PEN International — pasaules rakstnieku apvienība un vārda brīvība

PEN ir nevalstiska organizācija, kurai ir oficiālas konsultatīvas attiecības ar UNESCO un īpašs konsultatīvais statuss ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē.

Pirmo PEN klubu 1921. gadā Londonā nodibināja Katrīna Emija Dousone Skota (Catherine Amy Dawson Scott). Tā pirmais prezidents bija Džons Galsvortijs. Pirmie biedri bija Džozefs Konrāds, Elizabete Kreiga, Džordžs Bernards Šovs un H. G. Velss.

Klubs izvirzīja šādus mērķus:

1. Veicināt intelektuālo sadarbību un sapratni starp rakstniekiem;
2. Izveidot pasaules rakstnieku kopienu, kas uzsvērtu literatūras centrālo lomu pasaules kultūras attīstībā; un,
3. Aizstāvēt literatūru pret daudzajiem draudiem tās izdzīvošanai, ko rada mūsdienu pasaule.

Iepriekšējie Starptautiskās PEN asociācijas prezidenti ir bijuši Malkolms Affords, Alberto Moravia, Heinrihs Bols, Artūrs Millers, Mario Vargass Llosa, Homero Aridžis un Jiří Gruša. Pašreizējais prezidents ir Džons Ralstons Sauls (John Ralston Saul), bet izpilddirektore - Karolīna Makormika (Caroline McCormick).

International PEN galvenais birojs atrodas Londonā. Pasaulē darbojas arī 145 neatkarīgi PEN centri 104 valstīs. Katrs no šiem centriem ir atvērts kvalificētiem rakstniekiem, žurnālistiem, tulkotājiem, vēsturniekiem un citiem, kas aktīvi darbojas jebkurā literatūras nozarē. Valstspiederība, rase, ādas krāsa vai reliģija nevar ietekmēt dalību.

PEN katru gadu piešķir desmitiem literāro balvu. Daži piemēri:

• PEN/Faulknera balva daiļliteratūrā
• PEN/Malamuda balva par izcilību īsās prozas mākslā
• PEN/O. Henry Prize Stories (ikgadēja antoloģija, nevis balva)

Literatūrai, lai arī nacionālai, nav robežu, un tai ir jāpaliek kopējai valūtai starp tautām, neraugoties uz politiskiem vai starptautiskiem satricinājumiem.

Jebkurā gadījumā, un jo īpaši kara laikā, mākslas darbi un bibliotēkas, kas ir visas cilvēces mantojums, nedrīkstētu tikt skartas nacionālo vai politisko kaislību dēļ.

PEN locekļiem vienmēr jāizmanto sava ietekme, lai veicinātu labu saprašanos un savstarpēju cieņu starp tautām; viņi apņemas darīt visu iespējamo, lai kliedētu rasu, šķiru un nacionālo naidu un aizstāvētu ideālu par vienotu cilvēci, kas dzīvo mierā visā pasaulē.

PEN iestājas par neierobežotas domas izplatīšanas principu katrā nācijā un starp visām tautām, un tās biedri apņemas pretoties jebkādai vārda brīvības apspiešanai savā valstī vai sabiedrībā.

PEN iestājas par brīvu presi un iebilst pret patvaļīgu cenzūru miera laikā. Tā uzskata, ka pasaules nepieciešamā virzība uz augsti organizētu politisko un ekonomisko kārtību nosaka nepieciešamību brīvi kritizēt valdības, administrācijas un iestādes. Tā kā brīvība nozīmē brīvprātīgu ierobežošanu, biedri apņemas iestāties pret tādiem brīvas preses ļaunumiem kā nepatiesas publikācijas, apzināta nepatiesība un faktu sagrozīšana politiskos un personiskos nolūkos.

Starptautiskā PEN komiteja "Writers in Prison Committee" palīdz vajātiem rakstniekiem visā pasaulē. Ieslodzījumā esošu rakstnieku komiteja uzrauga vairāk nekā 900 rakstnieku lietas, kuri ir ieslodzīti cietumā, spīdzināti, apdraudēti, pret viņiem vērsti uzbrukumi, likti pazust un nogalināti par miermīlīgu savas profesijas praktizēšanu. Komiteja reizi divos gados publicē lietu sarakstu, kurā dokumentēti vārda brīvības pārkāpumi pret rakstniekiem visā pasaulē. Šo komiteju izveidoja 1960. gadā, reaģējot uz pieaugošajiem mēģinājumiem apklusināt opozīcijas balsis, ieslodzot rakstniekus cietumā,

• Homero Aridžis, emeritētais prezidents.
• Heinrihs Bēls
• Džozefs Konrāds
• Elizabete Kreiga
• Hermanis Frīdmans
• Robijs Makolijs (Robie Macauley)
• Artūrs Millers
• Harolds Pinters
• Alfrēds Šmits
• Džordžs Bernards Šovs
• H. G. Vellss