Akuzatīvs
Akuzatīvs ir gramatiskais apstāklis, kas apzīmē pārejas darbības vārda tiešo priekšmetu. Vislabāk to var izskaidrot ar piemēriem:
Teikumā "Viņš redz sievieti" "viņš" ir teikuma subjekts. Teikumā "Sieviete redz viņu" "viņš" ir teikuma priekšmets.
Tāpēc angļu valodā mēs lietojam dažādas vietniekvārda formas: he/him. "Viņam" būtu lietvārds ar uzsaukuma formu.
Ja mēs lietojam lietvārdu, angļu valodā nav atšķirības. Mēs lietojam to pašu vārdu "cilvēks": Vīrietis redz sievieti un sieviete redz vīrieti.
Daudzās valodās tiek lietotas dažādas vārda formas atkarībā no tā, kāda funkcija teikumā tam ir - subjekta vai objekta.
Piemēram, latīņu valodā. "Vīrietis redz sievieti" = "Vir feminam videt", bet "Sieviete redz vīrieti" = "Femina virum videt". Latīņu valodā vārdam "vīrietis" subjektam lieto "vir", bet objektam - "virum". Arī tajos pašos teikumos subjektam ir "femina", bet objektam - "feminam". Formu, ko lieto tiešajam objektam ("viņš", "virum", "feminam"), dēvē par "akuzīatīvo pāri", savukārt formu, ko lieto subjektam ("viņš", "vir", "femina"), dēvē par nominatīvo pāri.
Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, akuzatīvais pāriklis tiek lietots attiecībā pret galotni, nevis pret lietvārdu. Vācu valodā "automašīna" kā teikuma priekšmets var būt "der Wagen". Tā ir forma nominatīvā. Ja "auto" tiek lietots teikumā kā objekts, tas kļūst par "den Wagen", akuzatīvā.
