Personālais dators (PC): definīcija, uzbūve un lietojumi

Personālais dators (PC): definīcija, uzbūve un lietojumi — uzzini par komponentēm, operētājsistēmām (Windows, macOS, Linux), veidiem un izvēli mājai vai darbam.

Personālais dators (PC) ir vispārpieņemts apzīmējums datoram, kas ir vispopulārākais birojos un mājās. Pirmo personālo datoru ar nosaukumu "IBM PC" 1981. gadā izgatavoja uzņēmums IBM, lai gan daudzi datori tika izgatavoti jau agrāk, piemēram, Commodore PET. Arī viedtālruņi un planšetdatori ir personālās lietošanas datori, taču tos bieži vien nesauc par "personālajiem datoriem".

Mūsdienās lielākajai daļai personālo datoru parasti ir programmatūras pamatkomplekts, ko sauc par operētājsistēmu. Operētājsistēma ir atbildīga par vairākiem uzdevumiem, tostarp lietotāja saskarnes (UI) nodrošināšanu. Populārākā operētājsistēma personālajos datoros ir Windows, ko pārdod Microsoft Corporation. Uzņēmuma Apple Inc. ražotajos personālajos datoros var izmantot atšķirīgu programmatūras sistēmu Mac OS, ko pārdod Apple Inc.

Ir pieejamas daudzas bezmaksas operētājsistēmas. Tās sauc par Linux operētājsistēmām. Ir vairāk nekā 300 dažādu Linux "izplatīšanu". Katrai no tām ir atšķirīgs mērķis. Ubuntu-Linux ir visizplatītākā Linux, jo to ir visvienkāršāk lietot.

Mūsdienīgam datoram ir nepieciešams minimālais detaļu komplekts, lai tas būtu noderīgs. "Bāzes bloks" jeb "tornis" ir datora galvenā daļa. Ievadei tiek izmantota pele un tastatūra. Izvades datu apskatei ir nepieciešams monitors. Klēpjdatorā šīs daļas ir visas kopā.

Bāzes bloka vai torņa iekšpusē ir daudz elektronisko detaļu. Galvenās daļas ir pamatplate, procesors, cietais disks un atmiņa.

Centrālais procesors (CPU) izpilda operētājsistēmas un lietojumprogrammu norādījumus. Atmiņa jeb RAM (brīvpiekļuves atmiņa) ir paredzēta ātrai informācijas (vai datu) pārvietošanai uz procesoru un no tā. Cietajā diskā tiek saglabātas programmas un dati, kamēr dators ir izslēgts. Diskešu diskdziņi, CD-ROM diskdziņi tiek izmantoti, lai uzglabātu informāciju noņemamos diskos.

Datoriem bieži vien ir modems, kas ļauj sūtīt un saņemt datus pa tālruņa līniju vai nesen - pa kabeļtelevīzijas līnijām. Datorus var pieslēgt arī datortīklam.

Mūsdienu personālajos datoros ir dažādas ligzdas, ko sauc par pieslēgvietām. Visbiežāk sastopamie porti ir pazīstami kā USB porti.

Datorus var izmantot darbam, tostarp pētniecībai, izmantojot internetu, lietvedībai vai dokumentu rakstīšanai. Citi izmantošanas veidi ir saziņa ar cilvēkiem visā pasaulē, izmantojot tūlītējo ziņojumapmaiņu, e-pastu vai Skype, vai arī atpūtas aktivitātes, piemēram, datorspēļu spēlēšana.

Kas ir personālais dators — īsi un saprotami

Personālais dators ir elektroniska ierīce, kas ļauj izpildīt programmas, apstrādāt datus un sazināties ar citiem datoriem. To parasti izmanto viena cilvēka personīgai vai profesionālai lietošanai. Datorā savienotas aparatūras un programmatūras daļas strādā kopā, lai nodrošinātu visdažādākās funkcijas — no teksta rakstīšanas līdz sarežģītai datu analīzei vai izklaidei.

Galvenās datora iekšējās sastāvdaļas

• Pamatplate (motherboard) — galvenā elektroniskā shēma, kurā savienotas visi komponenti (CPU, RAM, videokarte, diski u.c.).
• Procesors (CPU) — centrālais elements, kas izpilda instrukcijas. Modernie procesori var būt ar vairākiem kodoliem un daudziem pavedieniem (threads), kas paātrina vienlaicīgu uzdevumu izpildi.
• Operatīvā atmiņa (RAM) — īslaicīgā darba atmiņa, kas nodrošina ātru piekļuvi datiem un programmām, kas darbojas šobrīd.
• Mass-storage (HDD/SSD) — cietie diski (HDD) vai ātrās SSD ierīces (SATA vai NVMe). SSD parasti ir ātrāki un izturīgāki pret triecieniem nekā tradicionālie HDD.
• Videokarte (GPU) — nodrošina attēla apstrādi un izvadīšanu uz monitoriem; var būt integrēta (procesorā) vai atsevišķa (diskrēta) spēcīgāka karte spēlēm, video apstrādei un mākslīgajam intelektam.
• Barošanas bloks (PSU) — piegādā stabilu elektrību visām komponentēm; svarīgi izvēlēties pareizu jaudu un kvalitāti.
• Dzesēšanas sistēma — ventilatori vai šķidruma dzesēšana, kas uztur komponentus drošā darbības temperatūrā.

Perifērijas ierīces un pieslēgvietas

Papildus iekšējām detaļām datoram ir ārējās ierīces (perifērija), kas nodrošina ievadi, izvadi un papildu funkcijas:

• Tastatūra un pele — pamata ievades ierīces.
• Monitors — rāda attēlu; savienojumi var būt HDMI, DisplayPort, VGA vai DVI.
• USB porti (USB-A, USB-C) — datu pārsūtīšanai, strāvas piegādei un ārējiem diskiem; mūsdienās bieži arī Thunderbolt.
• Ethernet (RJ‑45) — vadu savienojums ar internetu vai lokālo tīklu.
• Austiņu/mikrofona ligzdas, SD karšu lasītāji, ārējie cietie diski un drukas iekārtas.

Operētājsistēmas un programmatūra

Operētājsistēma pārvalda datora aparatūru un ļauj lietotājam darbināt programmas. Galvenās izvēles ir:

• Windows — plaši izplatīta, daudz lietojumprogrammu un spēļu atbalsts.
• macOS — Apple datoriem, cieša integrācija ar Apple ekosistēmu un radošo programmatūru.
• Linux — brīva un atvērtā koda sistēma; daudz izplatījumu (distributions), piemēram, Ubuntu, Debian, Fedora u.c., kas atšķiras pēc pielietojuma un viegluma lietošanā.

Datru uzglabāšana un rezerves kopijas

Informācijai ir būtiski nodrošināt drošu glabāšanu un rezerves kopijas:

• Izmanto SSD vai HDD atbilstoši vajadzībām — SSD ātram darbam, HDD lētākai ilgtermiņa glabāšanai.
• Regulāri veic dublēšanu: ārējā diskā, tīkla diska (NAS) vai mākoņservisos (cloud).
• Atjaunojamības plāns: zināt, kā atjaunot datus gadījumā, ja disks nedarbojas.

Savienojamība un tīkli

Datori parasti savienojas ar internetu un citiem datoriem:

• Wired (Ethernet) — stabils un ātrs savienojums, piemērots darbam un straumēšanai.
• Bezvadu (Wi‑Fi/Bluetooth) — ērti mobilitātei; svarīgi rūpēties par drošību (paroles, šifrēšana).
• Modemi un maršrutētāji — nodrošina piekļuvi internetam; dažreiz modemi var būt integrēti kabeļu vai DSL tīklos (modems).

Galvenie lietošanas virzieni

Personālie datori tiek izmantoti ļoti dažādiem mērķiem:

• Darbam un biroja darbiem — tekstu apstrāde, izklājlapas, prezentācijas un dokumentu pārvaldība (darbam, lietvedībai).
• Pētniecībai un izglītībai — interneta resursi, datu analīze, programmēšana (pētniecībai).
• Saziņai — e‑pasts, tūlītējā ziņojumapmaiņa, videozvani (saziņa ar, tūlītējo ziņojumapmaiņu, e-pasts, Skype).
• Izklaidei — video skatīšanās, mūzika, sociālie tīkli un datorspēles.
• Radošiem darbiem — grafiskais dizains, foto un video apstrāde, mūzikas producēšana.

Datoru veidi

• Stacionārais dators (desktop) — parasti jaudīgāks un vieglāk paplašināms.
• Klēpjdators (laptop) — portatīvs risinājums ar iebūvētu monitoru, tastatūru un bateriju.
• All‑in‑one — monitors un galvenās detaļas vienā korpusā (piemēram, daļa Apple iMac modeļu).
• Serveri un workstations — specializēti lieliem aprēķiniem, profesionālai grafikai vai tīkla uzglabāšanai.

Drošība un uzturēšana

Lai dators darbotos droši un ilgstoši, ievēro šādus principus:

• Regulāri atjaunini operētājsistēmu un programmas, lai aizsargātu pret drošības problēmām.
• Izmanto pretvīrusu programmatūru un ugunsmūri, īpaši Windows vidē.
• Veic regulāras dublēšanas un pārbaudi, vai dublējumi ir atjaunojami.
• Tīri ierīces no putekļiem, īpaši ventilatorus un dzesēšanas šķidrumus (ja nepieciešams), lai izvairītos no pārkaršanas.
• Uzraugi akumulatoru klēpjdatorā — nepārkarstiet un neglabājiet pilnībā izlādētu ilgstoši.

Piekļuves un izmantošanas padomi

• Pieejamība: mūsdienu operētājsistēmas piedāvā palielināšanas, balss lasītājus, diktēšanu un citas piekļuves iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
• Modularitāte: desktop datorus vieglāk pielāgot — ja nepieciešama lielāka jauda, var nomainīt videokarti vai palielināt RAM.
• Ietaupījums: SSD diski un ātrākas atmiņas samazina gaidīšanas laikus, bet izvēle atkarīga no budžeta un vajadzībām.

Kopsavilkums

Personālais dators ir universāla ierīce ar plašu pielietojumu — no ikdienas biroja uzdevumiem līdz profesionāliem un izklaides mērķiem. Izpratne par galvenajām sastāvdaļām, drošības pasākumiem un regulāru uzturēšanu palīdz izmantot datoru droši un efektīvi. Ja plāno iegādāties vai modernizēt datoru, izvērtē, kādas programmas un uzdevumi būs prioritāte, lai izvēlētos piemērotāko konfigurāciju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir personālais dators?

J: Kas izgatavoja pirmo personālo datoru?

J: Vai bija datori pirms IBM PC?

J: Vai viedtālruņus un planšetdatorus uzskata par personālajiem datoriem?

J: Kad tika izdots IBM PC?

J: Kurš uzņēmums radīja IBM PC?

Meklēt pēc burta