Kas ir OECD? Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija — definīcija

Uzzini, kas ir OECD — definīcija, vēsture, mērķi un dalībvalstis. Skats uz ekonomisko sadarbību, attīstību un organizācijas lomu globālajā politikā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir starptautiska valstu organizācija, kas veicina ekonomisko sadarbību, labāku pārvaldību un dzīves līmeņa celšanu dalībvalstīs. Visās ESAO dalībvalstīs parasti pastāv demokrātiska pārvaldes sistēma, un tās atzīst brīvas tirgus ekonomikas principus — tas nozīmē, ka valdība nevis pilnībā kontrolē, bet regulē iedzīvotāju un uzņēmumu saimniecisko darbību, veicinot konkurenci un tirgus darbību.

Vēsture

ESAO savu darbību sākotnēji sāka 1948. gadā kā Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija (OEEC). Otrais pasaules karš bija beidzies tikai trīs gadus iepriekš, 1945. gadā, un daudzas Eiropas valstis apvienojās, lai ar kopēju palīdzību atjaunotu Otrajā pasaules karā izpostīto rūpniecību un infrastruktūru. Vēlāk organizācijai pievienojās arī valstis ārpus Eiropas, un 1960. gadā OEEC nosaukums tika mainīts uz OECD — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (latviski ESAO), kas atspoguļoja plašāku starptautisku misiju.

Galvenā mītne

ESAO galvenā mītne atrodas Château de la Muette Parīzē. No turienes tiek koordinētas organizācijas starptautiskās programmas, pētījumi un sadarbība ar dalībvalstīm.

Dalībvalstis (vēsturisks pārskats sarakstam)

ESAO sākotnēji 1961. gadā ietvēra deviņpadsmit dalībvalstis. Šīs valstis ir:

1. Austrija
2. Beļģija
3. Kanāda
4. Dānija
5. Francija
6. Vācija
7. Grieķija
8. Islande
9. Īrija
10. Luksemburga
11. Nīderlande
12. Norvēģija
13. Portugāle
14. Spānija
15. Zviedrija
16. Šveice
17. Turcija
18. Apvienotā Karaliste
19. Amerikas Savienotās Valstis

Pēc 1961. gada dažādas valstis pievienojās pakāpeniski. Tālāk minētās valsts pievienojās ESAO vēlāk (iekavās norādīts gads, kad tās pievienojās sarakstā):

1. Itālija (1962)
2. Japāna (1964)
3. Somija (1969)
4. Austrālija (1971)
5. Jaunzēlande (1973)
6. Meksika (1994)
7. Čehija (1995)
8. Ungārija (1996)
9. Dienvidkoreja (1996)
10. Polija(1996)
11. Slovākija (2000)
12. Čīle (2010)
13. Igaunija (2010)
14. Izraēla (2010)
15. Slovēnija (2010)
16. Latvija (2016)
17. Lietuva (2018)
18. Jordānija (2019)

Kolumbija kļūs par 38. dalībvalsti.

Mērķi un darbības jomas

ESAO galvenie mērķi ir:

• veicināt ekonomisko izaugsmi un labklājību dalībvalstīs,
• atbalstīt nodarbinātības veicināšanu un sociālo labklājību,
• izstrādāt politikas ieteikumus jautājumos, kas saistīti ar nodokļiem, tirdzniecību, izglītību, vidi, investīcijām, inovācijām un daudzām citām jomām,
• veicināt starptautisko sadarbību, datu apmaiņu un labas prakses izplatīšanu.

Praktiski ESAO strādā, sagatavojot pētījumus, salīdzinājumus un rekomendācijas, kā arī organizējot peer review — vienas valsts politiku un prakses pārbaudi un salīdzināšanu ar citām dalībvalstīm. Bieži minami instrumenti un iniciatīvas ir PISA (izglītības pētījumi), nodokļu sadarbība un cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vides politikas vadlīnijas, uzņēmumu vadlīnijas u.c.

Organizatoriskā struktūra

ESAO darbību vada Padome (Council), kurā katru dalībvalsti pārstāv viens delegāts (parasti valsts ekonomikas vai ārlietu ministrijas pārstāvis). Padome pieņem lēmumus konsensa ceļā. Organizācijā darbojas daudzi komiteju un darba grupu tīkli, kas aptver plašu jomu spektru — no makroekonomikas līdz veselības aprūpei un digitālajai ekonomikai.

Pievienošanās un sadarbība

ESAO uzņem jaunas dalībvalstis pēc rūpīgas pārbaudes un atbilstības noteiktām ekonomiskām, politiskām un institucionālām prasībām. Pievienošanās process ietver sarunas, pētījumus un atzinumu izstrādi par kandidātvalsts politiku visās būtiskajās jomās. Papildus pilntiesīgai dalībai ESAO sadarbojas arī ar daudzām nevalstiskām organizācijām un trešām valstīm, piedāvājot ekspertīzi un pētījumus.

Galvenās iniciatīvas un instrumenti

ESAO ir izstrādājusi vairākas starptautiski atzītas vadlīnijas un standartus, piemēram:

• vadlīnijas multnacionālajiem uzņēmumiem,
• standarti publiskajam iepirkumam un korupcijas apkarošanai,
• meklēšanas rīki un pētījumi, kas palīdz valstīm uzlabot nodokļu politiku, sociālās aizsardzības sistēmas un izglītību.

Latvijas saistība ar ESAO

Latvija pievienojās ESAO (OECD) 2016. gadā, kas ļāva valstij iesaistīties organizācijas izstrādātajās starptautiskajās diskusijās, pētījumos un peer review procesā. Dalība sniedz piekļuvi salīdzināmiem datiem, ekspertīzei un rekomendācijām politikas uzlabošanai, kā arī iespēju piedalīties starptautisko normu un vadlīniju veidošanā.

Kritika un ierobežojumi

ESAO nereti tiek kritizēta par tendenci atbalstīt tirgus orientētas reformas un par to, ka tā vairāk pārstāv attīstīto valstu intereses. Tomēr organizācija arī cenšas pielāgoties globālajām pārmaiņām — pievēršot uzmanību sociālajai taisnīgumam, klimatam un digitālajai transformācijai.

Kāpēc ESAO ir svarīga?

ESAO darbojas kā platforma, kurā valstis var apmainīties ar pieredzi, salīdzināt politikas rezultātus un saņemt ieteikumus, kas balstīti uz pierādījumiem. Tas palīdz valstīm uzlabot savas politikas, veicināt izaugsmi, nodarbinātību un sabiedrības labklājību, kā arī risināt globālas problēmas kopā ar citām attīstītajām ekonomikām.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām ESAO programmām (piemēram, PISA, nodokļu iniciatīvas vai zaļās transformācijas politikas), varu papildināt rakstu ar detalizētāku aprakstu par katru no tām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO)?

J: Kad tika dibināta ESAO?

J: Kāds bija OEEC mērķis?

J: Kad OEEC mainīja nosaukumu un kļuva par ESAO?

J: Kur atrodas ESAO galvenā mītne?

Jautājums: Cik valstis ir ESAO dalībvalstis?

J: Ko nozīmē, ja valstī ir brīva ekonomika?

Meklēt pēc burta