Vietniekvārds

Vietniekvārds gramatikā tradicionāli ir runas daļa, taču daudzi mūsdienu valodnieki to dēvē par lietvārda veidu. Angļu valodā vietniekvārdi ir tādi vārdi kā me, she, his, them, herself, each other, it, what.

Vietniekvārdus bieži lieto lietvārda vietā, lai izvairītos no lietvārda atkārtošanas. Piemēram, tā vietā, lai teiktu

Tomam ir jauns suns. Toms ir nosaucis suni par Maksu, un Toms ļauj sunim gulēt pie Toma gultas.

ir vieglāk pateikt

Tomam ir jauns suns. Viņš ir nosaucis to par Maksu un ļauj tam gulēt pie savas gultas.

Ja vietniekvārds aizstāj lietvārdu, lietvārdu sauc par antecedentu. Piemēram, teikumā: Šādā gadījumā relatīvais vietniekvārds ir vārds, kas atsaucas uz antecedentu - vārdu 'suns'. Teikumā Spiegs, kurš mani mīlēja relatīvais vietniekvārds ir vārds 'kurš', un tā antecedents ir vārds 'spiegs'.

Atšķirības un līdzības ar lietvārdiem

Vietniekvārdi atšķiras no parastajiem lietvārdiem ar to, ka vietniekvārdi parasti netiek lietoti pēc artikuliem vai citiem noteicējiem. Piemēram, cilvēki nesaka "tas". Vietniekvārdi reti nāk pēc īpašības vārdiem. Tie atšķiras arī ar to, ka daudzi no tiem mainās atkarībā no to lietošanas veida. Piemēram, "mēs" gramatikā ir "subjekts", bet, lietojot šo vārdu kā objektu, tas mainās uz mēs.

Vietniekvārdi ir tas pats, kas lietvārdi, jo tie abi mainās pēc skaitļa (vienskaitlī un daudzskaitlī), padzīmes (subjekts, objekts, īpašumzīme utt.) un dzimtes (vīriešu, sieviešu, dzīvā, nedzīvā utt.) Lietvārdus un vietniekvārdus var lietot gandrīz visās teikuma vietās, un tie nosauc tos pašus priekšmetus: cilvēkus, priekšmetus utt. Lai gan tie parasti nevar atrasties aiz noteicējiem vai īpašības vārdiem, tos nevar izmantot arī vietniekvārdi.

Vietniekvārdu veidi

Ir četri vietniekvārdu veidi: personiskais, savstarpējais, jautājamais un attieksmes vietniekvārds.

Angļu valodas vietniekvārdu veidi
i	personīgais	jūs tos mīlat.	Tava māsa mīl sevi
ii	abpusējs	mums patīk viens otram	mēs skatāmies viens uz otru
iii	jautājamais	kas tur ir?	kas notika?
iv	relatīvais	persona, kas to redzēja	laiks, ko tu man teici

Personas vietniekvārdi angļu valodā

Šajā tabulā ir norādīti visi angļu valodā biežāk lietotie personiskie vietniekvārdi.

Personas vietniekvārdi angļu valodā
		Vienskaitļa			Daudzskaitļa
		Temats	Objekts	Īpašniekvārds	Temats	Objekts	Īpašniekvārds
Pirmais		I	mani	raktuves	mēs	mums	mūsu
Otrais		jūs	jūs	tavs	jūs	jūs	tavs
Trešais	Sievišķais	viņa	viņas	viņas	tie	tos	viņu
	Vīrišķīgs	viņš	viņam	viņa
	Kastrācija	tā	tā	tās

Priekšmeta vietniekvārds var aizstāt lietvārdu, kas ir teikuma priekšmets. Skat. iepriekš redzamo tabulu; priekšmeta vietniekvārdi ir šādi: Es, Tu, Viņš, Viņa, Viņa, Tas, Mēs, Viņi.

Vēl viens personvārda vietniekvārda veids ir atgriezeniskais vietniekvārds. Atgriezeniskie vietniekvārdi ir vārdi, kas beidzas ar galotni '-sams' vai '- sevi', piemēram: sevi, sevi, sevi, sevi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir vietniekvārds?

A: Vietniekvārds ir lietvārda veids, ar kuru var aizstāt citu lietvārdu, piemēram, "es", "viņa" vai "tas".

Q: Kā angļu valodā lieto vietniekvārdus?

A: Vietniekvārdus bieži lieto, lai izvairītos no viena un tā paša lietvārda vairākkārtējas atkārtošanas. Piemēram, tā vietā, lai teiktu "Tomam ir jauns suns. Toms ir nosaucis suni. Makss un Toms ļauj sunim gulēt pie Toma gultas.", vieglāk ir teikt "Tomam ir jauns suns. Viņš ir nosaucis viņu par Maksu, un viņš ļauj viņam gulēt pie savas gultas".

J: Kas ir antecedents?

A: Antecedents ir lietvārds, kuru teikumā aizstāj vietniekvārds. Piemēram, teikumā "Suns, kas staigāja pa ielu" relatīvais vietniekvārds "tas" atsaucas uz savu antecedentu, kas ir "suns".

J: Vai varat minēt vēl kādu piemēru par antecedentu un tam atbilstošo vietniekvārdu?

A: Teikumā "Spiegs, kurš mani mīlēja" relatīvais vietniekvārds ir "kurš", un tā antecedents ir "spiegs".

J: Vai vietniekvārdi tiek lietoti tikai attiecībā uz cilvēkiem vai dzīvniekiem?

A: Nē, vietniekvārdus var lietot arī attiecībā uz priekšmetiem vai abstraktiem jēdzieniem, piemēram, vietām vai idejām. Piemēram, var teikt: "Ir pienācis laiks doties mājās", kur "tas" attiecas uz "laiku", kas būtu uzskatāms par tā antecedentu.

Vai ir kāda atšķirība starp tradicionālajiem gramatikas noteikumiem par vietniekvārdiem un mūsdienu valodnieku uzskatiem par tiem?

A: Jā, tradicionāli vietniekvārdi tika uzskatīti par runas daļu, bet daudzi mūsdienu valodnieki tos uzskata par lietvārdu veidiem.