Akuzatīvs (tiešais locījums): definīcija, funkcija un piemēri
Akuzatīvs: skaidra definīcija, funkcijas un daudzvalodu piemēri ar teikumiem — uzzini, kā atšķiras tiešā objekta formas latīņu, vācu un citu valodu gramatikā.
Akuzatīvs — saukts arī par tiešo locījumu — ir gramatiskais apstāklis, kas galvenokārt apzīmē pārejas darbības vārda tiešo priekšmetu. Tas norāda, uz ko darbība tieši attiecas (ko, ko tieši dara). Vienkāršāk to izprast ar konkrētiem piemēriem:
Akuzatīva funkcija teikumā
Teikumā "Viņš redz sievieti" vārds "viņš" ir teikuma subjekts (tas, kas veic darbību), bet "sievieti" ir akuzatīvs — tiešais priekšmets (tas, ko redz). Savukārt teikumā "Sieviete redz viņu" vietniekvārda forma "viņu" ir tiešais priekšmets (akuzatīvs).
Vietniekvārdu un lietvārdu atšķirības
Dažādās valodās vietniekvārdi un lietvārdi mainās dažādos veidos atkarībā no locījuma. Piemēram, angļu valodā vietniekvārdi atšķiras pēc locījuma: he (nominatīvs) / him (akuzatīvs). Lietvārdos angļu valodā parasti nav akuzatīva galotņu, tāpēc teikumos izmanto to pašu formu: "The man sees the woman" un "The woman sees the man" — vārdi "man" un "woman" formu nemaina (izņemot īpašumzīmes formu ar apostrofu).
Latviešu valodā lietvārdi un vietniekvārdi akuzatīvam parasti iegūst īpašas formas: piemēram, "zēns" → "zēnu", "meitene" → "meiteni", vietniekvārds "viņš" → "viņu". (Savukārt forma "viņam" ir datīvs — 'kam?').
Piemēri citās valodās
Daudzās valodās vārda forma mainās atkarībā no tā lomām teikumā:
- Latīņu valodā: Vir feminam videt — "Vīrietis redz sievieti" (nominatīvs "vir", akuzatīvs "feminam"); Femina virum videt — "Sieviete redz vīrieti" (nominatīvs "femina", akuzatīvs "virum"). Formu, ko lieto tiešajam objektam (feminam, virum), sauc par akuzatīvo locījumu, bet formu, kas apzīmē subjektu (vir, femina), — par nominātīvo locījumu.
- Vācu valodā akuzatīvs bieži izpaužas artikula (noteicēja) formā. Piemēram, nominātīvā "automašīna" kā teikuma subjects ir "der Wagen" (vīriešu dzimte), bet, ja tas ir objekts, kļūst par "den Wagen" (akuzatīvs). (Feminīva un neitrāla artikula formu gadījumā dažreiz nemainās: "die" / "die", "das" / "das".)
Kā atpazīt akuzatīvu latviešu valodā — praktiski piemēri
Latviešu valodā akuzatīvs parasti atbild uz jautājumu "ko?" vai "ko tieši?". Daži vienkārši teikumi ar akuzatīvu:
- Zēns redz suni. — "Zēns" (subjekts, nominatīvs), "suni" (akuzatīvs, tiešais priekšmets).
- Meitene lasa grāmatu. — "Meitene" (nominatīvs), "grāmatu" (akuzatīvs).
- Mēs dzirdam mūziku. — "Mēs" (nominatīvs), "mūziku" (akuzatīvs).
Biežāk lietotās personu vietniekvārdu akuzatīva formas
- es → mani
- tu → tevi
- viņš/viņa → viņu
- mēs → mūs
- jūs → jūs (vienāda forma nominatīvā un akuzatīvā)
- viņi → viņus, viņas → viņas
Papildus piezīmes
- Akuzatīvs nav vienīgi "objekta" marķieris — dažās valodās tas tiek lietots arī ar noteiktiem priedēkļiem vai laika izteiksmēm.
- Dažādās valodās akuzatīva izpausme var būt atšķirīga: vienur mainās pašsakarīgi lietvārdu galotnes, citur — noteicēji vai vietniekvārdi, dažkārt (kā angļu valodā) formas gandrīz nemainās.
- Vārdam "akuzatīvs" ir arī citi nosaukumi atkarībā no valodas tradīcijas (piem., latīņu terminoloģijā — accusativus).
Ja vēlaties, varu pievienot vairāk piemēru teikumu analīzei latviešu valodā vai uzskaitīt priekšmetus un darbības, pie kuriem bieži sastopams akuzatīvs.
Meklēt