Python ir atvērtā pirmkoda programmēšanas valoda, kas radīta tā, lai kods būtu viegli lasāms un vienlaikus jaudīgs. Python 1991. gadā izveidoja holandiešu programmētājs Gvido van Rosums. Valodas nosaukums ir veltījums britu komēdiju šovam "Monty Python's Flying Circus" (Monty Python's Flying Circus), un daudzos Python piemēros, pamācībās un dokumentācijā joprojām parādās atsauces uz šo šovu un humora elementiem.
Galvenās iezīmes
Python ir augsta līmeņa valoda ar uzsvaru uz lasāmību un vienkāršu sintaksi. Tai raksturīgas šādas iezīmes:
- Signifikanta atkāpe (indentācija) bloku atdalīšanai, kas uzlabo koda lasāmību;
- Dinamiskā tipizācija, kas ļauj ātri rakstīt kodu bez stingras tipa deklarēšanas;
- Automātiska atmiņas pārvaldība (garbage collection);
- Plaša standarta bibliotēka — bieži saukta par "batteries included", jo tajā ir iebūvētas daudzas noderīgas funkcijas;
- Bagātīgs trešo pušu moduļu ekosistēmas atbalsts caur PyPI un rīkiem kā pip vai conda.
Interpretācija, mērogojamība un ātrums
Python ir interpretētā valoda. Interpretētās valodas nav jākompilē, lai tās darbotos; Python kodu palaidīs programma — interpretators. CPython (biežāk izmantotā interpretatora versija) parasti vispirms tulko Python avotu uz starpkodu (bytecode), kas tiek izpildīts virtuālajā mašīnā. Tas ļauj palaist Python skriptus gandrīz jebkurā platformā un ērti izmēģināt izmaiņas, tostarp interaktīvā REPL režīmā.
Tā kā Python netiek tieši pārveidots uz mašīnkodu, tas ir parasti lēnāks nekā kompilētas valodas, piemēram, C. Tomēr praksē daudzas ātruma prasīgas bibliotēkas (piemēram, NumPy) izmanto C/C++ optimizācijas, nodrošinot izcilu veiktspēju skaitļošanas uzdevumos. Ja ātrums ir kritisks, Python programmētājs var:
- izmantot papildu implementācijas, piemēram, PyPy (JIT — tieši laikā kompilators),
- rakstīt laika kritiskus moduļus C/C++ kā paplašinājumus (C-API),
- lietot Cython, kas pārtulko Python līdzīgu sintaksi uz C kodu,
- vai izmantot speciālus risinājumus (multiprocessing, GPU akcelerācija u.c.).
Izglītošana un programmēšanas stils
Python bieži ir ieteicama valoda iesācējiem, jo tā ļauj koncentrēties uz problēmas risināšanu, nevis detaļām par atmiņas pārvaldību vai valodas sintaksi. Valodas kopienā ir pieņemti standarti un vadlīnijas, piemēram, PEP 8 stila ceļvedis un PEP 20 — "The Zen of Python", kas popularizē vienkāršību un lasāmību. Lai gan Python izstrādātāji cenšas izvairīties no priekšlaicīgas optimizācijas, attīstības kopiena rūpējas arī par veiktspējas uzlabojumiem tur, kur tas ir nepieciešams.
Kam Python tiek izmantots
Python ir ļoti daudzpusīga valoda. Biežākie pielietojumi ietver:
- web izstrādi (piem., Django, Flask);
- datu analīzi un skaitļošanu (NumPy, pandas, SciPy);
- mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu (TensorFlow, PyTorch, scikit-learn);
- automatizāciju un skriptošanu (sistēmu administrācija, DevOps rīki);
- zinātniskus pētījumus un vizualizāciju;
- iebūvētās sistēmas un IoT (piem., MicroPython);
- mācību procesus — programmatūras inženierijas un datorspēļu prototipēšanu.
Implementācijas un rīki
Ir vairākas Python implementācijas, kas piemērotas dažādiem mērķiem:
- CPython — oficiālā, visizplatītākā implementācija;
- PyPy — implementācija ar JIT, bieži ātrāka dinamiskiem uzdevumiem;
- Jython — Python uz JVM (Java Virtual Machine);
- IronPython — Python .NET platformai;
- MicroPython — viegla Python versija iebūvētiem risinājumiem;
- citas specializētas versijas un transpilatori (piem., Brython tīmeklim).
Valodas attīstība un kopiena
Python ir atvērta projekts ar plašu globālu kopienu. Valodas izmaiņas un priekšlikumus izsaka caur PEP (Python Enhancement Proposal) procesu. Gvido van Rossums ilgus gadus bija neoficiāls projektu vadītājs (BDFL — benevolent dictator for life), līdz 2018. gadā viņš nolika šo amatu; kopš tam valodu vada vadības padome. Pastāv arī liela dokumentācija, forumi, vietējās un starptautiskās konferences (piemēram, PyCon) un milzīgs daudzums mācību materiālu.
Versijas un saderība
Python 3 ieviesa būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar Python 2. Python 2.7 atbalsts tika pārtraukts 2020. gada 1. janvārī, un mūsdienās ieteicams lietot Python 3.x. Jaunākās Python 3 versijas regulāri pievieno jaunas funkcijas (piem., tipēšanas anotācijas — PEP 484, async/await asinhronām darbībām), drošības un veiktspējas uzlabojumus.
Praktiskas piezīmes
Ja sākat mācīties Python vai izvēlaties to kā projektu valodu, ņemiet vērā:
- Instalējiet Python no oficiālā avota vai izmantojiet pārvaldnieku (piem., pyenv), lai viegli pārslēgtos starp versijām;
- izmantojiet virtuālos vidi (venv, virtualenv), lai izolētu atkarības projektos;
- iepazīstieties ar pip un PyPI, lai instalētu trešo pušu bibliotēkas;
- iepazīstiet PEP 8 stila vadlīnijas un izmantojiet rīkus kā linters un formatterus (piem., flake8, black) konsistentam kodam;
- apgūstiet, kad paralelizēt uzdevumus ar multiprocessing vai asinhroni ar asyncio, un kad labāk izmantot C paplašinājumus, lai pārvarētu CPython GIL ierobežojumus.
Python kopiena ir plaša un draudzīga, un valodas vienkāršība kopā ar spēcīgu ekosistēmu padara to par populāru izvēli gan iesācējiem, gan pieredzējušiem profesionāļiem.