Fedora — Red Hat sponsorēta, droša atvērtā koda Linux distribūcija

Fedora — Red Hat sponsorēta, droša atvērtā koda Linux distribūcija; moderna, ātra un uzticama izvēle uzņēmumiem, valdībām un izstrādātājiem.

Autors: Leandro Alegsa

20-12-2025 23:25

Fedora ir Linux distribūcija (vai izplatītājs), ko izstrādā un uztur kopienas atbalstītais Fedora projekts, un to sponsorē Red Hat. Fedora ir veidota kā moderna, droša, brīvas un atvērtā pirmkoda sistēma, ko izmanto gan uzņēmumi, gan valdības, kā arī privātie lietotāji. Fedora misijas paziņojums ir: "Fedora mērķis ir straujš brīvās un atvērtā pirmkoda programmatūras progress."

Lietošana un mērķi

Fedora orientējas uz pēdējo tehnoloģiju integrēšanu un ātru jaunu funkciju ieviešanu, tāpēc tā bieži tiek izmantota kā testlauks jauninājumiem, ko vēlāk var pārņemt komerciālās izplatēs, tostarp Red Hat produkcijās. Fedora mērķauditorija ir gan galddatoru lietotāji (developeru un grafiska saskarne), gan serveru administratoru kopiena un iebūvētās sistēmas (IoT). Standarta galddatoru izdales vidē Fedora Workstation izmanto GNOME kā noklusējuma darbvirsmas vidi.

Versijas, izlaidumu cikls un atbalsts

Fedora iznāk regulāri — galvenokārt aptuveni reizi sešos mēnešos. Katru izlaidumu atbalsta noteiktu laiku (parasti apmēram 13 mēnešus, tas ļauj diviem izlaidumiem būt vienlaikus atbalstā). Fedora ir vairākas "izdevumu" kategorijas un papildus oficiālajām versijām pieejami arī tā sauktie Spins un Labs, kas piedāvā dažādas darbvirsmas vides (KDE, Xfce, LXQt, Cinnamon, MATE u.c.) vai specializētas komplektācijas (izglītībai, multimedijai, zinātnei).

Tehnoloģijas un drošība

Fedora izmanto RPM pakotņu formātu un DNF pakotņu pārvaldnieku jaunu pakotņu instalēšanai un atjaunināšanai. Sistēmā ir plaši pieejamas mūsdienīgas tehnoloģijas — Wayland, PipeWire, Systemd, Podman u.c.

Drošība ir Fedora pamatā: SELinux (Security-Enhanced Linux) ir ieslēgts pēc noklusējuma, tiek aktīvi uzturētas ātras drošības atjaunināšanas procedūras un pievērsta uzmanība drošības labākajai praksei. Tāpat Fedora atbalsta konteineru tehnoloģijas un izolācijas risinājumus, kas padara to piemērotu mūsdienīgu mākoņ- un serveru vidi.

Speciālie izdevumi

Fedora Workstation — paredzēta galddatoriem un izstrādātājiem, ar GNOME darbvirsmu.
Fedora Server — optimizēta serveriem, ar rīkiem serveru izvietošanai un pārvaldībai.
Fedora IoT — paredzēta iebūvētām ierīcēm un IoT risinājumiem.
Fedora Silverblue — nemaināma (immutable) darbvirsmas sistēma, kas orientēta uz konteinerizētu un reproducējamu darba vidi.

Kopiena un vadība

Fedora ir kopienas projekts, kuru vada brīvprātīgo un sponsorējošo uzņēmumu sadarbība. Projektā darbojas izstrādātāji, testētāji, dokumentācijas autori un tulkotāji. Fedora projekts nodrošina procesa atklātību, lēmumu pieņemšanu caur kopienas mehānismiem un publicēšanās plānošanu, kā arī uztur attiecības ar sponsoru — Red Hat.

Linuss Torvalds

Linux kodola autors Linuss Torvalds ir atzinis, ka viņš izmanto Fedora, jo tai bija labs atbalsts PowerPC arhitektūrai laikā, kad viņš to lietoja. Šī personīgā izvēle plašāk apliecina Fedora atbilstību attīstītāju vajadzībām un aparatūras atbalstam.

Fedora ir piemērota lietotājiem, kuri vēlas jaunas tehnoloģijas ātrā tempā, drošu un atvērtu vidi, kā arī tiem, kas iesaistās atvērtā koda izstrādē un testēšanā. Kopiena un biežie izlaidumi nodrošina, ka projektā pastāvīgs progress un modernas tehnoloģijas pieejamas ātri un atklāti.

Atbrīvojumi

Fedora Core 1 - 4

Fedora Core 1 bija pirmā Fedora versija, kas tika izdota 2003. gada 6. novembrī ar kodēto nosaukumu Yarrow. Fedora Core 1 bija balstīta uz Red Hat Linux 9 un tika piegādāta ar Linux kodola 2.4.19 versiju, GNOME darbvirsmas vides 2.4 versiju un KDE (K Desktop Environment) 3.1.4 versiju.

Fedora Core 2 tika izdots 2004. gada 18. maijā ar kodēto nosaukumu Tettnang. Tā tika piegādāta ar Linux 2.6, GNOME 2.6, KDE 3.2.2 un SELinux XFree86 tika aizstāta ar jaunāko X.org, kas bija iepriekšējās oficiālās X11R6 versijas apvienojums, kurā papildus tika iekļauti vairāki Xrender, Xft, Xcursor, fontconfig bibliotēku atjauninājumi un citi būtiski uzlabojumi.

Fedora Core 3 tika izdots 2004. gada 8. novembrī ar kodēto nosaukumu Heidelberg. Tas bija pirmais Fedora Core izdevums, kurā tika iekļauta tīmekļa pārlūkprogramma Mozilla Firefox, kā arī indiešu valodu atbalsts. Šajā izdevumā LILO boot loader tika aizstāts ar GRUB. Pēc noklusējuma bija iespējota arī SELinux, taču ar jaunu mērķtiecīgu politiku, kas bija mazāk stingra nekā Fedora Core 2 izmantotā politika. Fedora Core 3 tika piegādāta ar GNOME 2.8 un KDE 3.3. Tas bija pirmais izdevums, kas ietvēra jauno Fedora Extras repozitoriju.

Fedora Core 4 tika izdots 2005. gada 13. jūnijā ar kodēto nosaukumu Stentz. Tas tika piegādāts ar Linux 2.6.11, KDE 3.4 un GNOME 2.10. Šajā versijā tika ieviests jaunais Clearlooks motīvs, kas tika iedvesmots no Red Hat Bluecurve motīva. Tā tika piegādāta arī ar OpenOffice.org 2.0 biroja paketi, kā arī Xen, augstas veiktspējas un drošu atvērtā pirmkoda virtualizācijas ietvaru. Tika ieviests arī atbalsts PowerPC CPU arhitektūrai un vairāk nekā 80 jaunas SELinux politikas.

Fedora Core 5 - 6

Pēdējos divos kodolos tika ieviesti šai versijai īpaši mākslas darbi. Šī ir tendence, kas turpinājās vēlākajās Fedora versijās.

Fedora Core 5 tika izdota 2006. gada 20. martā ar kodēto nosaukumu Bordeaux, un tajā tika ieviests Fedora Bubbles mākslas darbs. Tas bija pirmais Fedora izdevums, kas ietvēra Mono un ar to izveidotos rīkus, piemēram, Beagle, F-Spot un Tomboy. Tajā tika ieviesti arī jauni pakotņu pārvaldības rīki, piemēram, pup un pirut (sk. Yellow dog Updater, Modified). Šajā izdevumā vecā LinuxThreads bibliotēka tika aizstāta ar Native POSIX Thread Library.

Fedora Core 6 tika izdots 2006. gada 24. oktobrī ar kodēto nosaukumu Zod. Šajā izdevumā tika ieviests Fedora DNA zīmējums, aizstājot Fedora Bubbles zīmējumu, kas tika izmantots Fedora Core 5. Kodapzīmējums ir atvasināts no bēdīgi slavenā ļaundara ģenerāļa Zoda no Supermena DC komiksu grāmatām. Šajā versijā tika ieviests Compiz kompozītlogu pārvaldnieka un AIGLX (tehnoloģija, kas ļauj standarta darbvirsmā izmantot GL paātrinātus efektus) atbalsts. Tā tika piegādāta ar Firefox 1.5 kā noklusējuma tīmekļa pārlūkprogrammu un Smolt - rīku, kas ļauj lietotājiem informēt izstrādātājus par izmantoto aparatūru.

Fedora projekts neuztur nevienu no šīm izplatnēm.

Fedora 10

Fedora 10 ar kodēto nosaukumu Cambridge tika izdota 2008. gada 25. novembrī.

Versiju vēsture

Krāsa	Nozīme
Sarkanais	Izdevums vairs netiek atbalstīts
Zaļā	Atlaides joprojām tiek atbalstītas
Zilais	Nākotnes izlaidums

Projekta nosaukums	Versija	Koda nosaukums	Izdošanas datums	Kodola versija
Fedora Core	1	Īlziedes	2003-11-05	2.4.19
	2	Tettnang	2004-05-18	2.6.5
	3	Heidelberg	2004-11-08	2.6.9
	4	Stentz	2005-06-13	2.6.11
	5	Bordo	2006-03-20	2.6.15
	6	Zods	2006-10-24	2.6.18
Fedora	7	Moonshine	2007-05-31	2.6.21
	8	Vilkacis	2007-11-08	2.6.23
	9	Sērs	2008-05-13	2.6.25
	10	Cambridge	2008-11-25	2.6.27
	11	Leonidas	2009-06-09	2.6.29
	12	Constantine	2009-11-17	2.6.31
	13	Goddard	2010-05-11	2.6.33
	14	Laughlin	2010-11-02	2.6.35
	15	Lovelock	2011-05-24	2.6.38
	16	Verne	2011-11-08	3.1.0
	17	Kaulu brīnums	2012-05-29	3.3.7
	18	Sfēriska govs	2012. gada beigas	3.6
	19	Šrēdingera kaķis	2013-07-02	3.9
	20	Heisenbug	2013-12-17	3.11
	21		2014-12-09	3.17
	22		2015-05-26	4.0
	23		2015-11-03	4.2
	24		2016-06-21	4.5
	25		2016-11-22	4.8
	26		2017-07-11	4.11
	27		2017-11-14	4.13
	28		2018-05-01	4.16
	29		2018-10-30	4.18
	30		2019-04-30	5.0
	31		2019-10-22	5.3
	32		2020-04-21