Vikivietne (wiki) — definīcija, piemēri, darbība un vēsture

Wiki ir īpašs tīmekļa vietnes veids, kurā lapu saturu var izveidot, labot un papildināt vairāki cilvēki — bieži vien ikviens, kam ir piekļuve vietnei. Vārds wiki nāk no nosaukuma WikiWikiWeb; wikiwiki havaju valodā nozīmē "ātrs" vai "ātrums". Termins interneta žargonā parasti apzīmē gan pašu vietnes tipu, gan programmatūras funkcionalitāti. Par plaši pazīstamiem vikiem var minēt Vikipēdija, Vikitērija, Vikikikgrāmata, Citizendium un Conservapedia.

Kā darbojas wiki

Wiki vietnēs lapas parasti ir teksta veidā ar vienkāršu marķējumu (wiki sintakse), kas ļauj viegli formatēt virsrakstus, saites, sarakstus un citus elementus. Galvenie darbības principi:

• Rediģēšana: lietotāji var pievienot, labot vai dzēst saturu tieši lapā vai, dažās sistēmās, izmantojot WYSIWYG redaktoru.
• Versiju vēsture: katras lapas izmaiņas tiek saglabātas kā atsevišķas versijas, tāpēc var viegli atgriezties pie iepriekšējā stāvokļa.
• Diskusijas: parasti ir pieejamas sarunu lapas vai komentāri, kur lietotāji var apspriest saturu un pieņemt lēmumus par redakcijām.
• Uzraudzība: jaunās izmaiņas tiek parādītas sarakstā (piemēram, "Recent changes"), ko moderatori un aktīvi lietotāji var pārbaudīt.

Rediģēšana, atbildība un aizsardzība pret vardarbību

Daudzi viki ļauj rediģēt lapas ikvienam, kam ir konts; daži — pat bez konta. Tomēr ir mehānismi, kas aizsargā saturu un kopienu:

• Dažas lapas ir aizsargātas vai bloķētas, lai tikai noteikti lietotāji varētu tās mainīt.
• Administratori un moderatori var atgriezt izmaiņas vai veikt lapas atjaunošanu, ja konstatē vandālismu vai dezinformāciju.
• Ir rīki, piemēram, rollback vai automatizētas skriptes, kas palīdz ātri novērst ļaunprātīgas izmaiņas.

Uzraudzība un diskusijas palīdz kopienai saglabāt satura kvalitāti: ja kāds pievieno kļūdainu informāciju, citi lietotāji to var labot, papildināt vai paskaidrot sarunu lapā. Dažās vidēs rakstu saturu un diskusijas turpat sapludināt var vienā lapā.

Rīki un tehnoloģijas

Viki darbību nodrošina servera programmatūra, ko sauc par wiki dzinēju. Populārākie risinājumi ir Ward Cunningham izveidotā ideja un vēlāk izstrādātas platformas. Īpaši plaši izplatīta ir MediaWiki — atvērtā koda programmatūra, kuru izmanto, piemēram, Vikipēdija. Citas platformas ir, piemēram, JSPWiki un daudzas citas, kas atšķiras pēc funkcionalitātes, drošības un pielāgojamības.

Wiki sistēmām parasti pieejami arī papildinājumi (plugins), veidnes (templates), atsevišķas nosaukumu telpas (namespaces) un automatizētas "boti" darbībām kā uzraudzība, formatēšana un datu ievadīšana.

Vēsture un izcelsme

Ward Cunningham 1995. gada martā izveidoja pirmo wiki vietni, kurā varēja ātri un kopīgi veidot dokumentāciju. No tās idejas radās daudzas līdzīgas vietnes, un konceptu ātri pieņēma plašāka interneta kopiena. Termins "wiki" sāka lietoties gan kā apraksts tehnoloģijai, gan kā saīsinājums vietām, piemēram, Vikipēdija bieži tiek dēvēta vienkārši par "Wiki".

Pielietojumi

Viki tiek izmantoti ļoti dažādiem mērķiem:

• Publiskas enciklopēdijas un zināšanu bāzes (piemēram, Vikipēdija).
• Iekšējās uzņēmuma zināšanu bāzes un dokumentācija — komandas var kopīgi uzturēt iekšējo informāciju, rokasgrāmatas un projektus.
• Mācību un sadarbības projekti skolās un universitātēs.
• Personālie vai tematiski viki, kurus uztur konkrētas kopienas, hobiji vai organizācijas.

Licencēšana un kopienas noteikumi

Daudzi lielie publiskie viki izmanto atvērtas licences (piemēram, Creative Commons), kas ļauj saturu brīvi koplietot un pārstrādāt ar nosacījumiem. Katram viki var būt savi noteikumi par to, kas drīkst tikt rakstīts, kā dokumentēt avotus un kā risināt strīdus. Piemēram, Vikipēdijas mērķis ir radīt izcilus rakstus enciklopēdijai, tāpēc tur tiek ierobežotas plašas sarunas, kas tieši nebojā rakstu kvalitāti.

Priekšrocības un ierobežojumi

• Priekšrocības: ātra satura izveide, plaša sadarbība, iespēja labot kļūdas, detalizēta versiju vēsture un piekļuve globālai zināšanai.
• Ierobežojumi: kvalitatīva satura nodrošināšana prasa aktīvu kopienu un moderāciju; pastāv risks ar neprecīzu informāciju, vandālismu un redakciju kariem.

Kā sākt piedalīties

Ja vēlaties piedalīties wiki uzturēšanā, parasti iesāk ar konta izveidi, pārlūkošanai un nelielu rediģēšanu (piemēram, kļūdu labošanai vai avotu pievienošanai). Labas prakses palīdz saglabāt saturu kvalitatīvu: atsauces uz uzticamiem avotiem, skaidra valoda, sadarbība diskusijās un cieņa pret kopienas noteikumiem.

Viki ir spēcīgs rīks informācijas kopēšanai un izplatīšanai — pareizi organizēts un uzraudzīts tas ļauj daudziem cilvēkiem kopīgi veidot plašu un kvalitatīvu zināšanu krātuvi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir wiki?

Q: Ko nozīmē "wiki"?

J: Kādi ir daži viki piemēri?

J: Kas var rediģēt wiki?

J: Kā cilvēki izmanto viki?

J: Kādu programmatūru visbiežāk izmanto vikijiem?

J: Kurš uzsāka pirmo wiki?

Meklēt pēc burta