Vietniekvārdi: definīcija, veidi, piemēri un lietojums
Vietniekvārdi: skaidra definīcija, veidi, praktiski piemēri un lietojuma situācijas latviešu valodā — saprotami padomi pareizai vietniekvārdu lietošanai.
Vietniekvārds gramatikā tradicionāli ir runas daļa, taču daudzi mūsdienu valodnieki to dēvē par lietvārda veidu. Angļu valodā vietniekvārdi ir tādi vārdi kā me, she, his, them, herself, each other, it, what.
Vietniekvārdus bieži lieto lietvārda vietā, lai izvairītos no lietvārda atkārtošanas. Piemēram, tā vietā, lai teiktu
- Tomam ir jauns suns. Toms ir nosaucis suni par Maksu, un Toms ļauj sunim gulēt pie Toma gultas.
ir vieglāk pateikt
- Tomam ir jauns suns. Viņš ir nosaucis to par Maksu un ļauj tam gulēt pie savas gultas.
Ja vietniekvārds aizstāj lietvārdu, lietvārdu sauc par antecedentu. Piemēram, teikumā: Šādā gadījumā relatīvais vietniekvārds ir vārds, kas atsaucas uz antecedentu - vārdu 'suns'. Teikumā Spiegs, kurš mani mīlēja relatīvais vietniekvārds ir vārds 'kurš', un tā antecedents ir vārds 'spiegs'.
Vietniekvārdu veidi
- Personālie vietniekvārdi — norāda runātāju, klausītāju vai citus dalībniekus: piemēri: es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas. Tie mainās pēc skaitļa un locījuma.
- Norādāmie (demonstratīvie) vietniekvārdi — norāda uz konkrētu objektu vai personu: šis, šī, tas, tā, šāds, tāds. Piemērs: Šis auto pieder viņam.
- Jautājošie vietniekvārdi — lieto jautājumos: kas, kurš, kāds, kā. Piemērs: Kurš zvanīja?
- Relatīvie (attiecīgie) vietniekvārdi — saista teikuma daļas un atsaucas uz antecedentu: kas, kurš, kura, kuru. Piemērs: Sieviete, kura runāja, ir māsa.
- Atgriezeniskie vietniekvārdi — attiecas uz teikuma subjektu: sevi, savs. Piemērs: Viņš redz sevi spogulī.
- Savstarpējie (reciproci) vietniekvārdi — izsaka savstarpēju darbību: viens otru, savstarpēji. Piemērs: Viņi palīdzēja viens otram.
- Neierobežotie (nekonkretie) vietniekvārdi — nav konkrēti: kaut kas, kāds, ikviens, daži. Piemērs: Kāds atstāja zīmi.
- Nogatavojamie (negatīvie) vietniekvārdi — izsaka noliegumu: neviens, nekas, nekāds. Piemērs: Neviens neatnāca.
Lietojums un piemēri
Vietniekvārdi aizstāj vai norāda uz personām, priekšmetiem vai parādībām, lai izvairītos no atkārtošanās un skaidrāk strukturētu teikumus. Daži izplatīti lietojuma gadījumi:
- Aizstāšana: Anna nopirka grāmatu. Viņa lasīja to vakar. ('viņa' un 'to' aizstāj 'Anna' un 'grāmatu').
- Norādīšana: Šī ir mana māja, tā — tava.
- Jautājumi: Kas atnāca? Kur tu esi redzējis to?
- Relatīvas attiecības: Zēns, kurš cep maizi, ir mans draugs.
- Vispārīgas atsauces: Ikviens zina, ka laiks mainās.
- Noliegums: Nekas man nepalīdz.
Gramatiskā saskaņa un locījumi
Latviešu vietniekvārdi mainās pēc locījumiem (piemēram, nominātīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs u.c.) un parasti atbilst antecedenta skaitlim un dzimtnei. Piemēram:
- Spiegs, kurš mani mīlēja — 'kurš' saskan ar 'spiegs' (vīriešu dzimte, vienskaitlis).
- Sievietes, kuras strādā, saņems algas. — 'kuras' saskan ar 'sievietes' (sieviešu dzimte, daudzskaitlis).
Personālie vietniekvārdi locās atbilstoši lietojumam teikumā: Tu mani redzi? — Jā, es tevi redzu. (te redzama saskaņa pēc personas un locījuma).
Stila un nozīmes nianses
- Formālums: otrās personas vietniekvārds jūs var tikt lietots gan kā pieklājības forma, gan daudzskaitlī. Konteksts nosaka nozīmi.
- Ambigvitātes novēršana: dažkārt vietniekvārds var būt neskaidrs (piem., viņš — kurš konkrēti?). Tad labāk atkārtot antecedentu vai lietot papildus norādi.
- Refleksijas un uzsvēršana: atgriezeniskie vietniekvārdi (sevi, savs) uzsver, ka darbība atgriežas uz subjektu.
Padomi valodas apguvējiem
- Praktizējiet vietniekvārdu lietošanu dažādos locījumos ar īsiem teikumiem (piem., mainiet subjektu un objektu).
- Ja neesat pārliecināts par dzimtes vai skaitļa saskaņu, pārformulējiet teikumu, lai izvairītos no kļūdām.
- Lietojiet relatīvos vietniekvārdus kas un kurš atkarībā no antecedenta: kas bieži seko konkrētākām lietām vai vispārīgām attiecībām, kurš/kura saskan ar dzimti un skaitli.
Kopsavilkums
Vietniekvārdi ir svarīga valodas daļa — tie aizstāj lietvārdus, norāda uz personām un lietām, veido jautājumus un saista teikuma daļas. Izpratne par vietniekvārdu veidiem (personālie, norādāmie, jautājošie, relatīvie, atgriezeniskie, utt.), to locījumiem un saskaņu ar antecedentu palīdz veidot skaidrus, gramatiski pareizus teikumus latviešu valodā.
Atšķirības un līdzības ar lietvārdiem
Vietniekvārdi atšķiras no parastajiem lietvārdiem ar to, ka vietniekvārdi parasti netiek lietoti pēc artikuliem vai citiem noteicējiem. Piemēram, cilvēki nesaka "tas". Vietniekvārdi reti nāk pēc īpašības vārdiem. Tie atšķiras arī ar to, ka daudzi no tiem mainās atkarībā no to lietošanas veida. Piemēram, "mēs" gramatikā ir "subjekts", bet, lietojot šo vārdu kā objektu, tas mainās uz mēs.
Vietniekvārdi ir tas pats, kas lietvārdi, jo tie abi mainās pēc skaitļa (vienskaitlī un daudzskaitlī), padzīmes (subjekts, objekts, īpašumzīme utt.) un dzimtes (vīriešu, sieviešu, dzīvā, nedzīvā utt.) Lietvārdus un vietniekvārdus var lietot gandrīz visās teikuma vietās, un tie nosauc tos pašus priekšmetus: cilvēkus, priekšmetus utt. Lai gan tie parasti nevar atrasties aiz noteicējiem vai īpašības vārdiem, tos nevar izmantot arī vietniekvārdi.
Vietniekvārdu veidi
Ir četri vietniekvārdu veidi: personiskais, savstarpējais, jautājamais un attieksmes vietniekvārds.
| Angļu valodas vietniekvārdu veidi | |||
| i | personīgais | jūs tos mīlat. | Tava māsa mīl sevi |
| ii | abpusējs | mums patīk viens otram | mēs skatāmies viens uz otru |
| iii | jautājamais | kas tur ir? | kas notika? |
| iv | relatīvais | persona, kas to redzēja | laiks, ko tu man teici |
Personas vietniekvārdi angļu valodā
Šajā tabulā ir norādīti visi angļu valodā biežāk lietotie personiskie vietniekvārdi.
| Personas vietniekvārdi angļu valodā | ||||||||
| Vienskaitļa | Daudzskaitļa |
| ||||||
| Temats | Objekts | Īpašniekvārds | Temats | Objekts | Īpašniekvārds |
| ||
| Pirmais | mani | raktuves | mums | mūsu |
| |||
| Otrais | jūs | jūs | tavs | jūs | jūs | tavs |
| |
| Trešais | Sievišķais | viņa | viņas | viņas | tie | tos | viņu |
|
| Vīrišķīgs | viņš | viņam | viņa |
| ||||
| Kastrācija | tā | tā | tās |
| ||||
Priekšmeta vietniekvārds var aizstāt lietvārdu, kas ir teikuma priekšmets. Skat. iepriekš redzamo tabulu; priekšmeta vietniekvārdi ir šādi: Es, Tu, Viņš, Viņa, Viņa, Tas, Mēs, Viņi.
Vēl viens personvārda vietniekvārda veids ir atgriezeniskais vietniekvārds. Atgriezeniskie vietniekvārdi ir vārdi, kas beidzas ar galotni '-sams' vai '- sevi', piemēram: sevi, sevi, sevi, sevi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir vietniekvārds?
A: Vietniekvārds ir lietvārda veids, ar kuru var aizstāt citu lietvārdu, piemēram, "es", "viņa" vai "tas".
Q: Kā angļu valodā lieto vietniekvārdus?
A: Vietniekvārdus bieži lieto, lai izvairītos no viena un tā paša lietvārda vairākkārtējas atkārtošanas. Piemēram, tā vietā, lai teiktu "Tomam ir jauns suns. Toms ir nosaucis suni. Makss un Toms ļauj sunim gulēt pie Toma gultas.", vieglāk ir teikt "Tomam ir jauns suns. Viņš ir nosaucis viņu par Maksu, un viņš ļauj viņam gulēt pie savas gultas".
J: Kas ir antecedents?
A: Antecedents ir lietvārds, kuru teikumā aizstāj vietniekvārds. Piemēram, teikumā "Suns, kas staigāja pa ielu" relatīvais vietniekvārds "tas" atsaucas uz savu antecedentu, kas ir "suns".
J: Vai varat minēt vēl kādu piemēru par antecedentu un tam atbilstošo vietniekvārdu?
A: Teikumā "Spiegs, kurš mani mīlēja" relatīvais vietniekvārds ir "kurš", un tā antecedents ir "spiegs".
J: Vai vietniekvārdi tiek lietoti tikai attiecībā uz cilvēkiem vai dzīvniekiem?
A: Nē, vietniekvārdus var lietot arī attiecībā uz priekšmetiem vai abstraktiem jēdzieniem, piemēram, vietām vai idejām. Piemēram, var teikt: "Ir pienācis laiks doties mājās", kur "tas" attiecas uz "laiku", kas būtu uzskatāms par tā antecedentu.
Vai ir kāda atšķirība starp tradicionālajiem gramatikas noteikumiem par vietniekvārdiem un mūsdienu valodnieku uzskatiem par tiem?
A: Jā, tradicionāli vietniekvārdi tika uzskatīti par runas daļu, bet daudzi mūsdienu valodnieki tos uzskata par lietvārdu veidiem.
Meklēt