Fedora (operētājsistēma)
Fedora ir Linux distribūcija (vai izplatītājs), ko izstrādājis kopienas atbalstītais Fedora projekts un sponsorē Red Hat. Tā ir izstrādāta tā, lai būtu droša, un to izmanto uzņēmumi un valdības. Fedora misijas paziņojums ir: "Fedora mērķis ir straujš brīvās un atvērtā pirmkoda programmatūras progress."
Linux kodola autors Linuss Torvalds apgalvo, ka viņš izmanto Fedora, jo tajā bija diezgan labs atbalsts PowerPC, kad viņš izmantoja šo procesora arhitektūru. Viņš pie šīs operētājsistēmas pieradis un turpina to lietot.
Atbrīvojumi
Fedora Core 1 - 4
Fedora Core 1 bija pirmā Fedora versija, kas tika izdota 2003. gada 6. novembrī ar kodēto nosaukumu Yarrow. Fedora Core 1 bija balstīta uz Red Hat Linux 9 un tika piegādāta ar Linux kodola 2.4.19 versiju, GNOME darbvirsmas vides 2.4 versiju un KDE (K Desktop Environment) 3.1.4 versiju.
Fedora Core 2 tika izdots 2004. gada 18. maijā ar kodēto nosaukumu Tettnang. Tā tika piegādāta ar Linux 2.6, GNOME 2.6, KDE 3.2.2 un SELinux XFree86 tika aizstāta ar jaunāko X.org, kas bija iepriekšējās oficiālās X11R6 versijas apvienojums, kurā papildus tika iekļauti vairāki Xrender, Xft, Xcursor, fontconfig bibliotēku atjauninājumi un citi būtiski uzlabojumi.
Fedora Core 3 tika izdots 2004. gada 8. novembrī ar kodēto nosaukumu Heidelberg. Tas bija pirmais Fedora Core izdevums, kurā tika iekļauta tīmekļa pārlūkprogramma Mozilla Firefox, kā arī indiešu valodu atbalsts. Šajā izdevumā LILO boot loader tika aizstāts ar GRUB. Pēc noklusējuma bija iespējota arī SELinux, taču ar jaunu mērķtiecīgu politiku, kas bija mazāk stingra nekā Fedora Core 2 izmantotā politika. Fedora Core 3 tika piegādāta ar GNOME 2.8 un KDE 3.3. Tas bija pirmais izdevums, kas ietvēra jauno Fedora Extras repozitoriju.
Fedora Core 4 tika izdots 2005. gada 13. jūnijā ar kodēto nosaukumu Stentz. Tas tika piegādāts ar Linux 2.6.11, KDE 3.4 un GNOME 2.10. Šajā versijā tika ieviests jaunais Clearlooks motīvs, kas tika iedvesmots no Red Hat Bluecurve motīva. Tā tika piegādāta arī ar OpenOffice.org 2.0 biroja paketi, kā arī Xen, augstas veiktspējas un drošu atvērtā pirmkoda virtualizācijas ietvaru. Tika ieviests arī atbalsts PowerPC CPU arhitektūrai un vairāk nekā 80 jaunas SELinux politikas.
Fedora Core 5 - 6
Pēdējos divos kodolos tika ieviesti šai versijai īpaši mākslas darbi. Šī ir tendence, kas turpinājās vēlākajās Fedora versijās.
Fedora Core 5 tika izdota 2006. gada 20. martā ar kodēto nosaukumu Bordeaux, un tajā tika ieviests Fedora Bubbles mākslas darbs. Tas bija pirmais Fedora izdevums, kas ietvēra Mono un ar to izveidotos rīkus, piemēram, Beagle, F-Spot un Tomboy. Tajā tika ieviesti arī jauni pakotņu pārvaldības rīki, piemēram, pup un pirut (sk. Yellow dog Updater, Modified). Šajā izdevumā vecā LinuxThreads bibliotēka tika aizstāta ar Native POSIX Thread Library.
Fedora Core 6 tika izdots 2006. gada 24. oktobrī ar kodēto nosaukumu Zod. Šajā izdevumā tika ieviests Fedora DNA zīmējums, aizstājot Fedora Bubbles zīmējumu, kas tika izmantots Fedora Core 5. Kodapzīmējums ir atvasināts no bēdīgi slavenā ļaundara ģenerāļa Zoda no Supermena DC komiksu grāmatām. Šajā versijā tika ieviests Compiz kompozītlogu pārvaldnieka un AIGLX (tehnoloģija, kas ļauj standarta darbvirsmā izmantot GL paātrinātus efektus) atbalsts. Tā tika piegādāta ar Firefox 1.5 kā noklusējuma tīmekļa pārlūkprogrammu un Smolt - rīku, kas ļauj lietotājiem informēt izstrādātājus par izmantoto aparatūru.
Fedora projekts neuztur nevienu no šīm izplatnēm.
Fedora 10
Fedora 10 ar kodēto nosaukumu Cambridge tika izdota 2008. gada 25. novembrī.
Versiju vēsture
Krāsa | Nozīme |
Sarkanais | Izdevums vairs netiek atbalstīts |
Zaļā | Atlaides joprojām tiek atbalstītas |
Zilais | Nākotnes izlaidums |
Projekta nosaukums | Versija | Koda nosaukums | Izdošanas datums | Kodola versija |
Fedora Core | 1 | Īlziedes | 2003-11-05 | 2.4.19 |
2 | Tettnang | 2004-05-18 | 2.6.5 | |
3 | Heidelberg | 2004-11-08 | 2.6.9 | |
4 | Stentz | 2005-06-13 | 2.6.11 | |
5 | Bordo | 2006-03-20 | 2.6.15 | |
6 | Zods | 2006-10-24 | 2.6.18 | |
Fedora | 7 | Moonshine | 2007-05-31 | 2.6.21 |
8 | Vilkacis | 2007-11-08 | 2.6.23 | |
9 | Sērs | 2008-05-13 | 2.6.25 | |
10 | Cambridge | 2008-11-25 | 2.6.27 | |
11 | Leonidas | 2009-06-09 | 2.6.29 | |
12 | Constantine | 2009-11-17 | 2.6.31 | |
13 | Goddard | 2010-05-11 | 2.6.33 | |
14 | Laughlin | 2010-11-02 | 2.6.35 | |
15 | Lovelock | 2011-05-24 | 2.6.38 | |
16 | Verne | 2011-11-08 | 3.1.0 | |
17 | Kaulu brīnums | 2012-05-29 | 3.3.7 | |
18 | Sfēriska govs | 2012. gada beigas | 3.6 | |
19 | Šrēdingera kaķis | 2013-07-02 | 3.9 | |
20 | Heisenbug | 2013-12-17 | 3.11 | |
21 | 2014-12-09 | 3.17 | ||
22 | 2015-05-26 | 4.0 | ||
23 | 2015-11-03 | 4.2 | ||
24 | 2016-06-21 | 4.5 | ||
25 | 2016-11-22 | 4.8 | ||
26 | 2017-07-11 | 4.11 | ||
27 | 2017-11-14 | 4.13 | ||
28 | 2018-05-01 | 4.16 | ||
29 | 2018-10-30 | 4.18 | ||
30 | 2019-04-30 | 5.0 | ||
31 | 2019-10-22 | 5.3 | ||
32 | 2020-04-21 |
Fedora galerija
·
Fedora Core 1
·
Fedora Core 2
·
Fedora Core 3
·
Fedora Core 4
·
Fedora Core 5
·
Fedora Core 6
·
Fedora 7
·
Fedora 8
·
Fedora 9
·
Fedora 10
·
Fedora 11
·
Fedora 12
·
Fedora 14
Fedora Core 1
Fedora Core 4, izmantojot GNOME un Bluecurve tēmu
Fedora Core 6
Pakete
Fedora oficiālajā programmatūras pakešu repozitorijā ir, piemēram, UNetbootin.
Saistītās lapas
- Linux distribūciju saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Fedora Linux?
A: Fedora Linux ir Linux distribūcija, ko izstrādājis kopienas atbalstītais Fedora projekts un sponsorē Red Hat.
J: Kas sponsorē Fedora projektu?
A: Fedora projektu sponsorē Red Hat.
J: Kāpēc Fedora ir veidota tā, lai būtu droša?
A: Fedora ir izstrādāta tā, lai būtu droša, jo to izmanto uzņēmumi un valdības.
J: Kāda ir Fedora misijas deklarācija?
A: Fedora misijas paziņojums ir šāds: "Fedora mērķis ir straujš brīvās un atvērtā pirmkoda programmatūras progress.".
J: Kāpēc Linuss Torvalds izmanto Fedora?
A: Linus Torvalds izmanto Fedora, jo tajā bija diezgan labs atbalsts PowerPC, kad viņš izmantoja šo procesoru arhitektūru.
J: Kas ir Linuss Torvalds?
A: Linuss Torvalds ir Linux kodola autors.
Vai Linuss Torvalds turpina izmantot Fedora?
A: Jā, Linus Torvalds turpina izmantot Fedora, jo viņš pie šīs operētājsistēmas pieradis.