Āfrikas Savienība — dalībvalstis, mērķi, vēsture un institūcijas

Uzzini par Āfrikas Savienību: 55 dalībvalstīm, vēsturi, institūcijām un mērķiem — no vienotas valūtas līdz kolektīvai drošībai, demokrātijas un ekonomiskās integrācijas plāniem.

Autors: Leandro Alegsa

Āfrikas Savienība (ĀS) ir starptautiska organizācija, kurā ietilpst piecdesmit piecas Āfrikas dalībvalstis. Dibināta Durbanā 9. jūlijā 2002, ĀS tika izveidota kā Āfrikas Vienotības organizācijas (OAU) un Āfrikas Ekonomiskās kopienas (AEC) aizstājēja.

Pašreizējais Āfrikas Savienības priekšsēdētājs kopš 2019. gada 10. februāra ir Ēģiptes prezidents Abdel Fattah el-Sisi.

ĀS mērķis ir nākotnē izveidot vienotu valūtu un vienotus integrētus aizsardzības spēkus, kā arī citas valsts iestādes, tostarp ĀS vadītāja kabinetu. Organizācijas mērķis ir palīdzēt nodrošināt kontinentā demokrātiju, cilvēktiesības un ilgtspējīgu ekonomiku, jo īpaši izbeidzot konfliktus starp Āfrikas valstīm un izveidojot efektīvu kopējo tirgu.



Vēsture un attīstība

Āfrikas Savienības pirmsākumi meklējami OAU (Āfrikas Vienotības organizācijas) laikā, kura tika dibināta 1963. gadā. Pieaugošās prasības pēc ciešākas integrācijas, efektīvākas konfliktu risināšanas un ekonomiskas attīstības novedīja pie lēmuma reorganizēt OAU un izveidot jaunu, ambiciozāku struktūru. Tādējādi 2002. gadā Durbanā tika oficiāli nodibināta ĀS ar mērķi modernizēt kontinentālo sadarbību un nostiprināt Āfrikas balsi pasaulē.

Dalībvalstis

ĀS ietver 55 neatkarīgas Āfrikas valstis. Lielākā daļa valstu ir pilntiesīgas biedres ar vienlīdzīgām tiesībām ĀS institūcijās. Dalība aptver gan lielas valstis ar plašiem resursiem, gan mazākas valstis, nodrošinot, ka lēmumi atspoguļo plašu ģeogrāfisku un politisku daudzveidību.

Galvenie mērķi

  • Iegūt un nostiprināt miera un drošības situāciju kontinentā, veicinot konfliktu preventīvu risināšanu un starpvaldību dialogu.
  • Atbalstīt demokrātisku pārvaldību, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu dalībvalstīs.
  • Veicināt ekonomisko integrāciju, tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, tajā skaitā realizēt kopēju tirgu un ilgtermiņā — vienotu valūtu.
  • Stiprināt kontinentālo kapacitāti krīžu pārvaldībā, veselības aizsardzībā, infrastruktūras attīstībā un izglītībā.

Institūcijas un lēmējinstitūcijas

ĀS institucionālā struktūra ir veidota, lai apvienotu politisko vadību, administratīvo izpildi un speciālas jomas pārraugošas padomes:

  • Asambleja — valstu vadītāju līmenis (prezidenti un premjeri), kas pieņem galvenos politiskos lēmumus un definē stratēģiju.
  • Izpildpadome (Executive Council) — ārlietu ministru līmenis, kas gatavo politikas priekšlikumus Asamblejai un uzrauga īstenošanu.
  • Āfrikas Savienības Komisija — pastāvīgā sekretariāta funkciju pildītāja, kas īsteno politiku un koordinē programmas; tai ir galvenā administratīvā loma, un tās mītne atrodas Adisabebā, Etiopijā.
  • Miers un drošība padome (Peace and Security Council, PSC) — pārrauga konfliktu prevenciju, miera operācijas un ātrās reaģēšanas pasākumus.
  • Panāfrikas parlaments (Pan-African Parliament, PAP) — konsultatīva padome, kuras mērķis ir veicināt demokrātisku pārstāvniecību un juridisku harmonizāciju.
  • Āfrikas Cilvēktiesību un Tautu tiesa un citas specializētas iestādes, kas strādā ar tiesiskumu, veselību, kultūru un attīstību.
  • Afrikas Attīstības aģentūra (AUDA‑NEPAD) — programmatiskā bāze attīstības projektiem un investīciju veicināšanai.

Darbs un iniciatīvas

ĀS īsteno virkni iniciatīvu, kas aptver gan politiskos, gan ekonomiskos, gan sociālos aspektus. Nozīmīgākie projekti un jomas:

  • Afrikas Kontinentālā Brīvās Tirdzniecības zona (AfCFTA) — viens no ambiciozākajiem projektiem, kas paredz veidot vienotu iekšējo tirgu un atvieglot preču un pakalpojumu apriti starp dalībvalstīm.
  • Miera uzturēšanas un konfliktu risināšanas operācijas — ĀS veic mediāciju, atbalstu miera procesiem un, sadarbībā ar ANO un reģionālām organizācijām, arī miera misijas.
  • Kontinentālā veselības un krīžu reakcijas koordinēšana, tajā skaitā cīņa pret epidēmijām un slimību profilakse.
  • Infrastruktūras projektu veicināšana, izglītības un tehnoloģiju attīstības programmas, kā arī iniciatīvas sieviešu tiesību un jauniešu nodarbinātības jomā.

Finansējums

ĀS finansējums tiek nodrošināts no dalībvalstu budžeta iemaksām un ārējiem donoriem. Lai palielinātu neatkarību no ārējiem ziedojumiem, Organizācija ir ierosinājusi maksas ģeogrāfiskās nodokļa formas risinājumus (piemēram, 0,2% importu nodevu), taču pilnīga īstenošana un konsekventa dalībvalstu iemaksu izpilde joprojām ir izaicinājums.

Sadarbība ar citām organizācijām

ĀS regulāri sadarbojas ar ANO, Eiropas Savienību, Āzijas valstīm un daudzpusējām finanšu institūcijām. Šī sadarbība nodrošina politisko atbalstu, finansējumu miera operācijām un attīstības projektiem, kā arī tehnisko palīdzību reformas īstenošanā.

Sasniegumi un trūkumi

  • Sasniegumi: AfCFTA izveide kā nozīmīgs solis ekonomiskā integrācijas virzienā; atsevišķas veiksmīgas mediācijas misijas; pastiprināta uzmanība cilvēktiesībām un sieviešu līdzdalībai.
  • Izaicinājumi: ierobežotas izpildspējas iespējas, atkarība no ārējiem donoriem, dažkārt vāja politiskā griba pilnīgai reģionālajai integrācijai, un iekšpolitiski konflikti atsevišķās dalībvalstīs, kas apgrūtina kopējo progresu.

Kritika un reformas

Āfrikas Savienība tiek kritizēta par birokrātiju, nepietiekamu finanšu neatkarību un ierobežotu iespēju piespiest dalībvalstis ievērot lēmumus. Lai šo situāciju risinātu, ĀS veic institucionālās reformas, uzlabo finanšu disciplīnu, īsteno kapacitātes stiprināšanas programmas un cenšas tuvināt lēmumu pieņemšanu reālajām vajadzībām kontinentā.

Nākotnes vīzija

Āfrikas Savienības ilgtermiņa mērķis ir padarīt Āfriku integrētāku, drošāku un patstāvīgāku. Tas ietver darbu pie vienotas valūtas, kopīgas aizsardzības struktūras izveidošanas, brīvāku preču, pakalpojumu un cilvēku kustību un spēcīgākas ekonomiskās neatkarības panākšanas. Realizācija prasa laiku, politisku gribu un sadarbību starp visām dalībvalstīm.

Organizācija paliek centrāla platforma, caur kuru Āfrikas valstis var risināt kopīgas problēmas, koordinēt attīstības stratēģijas un veidot spēcīgāku starptautisku iespaidu.

Tumši zaļa: zilganzaļi: ĀS dalībvalstis. Gaiši zaļa: Atceltās dalībvalstis.Zoom
Tumši zaļa: zilganzaļi: ĀS dalībvalstis. Gaiši zaļa: Atceltās dalībvalstis.

Saistītās lapas



Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Āfrikas Savienība?


A: Āfrikas Savienība (ĀS) ir pārnacionāla organizācija, kurā ietilpst 55 Āfrikas dalībvalstis.

J: Kad un kur tika dibināta ĀS?


A: ĀS tika dibināta 2002. gada 9. jūlijā Durbanā.

J: Kāds bija ĀS izveides mērķis?


A: ĀS tika izveidota kā Āfrikas Vienotības organizācijas (OAU) un Āfrikas Ekonomiskās kopienas (AEK) aizstājēja ar mērķi nodrošināt kontinentā demokrātiju, cilvēktiesības un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī izveidot efektīvu kopējo tirgu.

J: Kas ir pašreizējais Āfrikas Savienības priekšsēdētājs?


A: Pašreizējais Āfrikas Savienības priekšsēdētājs kopš 2022. gada 5. februāra ir Senegālas prezidents Macky Sall.

J: Ko ĀS vēlas sasniegt nākotnē?


A: ĀS mērķis ir izveidot vienotu valūtu un vienotus integrētus aizsardzības spēkus, kā arī citas valsts iestādes, tostarp ĀS vadītāja kabinetu.

J: Kāds ir ĀS mērķis Āfrikas valstu konfliktu risināšanā?


A: ĀS mērķis ir izbeigt konfliktus starp Āfrikas valstīm.

J: Kādi ir daži no Āfrikas Savienības mērķiem?


A: Daži no Āfrikas Savienības mērķiem ir veicināt un aizstāvēt demokrātijas principus un institūcijas, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un tautu tiesības saskaņā ar Āfrikas Cilvēktiesību hartu un citiem attiecīgajiem cilvēktiesību instrumentiem, veicināt ilgtspējīgu attīstību ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā, kā arī veicināt mieru, drošību un stabilitāti kontinentā.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3