Pētniecība
Pētniecība ir organizēts problēmu risināšanas un faktu meklēšanas process. Dažkārt pētniecību izmanto, lai apstrīdētu vai veicinātu vispārināmu zināšanu pilnveidošanu. Mums var nākties atrast jaunus algoritmus, metodes vai atkārtot esošo metodi, lai, pierādot faktus, cīnītos pret citiem. Pētniecība tiek veikta, piemērojot to, kas ir zināms (ja vispār ir zināms), un balstoties uz to. Papildu zināšanas var atklāt, pierādot esošās teorijas un mēģinot labāk izskaidrot novērojumus. Pētniecībai jābūt sistemātiskai, organizētai un objektīvai.
"Ja mēs zinātu, ko darām, to taču nevarētu saukt par pētījumu, vai ne?" - Alberts Einšteins
Pētniecības balons, kas lido virs Veneras virsmas.
Akadēmiskie pētījumi
Pētnieki piedalās lauka vai laboratorijas eksperimentos, lasa attiecīgās grāmatas, žurnālus vai tīmekļa vietnes, veic piezīmes un izdara secinājumus. Pasniegšana un lekciju lasīšana ir tikai daļa no profesora vai pētnieka darba. Kad viņi tieši nelasa lekcijas, viņi bieži strādā pie akadēmiskās pētniecības. Mācību iestādes var ievērojami atšķirties attiecībā uz to, ko tās sagaida no saviem mācībspēkiem. Lielākā daļa no mācībspēkiem sagaida, ka viņi paši izveidos savas laboratorijas. Viņi paši algo savus laboratorijas darbiniekus un paši iegūst finansējumu, bieži vien no vairākiem avotiem. Akadēmiskie pētnieki bieži konkurē par dotācijām, lai finansētu pētniecību savā universitātē. Jo vairāk naudas pētnieki var piesaistīt, jo augstāks ir šīs universitātes prestižs.
Zinātniskie pētījumi
Zinātniskā metode ir parasts veids, kā veikt šāda veida pētījumus. Tā ir paredzēta, lai uzlabotu izpratni bioloģijā, inženierzinātnēs, fizikā, ķīmijā un daudzās citās jomās. Ar šāda veida pētījumiem zinātnieki var izprast pasauli un atklāt noderīgas lietas.
Naudu pētniecībai piešķir valdības, privātas korporācijas un labdarības organizācijas. Dažas no šīm organizācijām apvieno pētniecību un jaunu produktu izstrādi, kā arī jaunu darba veidu izstrādi.
Īzaks Ņūtons izmantoja tēva naudu saviem optiskajiem pētījumiem.
Daži pētniecības pamatprincipi
Jebkuram pētījumam jābūt:
- Sistemātisks: pamatojoties uz hipotēzi vai darba mērķi, pētnieki vāc datus saskaņā ar iepriekš izstrādātu shēmu. Viņi izmanto datus, lai mainītu idejas vai papildinātu jau esošās zināšanas ar jaunām. Pētniecībā izmantotā pieeja ir zinātniskā metode.
- Organizēti: pētniecības grupas dalībnieki izmanto vienādas definīcijas, standartus un principus. Tā ir detalizēta plāna daļa.
- Objektīvi: pētījumu secinājumiem jābalstās uz novērotiem un izmērītiem faktiem, nevis uz subjektīviem iespaidiem. Secinājumiem jābūt objektīviem.
Pētniecības procesa pamatdarbības
- Pieejamās informācijas izpēte par šo tēmu.
- Fizikālā vai datormodelēšana.
- Fenomenu mērīšana.
- Iegūto rezultātu salīdzināšana.
- Rezultātu interpretēšana, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un mainīgos lielumus, kas varētu būt ietekmējuši rezultātus.
Pētījumu veidi
- Fundamentālo pētījumu, ko dēvē arī par fundamentālajiem pētījumiem vai tīrajiem pētījumiem, mērķis ir izprast dabu.
- Lietišķās pētniecības mērķis ir izmantot jaunās zināšanas, lai kaut ko darītu.
Publicēšana
Pētījumi ir jāpublicē, lai pasaule no tiem varētu mācīties. Nature, Science un Proceedings of the Royal Society ir vispārīgi zinātniskie žurnāli. Tiek publicēti daudzi speciālie žurnāli. Lai pētījumi tiktu publicēti, tiem ir jāiziet profesionālapskates process.
