērķi. Ir divi galvenie protokoli (IPv4 un IPv6), dažādi adrešu tipi (publiskie, privātie, statiskie, dinamiskie u.c.) un mehānismi to piešķiršanai un pārveidei (IANA → RIR → ISP, DHCP, NAT, ARP). Sapratne par IP adresēm, to struktūru un to izmantošanas principiem palīdz labāk pārvaldīt tīklus, uzlabot drošību un risināt savienojamības jautājumus.

Piemērs

Pieņemsim, ka kāds no mūsu draugiem vēlas ar mums tikties, bet nezina mūsu adresi. Viņš jautā par mūsu adresi un tad mēs norādām savu adresi, piemēram, 02, Vidyapuri Road, Supaul, Bihāra, Indija. Pēc adreses norādīšanas viņš vai viņa var viegli atrast mūsu adresi. Tas pats notiek arī internetā. Katram tīklam ir piešķirta adrese.

Kas piešķir IP adresi

IP adresi piešķir IANA (Internet Assigned Numbers Authority). IANA ir atbildīga par IP adresēšanas sistēmu

Kā izskatās IP adrese

IP adrese ir garš binārais skaitlis, kas sastāv no vienādojumiem un nullēm. IPv4 adrese ir 32 bināro ciparu (jeb bitu) gara. IPv6 ir 128 bitu gara, kas ļauj izmantot daudz vairāk IP adrešu. IP adreses parasti tiek rakstītas cilvēkam lasāmā formā, kur 8 biti ir sagrupēti vienā oktetē. IPv4 adreses parasti tiek rakstītas kā četru ciparu grupa. Katram skaitlim var būt vērtība no 0 līdz 255. IPv6 adreses tiek rakstītas kā astoņu sešciparu skaitļu grupa. Daudzās IPv6 adresēs ir daudz nullīšu. Pastāv īpaši noteikumi, kas nosaka, ka noteiktos gadījumos šīs nulles nav jāraksta.

Publiskās un privātās adreses

Noteiktas IP adreses vietējā tīklā var piešķirt brīvi. Tā kā tās nav unikālas, tās netiek maršrutētas internetā. Adreses, kuras var piešķirt brīvi, sauc par privātām IP adresēm, bet tās, kuras ir unikālas, sauc par publiskām. Lai privāto adresi varētu maršrutēt, tā ir jāpārtulko publiskajā adresē. Šo privāto un publisko adrešu tulkošanas procesu sauc par tīkla adrešu translāciju jeb NAT. Šo uzdevumu bieži veic arī maršrutētāji un ugunsmūri.

Sasniegt vienu vai vairākas ierīces

Ir trīs dažādi adrešu veidi:

Uniraides adreses: Adrese ir piešķirta vienai konkrētai ierīcei. Šis ir visbiežāk sastopamais gadījums, lielākā daļa adrešu ir vienvirziena adreses.
Apraides adreses: adresē visus datorus tajā pašā tīklā. Atsevišķos gadījumos tas ir lietderīgi, piemēram, lai automātiski iegūtu jaunu adresi. Sūtītājs nosūta datus vienu reizi, un ierīces, kas tiek izmantotas datu maršrutēšanai, pēc vajadzības izveido kopijas.
Daudzraides adreses: Šis gadījums ir līdzīgs iepriekš minētajam apraides gadījumam: Dažas ierīces ir ieinteresētas saņemt noteiktus datus, un tīkls tos kopē pēc vajadzības. Liela atšķirība no iepriekš minētā apraides gadījuma ir tā, ka visas ierīces, kas pieslēgtas apraides tīklam, redz datus, kas nosūtīti, izmantojot apraidi. Izmantojot daudzkārtējo pārraidīšanu, ierīcēm ir jāpiesakās, lai redzētu konkrēto saturu. Tajā pašā tīklā esošās ierīces, kas nav abonētas, saturu neredzēs.

Unicast: viens sūtītājs, viens saņēmējs.

Apraide: viens sūtītājs, daudzi uztvērēji, visi vienā (apakš)tīklā. Visas ierīces redz datus

Multiraides: viens sūtītājs, daudzi saņēmēji. Datus redz tikai noteikts skaits ierīču (parasti tās sauc par abonentiem).

Jaunas IP adreses iegūšana

Ir dažādi veidi, kā iegūt jaunu IP adresi un vairs netikt bloķētam par vandālismu. Vienu no tiem sauc par Bootstrap protokolu (parasti saīsināti BOOTP). Ierīce, kurai nepieciešama jauna adrese, nezina, kurā tīklā tā atrodas, tāpēc tā izmanto IP adresi ar visām nullēm (0.0.0.0.0), ko tā nosūta kā apraidi uz pašreizējo tīklu, izmantojot īpašu portu. Turklāt tā nosūta tīkla kartes MAC adresi un 4 baitu nejaušu skaitli. BOOTP serveris nosūtīs atbildi, arī kā apraidi, kas adresēta citam portam. Atbildē būs klienta MAC adrese, izlases skaitlis un klienta IP adrese. Kad klients saņems datus, tas iestatīs norādīto adresi. Ja BOOTP serveris ir šādi konfigurēts, tas nosūtīs arī BOOTP servera IP adresi un uzņēmēja nosaukumu, faila, kas ielādējams, lai ielādētu klientu (izmantojot TFTP), nosaukumu un ceļu līdz tam, vai direktorija nosaukumu, kas klientam jāpievieno, izmantojot NFS.

DHCP paplašina BOOTP un ļauj nosūtīt vairāk informācijas, piemēram, laika servera adresi vai maršrutēšanai noderīgu informāciju.

Automātiski iegūtās IP adreses var būt dinamiskas vai statiskas. Statiskā adresēšana nozīmē, ka viena un tā pati iekārta vienmēr saņems vienu un to pašu IP adresi. Izmantojot dinamiskās adreses, ierīce saņems nākamo neizmantoto adresi. Dinamiskās adreses, kas tiek izmantotas, laiku pa laikam jāpārskata. Ja tās netiek atjaunotas, tās var izmantot citām ierīcēm.

IP versija 4

Izmantojot IPv4, katra adrese sastāv no četriem 8 ciparu binārajiem skaitļiem, ko sauc par oktetiem. IPv4 adreses kopējais garums ir 32 biti. Lielākais skaitlis, ko var izveidot ar 8 parastajiem cipariem, ir 99 999 999 999, bet lielākais skaitlis, ko var izveidot ar 8 binārajiem cipariem, ir 255 (1111111111 binārajā rakstā), tāpēc katrs oktets var būt jebkurš skaitlis no 0 līdz 255.

IPv4 adrese varētu izskatīties šādi:

198.51.100.137

Katrs oktets tiek pārvērsts decimālskaitļos un atdalīts ar punktu.

Ar diviem dažādiem beigu skaitļiem ir saistītas arī īpašas nozīmes. Kopumā pēdējais skaitlis 0 apzīmē tīklu (to sauc par bāzes adresi), bet pēdējais skaitlis 255 apzīmē visus saimniekdatorus šajā tīklā (to sauc par apraides adresi). Datoriem, kas atrodas vienā lokālajā tīklā, ir kopīgi 3 no 4 cipariem. Dators var būt vairāk nekā vienā tīklā. Tam var būt arī vairāki nosaukumi.

Publiskās/privātās adreses

IPv4 problēma ir tā, ka tajā ir tikai 4,3 miljardi adrešu, un mēs jau gandrīz visas esam izmantojuši. Lai to aizkavētu, tika izveidota tīkla adrešu tulkošana (NAT). Tīkla adrešu tulkojums paredz, ka tīklā ir viena kopīga publiskā IP adrese un katram datoram tīklā tiek piešķirta privāta IP adrese. Visi, kas dzīvo vienā mājā, izmanto vienu un to pašu adresi, bet pasts var būt paredzēts vairākiem dažādiem mājā dzīvojošiem cilvēkiem.

Īpašas IP adreses

Dažas IP adreses ir rezervētas īpašiem mērķiem. Piemēram, adresi 127.0.0.0.1 sauc par cilpas atpakaļceļa adresi (Loopback Address), un uz šo adresi nosūtītās paketes "atgriežas" atpakaļ datoram, kas tās nosūtījis, piemēram, sūtot pastu sev. Lai gan tā var šķist nelietderīga, to izmanto, lai pārbaudītu serverus.

127.0.0.0.0/8 bloks	Sākuma adrese	Gala adrese	Adrešu skaits
10.0.0.0/8	10.0.0.0	10.255.255.255	16,777,216
172.16.0.0/12	172.16.0.0	172.31.255.255	1,048,576
192.168.0.0/16	192.168.0.0	192.168.255.255	65,536

Tīkls

To var definēt kā tā identificē tīkla klasi.

Uzņēmēja daļa

To var definēt kā tas identificē saimniekdatoru tīklā.

Statiskā IP adrese

Tā ir pastāvīga interneta adrese. To nevar mainīt, un tā jākonfigurē manuāli. To izmanto mazākos tīklos, visi serveri izmanto statiskos IP. Tas ir vienkāršs saziņas veids.

Dinamiskā IP adrese

(Dinamisks nozīmē pastāvīgi mainīties)

Tā ir pagaidu interneta adrese. To piešķir DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol) serveris no noteikta IP adrešu diapazona.

IPv4 apakštīkla izveide

Lai tīkls darbotos ātrāk, tas tiek sadalīts apakštīklos. Šim nolūkam IP adresē ir tīkla ID, apakštīkla ID un saimnieka ID. Lai noteiktu tīkla, apakštīkla un saimnieka ID lielumu, tiek izmantots īpašs binārais skaitlis, ko sauc par apakštīkla masku.

Sākotnējais IPv4 atbalstīja tikai 254 tīklus, tāpēc 1981. gadā interneta adresācijas specifikācija tika mainīta uz klasveida tīkla arhitektūru. Klasveida tīkla arhitektūra ļāva izveidot lielāku skaitu individuālu tīklu. IP adreses pirmie trīs biti noteica tās klasi. Parastai datoru saziņai (Unicast) tika noteiktas trīs klases (A, B un C). Tīkla ID lielums bija atkarīgs no IP adreses klases. Katra klase tīkla ID izmantoja vairāk oktetu, padarot saimnieka ID mazāku un samazinot iespējamo saimnieku skaitu.

Vēsturiskā klases tīkla arhitektūra
Klase	Pirmais oktets binārajā rakstībā	Pirmā okteta diapazons	Tīkla ID	Uzņēmēja ID	Tīklu skaits	Adrešu skaits
A	0XXXXXXX	0 - 127	a	b.c.d	²⁷ = 128	²²⁴ = 16,777,216
B	10XXXXXXXX	128 - 191	a.b	c.d	²¹⁴ = 16,384	²¹⁶ = 65,536
C	110XXXXX	192 - 223	a.b.c	d	²²¹ = 2,097,152	²⁸ = 256
D	1110XXXX	224 - 254	a.b.c.d	e	²²³ = 2,100,199	²⁹ = 512

Kopš 1993. gada bezklases starpdomēnu maršrutēšana (CIDR) ir aizstāta ar bezklases starpdomēnu maršrutēšanu (Classless Inter-Domain Routing). CIDR nodrošina arī tīkla adresi un resursdatora adresi. CIDR nav klašu, un tas nozīmē, ka tīkla un resursdatora adrešu izmēriem nav jābūt oktetos.

IPv4 adrese CIDR pierakstā izskatās šādi.

192.168.0.14/24

Slīpsvītra un skaitlis apzīmē bitu skaitu, ko izmanto tīkla identifikators, šajā gadījumā 24 jeb 3 okteti.

IP versija 6

Tā kā IPv4 ir tikai 32 bitu, pieejamo adrešu skaits izsīks. Lai to novērstu, organizācija Elektronikas un elektronikas inženieru institūts (Institute of Electrical and Electronics Engineers, IEEE) izveidoja IP 6. versiju (IPv6), kas ar laiku aizstās IPv4.

IP 6 versijā tiek izmantoti 16 okteti jeb kopā 128 biti. Okteti IPv6 tiek rakstīti sešciparu sistēmā un atdalīti ar divpunktu (:). IPv6 adrese var izskatīties šādi:

2001:0db8:85a3:0000:0000:8a2e:0370:7334

IPv6 adrese var būt gara, un tas var radīt kļūdas, ievadot to datorā vai pierakstot. Ir divi veidi, kā IPv6 adresi var saīsināt, neko neizlaižot:

Vadošās nulles var izlaist: 2001:0db8:00b8:0008:0000:0000:0000:0001 becomes 2001:db8:b8:8:0:0:0:1
Jebkuru secīgu, pilnīgi nulles "gabalu" skaitu var saspiest vienkārši līdz ::. To var izdarīt tikai vienu reizi vienā adresē: 2001:0db8:0000:0000:0000:0000:0000:0000:0000:0000:0001 var rakstīt kā 2001:db8::1

DNS

DNS ir domēna nosaukumu sistēma

To sauc arī par pakalpojumu serveri. Tā pamatā ir klienta servera tīkla arhitektūra. Tajā ir publisko IP adrešu datubāze. DNS ir kā tālruņu grāmata.

Citas versijas

Versijas pirms IPv4 bija eksperimentālas un netika plaši izmantotas. Piekto versiju izmantoja tikai interneta straumēšanas protokolam, kas arī netika plaši izmantots.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir IP adrese?

A: IP adrese (saīsinājums no Interneta protokola adrese) ir marķējums, ko izmanto, lai identificētu vienu vai vairākas ierīces datortīklā, piemēram, internetā. To var salīdzināt ar pasta adresi.

J: Kā tiek rakstīta IP adrese?

A: IP adrese ir garš skaitlis, kas rakstīts binārā rakstā. Tā kā šādus skaitļus ir grūti paziņot, IP adreses parasti tiek rakstītas kā skaitļu kopums noteiktā secībā.

J: Ko dara IP adrese?

A: Ierīces, kas izmanto IP adreses, saziņai izmanto interneta protokolu.

J: Kā var salīdzināt IP adresi?

A: IP adresi var salīdzināt ar pasta adresi.

J: Vai ir viegli nolasīt IP adresi?

A: Nē, IP adresi nav viegli nolasīt, jo tā ir rakstīta binārajā rakstā un parasti izteikta kā skaitļu kopums noteiktā secībā.

J: Kāda veida saziņā izmanto IP adresi?

A: Ierīces, kurās izmanto IP adresi, saziņai izmanto interneta protokolu.

Meklēt