Neitrāla valsts: definīcija, starptautiskās tiesības un bruņotā neitralitāte
Uzzini, kas ir neitrāla valsts: starptautiskās tiesības, prasības, atšķirības un bruņotā neitralitāte — skaidrojums, piemēri un juridiskie aspekti.
Neitrāla valsts ir valsts, kas izvēlas nepiedalīties karā starp citām valstīm un saglabāt vienlīdzīgu attieksmi pret visām karojošajām pusēm. Starptautiskās tiesības paredz iespēju valstij saglabāt neitralitāti kara laikā starp divām vai vairākām valstīm. Ja valsts paziņo, ka tā ir neitrāla, tai ir gan tiesības, gan pienākumi: tā nedrīkst pieļaut, ka kāda tās teritorijas daļa kļūst par kādas puses bāzi, nedrīkst būvēt karakuģus, vervēt karavīrus vai organizēt militāras ekspedīcijas vienas karojošās puses vārdā. Šādu statusu kara laikā parasti sauc par "bruņotu neitralitāti". Tas nav tas pats, kas pastāvīga neitralitāte vai tā dēvētā "neitralizācija", un neatrunājas ar neitralitāti, ko var piemērot nevalstiskās organizācijas (NVO) vai ANO miera uzturēšanas grupas.
Starptautiskās tiesību bāze
Neitralitātes tiesību pamatprincipus nosaka vairāki starptautiski instrumenti un prakse, tostarp Hāgas konvencijas (1907) un citi tradicionāli noteikumi starptautiskajā humanitārajā tiesībā. Neitralitāte saistās ar ANO Paktu prinicpiem par spēka neizmantosanu starp valstu attiecībām, kā arī ar rūpēm par civilo iedzīvotāju aizsardzību un kara darbību ierobežošanu starptautiskajā tiesību sistēmā.
Pienākumi un tiesības
- Neitrālas valsts pienākumi: saglabāt neitralitāti, neiedot savu teritoriju vai resursus karošanai, aizliegt robežas izmantošanu militāriem uztbarojumiem, neļaut vervēt vai izvietot kaujas vienības karojošo pušu labā, internēt vai izraidīt iebrukušos kaujiniekus un ievērot starptautiskos ierobežojumus attiecībā uz tirdzniecību ar kara materiāliem.
- Neitrālas valsts tiesības: saglabāt savu teritorijas integritāti un drošību, aizliegt karojošajām pusēm izmantot viņas teritoriju, prasīt kompensāciju par neitralitātes pārkāpumiem un nodrošināt, ka neitralitāte tiek ievērota arī uz jūras (piem., attiecībā uz neitralu kuģu imunitāti un konfiskāciju).
- Praktiskie soļi: robežu kontrole, muitu un maritimālo satiksmes kontroli, internēt spēkus, kurus pases aizliegums skar, un veikt patrolējumu, lai novērstu militāru darbību no neitrālās teritorijas.
Bruņotā neitralitāte un pastāvīga neitralitāte
Bruņota neitralitāte parasti nozīmē, ka valsts deklarē neitralitāti karā, bet saglabā bruņotus spēkus, lai aizsargātu savu teritoriju un nodrošinātu neitralitātes ievērošanu. Pastāvīga (permanentā) neitralitāte ir ilgtermiņa politiska un juridiska pozīcija, ko atzīst arī citas valstis un dažkārt nostiprina starptautiski līgumi. Šīs kategorijas atšķiras no neitralizācijas, kas parasti nozīmē teritorijas vai reģiona īpašu starptautisku režīmu (piem., papildu garantijas vai aizliegumi), kā arī no neitralitātes, ko var pieprasīt humanitāras organizācijas vai ANO miera operācijas.
Starptautiskie piemēri un prakse
Vēsturē un mūsdienās ir vairāki piemēri valstīm, kas praktizē vai ir pasludinājušas neitralitāti — dažas to dara pastāvīgi, citas tikai konkrētos konfliktos. Neitralitātes statuss bieži tiek atzīts kā veids, kā nodrošināt drošību, saglabāt sabiedrisko kārtību un veicināt diplomātiju. Tomēr neitralitātes izpratne var atšķirties atkarībā no sarunu un starptautiskās atzīšanas apstākļiem.
Mūsdienu izaicinājumi
Mūsdienu konflikti prasa risinājumu attiecībā uz jauniem jomiem: gaisa telpa un droni, kiberdrošība, privātie militārie pakalpojumi un ekonomiskās sankcijas. Neitrālai valstij var būt sarežģīti noteikt, kā piemērot tradicionālos neitralitātes principus šādās jomās — piemēram, vai atļaut tranzītu caur interneta infrastruktūru vai kā reaģēt uz sankciju režīmiem, kas skar ekonomiskās attiecības ar karojošajām pusēm.
Kad neitralitāte pārtrūkst
Neitralitātes statuss var tikt zaudēts, ja valsts faktiski iesaistās konfliktā, ļauj savu teritoriju izmantot kā bāzi vienai no pusēm, organizē militāru palīdzību vai pārkāpj citus neitralitātes principus. Starptautiskā sabiedrība un bojājusī puse var uzskatīt šādu rīcību par neitralitātes pārkāpumu, kas var novest pie attiecīgām tiesiskām un politiskām sekām.
Kopumā neitralitāte ir gan juridisks, gan politisks režīms, kura mērķis ir aizsargāt valsts suverenitāti un civilo drošību, vienlaikus samazinot iespējas, ka valsts kļūst par kara ainu vai atbalsta vienu no konflikta pusēm.


Pasaules karte, kurā parādītas valstu neitralitātes pakāpes pirms 2007. gada: neitrālas valstis strīdīgas neitrālas valstis bijušās neitrālas valstis
Pastāvīga neitralitāte
Pastāvīgas neitralitātes piemērs ir Vatikāns. Tā 1929. gada Laterāna līgumā pasludināja savu pastāvīgo neitralitāti.
Tā kā Šveice jau izsenis ir saglabājusi neitralitāti, tā ir kļuvusi par iecienītu vietu, kur izvietot daudzu organizāciju galvenos birojus. Starptautiskais Sarkanais Krusts 19. gadsimta vidū nodibināja savu mītni Ženēvā. Šveices neitralitāti 1920. gada deklarācijā atzina Tautu līga, kuras galvenā mītne arī atradās Ženēvā. Kad pēc Otrā pasaules kara Līga tika likvidēta, to aizstāja Apvienoto Nāciju Organizācija. Lai gan Šveice nepievienojās ANO, papildus neitralitātes atzīšanai tai tika piešķirts arī pastāvīgas novērotājas statuss.
Neitrālās valstis
valsts | neitralitātes periods/starta gads | piezīmes |
1949- | ir Nepievienošanās kustības novērotāja. | |
1868- | Neitrāla, jo 1868. gadā militārie spēki tika likvidēti. | |
| 1989- | ir Nepievienošanās kustības dalībniece. |
1815- | ESAO dalībvalsts kopš 1961. gada. | |
| 1995- | ir Nepievienošanās kustības dalībniece. |
| 1929- | 1929. gadā parakstītais Laterāna līgums ar Itāliju noteica, ka "pāvests ir apņēmies ievērot mūžīgu neitralitāti starptautiskajās attiecībās un atturēties no starpniecības strīdos, ja vien to īpaši nepieprasa visas puses", tādējādi kopš tā laika Vatikāns ir neitrāls. |
Piezīme: jautājums par to, vai Eiropas Savienības dalībvalsti var uzskatīt par neitrālu, ir diskutējams. Tas ir aplūkots turpmākajā sadaļā.
Neitrāli Eiropas Savienības locekļi
valsts | neitralitātes periods/uzsākuma gads | piezīmes |
1920-1938 (pēc Pirmā pasaules kara līdz Vācijas aneksijai) | ESAO dalībvalsts kopš 1961. gada. | |
1935-1939 (līdz Ziemas karam) | ESAO dalībvalsts kopš 1961. gada. 1955. gadā pievienojās ANO, bet saglabāja neitrālas valsts statusu. | |
| 1939-1973 (līdz dalībai ES) | ESAO dalībvalsts kopš 1961. gada.Otrā pasaules kara laikā Īrijā |
| 1980-2004 (līdz dalībai ES) | Bijušais Nepievienošanās kustības loceklis. |
1814-1918 (līdz Somijas pilsoņu karam) | ESAO dalībvalsts kopš 1961. gada. Neitrāla kopš 1809. gada pēc sakāves karā ar Krieviju. Neitralitāti saglabāja abu pasaules karu laikā. |
Apgalvojums par neitralitāti
valsts | pieprasītais neitralitātes periods/uzsākuma gads | piezīmes |
| 2012 | ir Āfrikas Savienības dalībvalsts. |
1947 | ESAO dalībvalsts kopš 1964. gada. | |
1930 | ESAO locekle kopš 1994. gada. | |
1914-19182015 | ir Nepievienošanās kustības dalībniece. | |
1994 | 1994. gada Konstitūcijas 11. pantā ir pasludināta "pastāvīga neitralitāte". | |
2009 | ir Āfrikas Savienības dalībvalsts. | |
2007 | ir Nepievienošanās kustības novērotāja. |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir neitrāla valsts?
A: Neitrāla valsts ir valsts, kas starptautiskajās attiecībās izvēlas nepiedalīties karā starp citām valstīm.
J: Vai starptautiskās tiesības ļauj valstij palikt neitrālai kara laikā starp divām vai vairākām valstīm?
A: Jā, starptautiskās tiesības ļauj valstij palikt neitrālai kara laikā starp divām vai vairāk valstīm.
J: Kādi ir ierobežojumi neitrālai valstij kara laikā?
A: Ja valsts paziņo, ka tā ir neitrāla, tā nedrīkst pieļaut, ka kāda tās teritorijas daļa kļūst par vienas puses bāzi. Tā nedrīkst būvēt karakuģus, vervēt karavīrus vai organizēt militāras ekspedīcijas vienas karojošās puses vārdā.
J: Kas ir "bruņota neitralitāte"?
A: "Bruņota neitralitāte" ir tad, ja valsts pasludina sevi par neitrālu kara laikā.
Vai pasludināt neitralitāti kara laikā ir tas pats, kas pastāvīga neitralitāte?
Nē, pasludināt neitralitāti kara laikā nav tas pats, kas pastāvīga neitralitāte.
Jautājums: Ar ko neitrāla valsts atšķiras no neitralitātes, ko deklarē nevalstiskās organizācijas (NVO) vai ANO miera uzturēšanas grupas?
A: Neitrāla valsts ir atšķirīgs jēdziens no neitralitātes, uz kuru pretendē nevalstiskās organizācijas (NVO) vai ANO miera uzturēšanas grupas.
J: Vai neitrāla valsts var piedalīties karā starp citām valstīm starptautiskajās attiecībās?
A: Nē, neitrāla valsts izvēlas nepiedalīties karā starp citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
Meklēt