Džordžs Bernards Šovs — īru dramaturgs, Nobela prēmijas laureāts
Džordžs Bernards Šovs — īru dramaturgs un Nobela laureāts, kura asprātīgās, provokatīvās lugas (Pigmalions, Svētā Joanna) ietekmēja literatūru un kino.
Džordžs Bernards Šovs (1856. gada 26. jūlijs – 1950. gada 2. novembris) bija īru rakstnieks, dramaturgs un sabiedrisks domu biedrs. 1925. gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā. Šovs bija spilgta, kritiska balss savā laikā, kura darbi ietekmēja 20. gadsimta teātri un domāšanu par sabiedriskajām tēmām.
Dzīve un darbības sākums
Šovs dzimis Dublinā, taču lielāko savas mūža daļu dzīvoja Londonā, kur iesaistījās politiskajās un intelektuālajās aprindās, īpaši Fabian Society kustībā. Viņš rakstīja gan lugas, gan esejiem līdzīgus dramaturģiskus tekstus, aktīvi komentējot sociālās un politiskās norises.
Radošais mantojums — lugas un tēmas
Pazīstamākie Šova darbi ir lugas. Viņš nereti pievērsās aktuālām sabiedriskām problēmām un morāles jautājumiem, kas daudzkārt radīja pretrunas ar publiku un cenzūru. Starp tēmām, ko viņš apskatīja, ir gan ekonomiskā un politiskā kritika, gan jautājumi par dzimumu lomām un izglītību. Piemēram, viņa lugā tiek skarts jautājums par prostitūciju, citās lugās — par sieviešu tiesībām un sieviešu vietu sabiedrībā. Viņa lugas bieži apvieno asu dialogu, intelektuālu argumentāciju un komisku situāciju izmantošanu, lai atklātu cilvēku vājības un sabiedrības pretrunas.
Filmētas lugas un adaptācijas
Daudzas no Šova lugām ir tikušas ekranizētas. Viņa luga Pigmalions divreiz tika pārveidota kinomākslā. 1938. gada filmas adaptācija ieguva Oskara balvu par labāko adaptēto scenāriju. Vēlāk šī luga kalpoja par pamatu mūziklam un filmmai, pazīstamākā versija — mūzikls "My Fair Lady", no kura ekranizācija 1964. gadā ieguva vairākas "Oskara" balvas.
Arī Šova vēsturiskais darbs par svēto — Svētā Džoana (angļu: Saint Joan) — ticis ekranizēts (piem., 1957. gada filma), bet citas lugas ir guvušas plašas skatuves versijas gan Eiropā, gan ASV.
Apmierinājumi, stils un publicistika
Bez dramaturģijas Šovs rakstīja arī kritikas un esejas. Viņš publicēja mūzikas apskatus, izmantojot pseidonīmu Corno di Bassetto (no itāļu valodas — "baseta rags"). Viņa raksti bieži bija ironiski, izglītojoši un provokatīvi, atklājot gan personīgo gaumi, gan plašāku kultūras redzējumu.
Apbalvojumi un īpašs statuss
Šovs ir starp retajiem autoriem, kuri saņēmuši gan literatūras Nobela prēmiju, gan Kinoakadēmijas (Oskara) atzinību — Kinoakadēmijas balvu par adaptēto scenāriju. Viņš tiek uzskatīts par pirmo personu, kas saņēma abas šīs prestižās atzīmes, kas apliecina viņa plašo ietekmi gan literatūrā, gan kinematogrāfijā.
Eksperimentālā interese — Shavian alfabēts
Šovs interesējās arī par valodas reformu. 1962. gadā viena no viņa lugām, Androklis un lauva (Androcles and the Lion), tika izdota dubultā izdevumā: vienā grāmatā teksts drukāts parastajā angļu valodā, otrā — izmantojot Šova (Shavian) alfabētu, ko viņš atbalstīja kā fonētiskāku rakstības sistēmu.
Izlase no nozīmīgākajiem darbiem
- Arms and the Man (1885)
- Candida (1894)
- Man and Superman (1903)
- Major Barbara (1905)
- Mrs Warren's Profession (1893) — luga, kas izcēla jautājumus par darba un morāles nosacījumiem
- Pygmalion (1913) — viena no populārākajām Šova lugām
- Saint Joan (1923)
- Androcles and the Lion (1912)
Mantojums
Dž. B. Šovs palicis atmiņā kā spilgts satīriķis, ideju autors un teātra reformētājs. Viņa lugas joprojām tiek spēlētas un lasītas, jo tās raisa diskusijas par ētiku, sabiedrību un cilvēka brīvību. Viņa stāstījuma veids — asprātīgs dialogs, intelektuāla spraiga polemika un humors — turpina iedvesmot dramaturgus un režisorus visā pasaulē.
Personīgie viedokļi
Šovs bija veģetārietis, nelietoja alkoholu un stingri iestājās par sociālismu un sieviešu tiesībām. Viņš bija ieinteresēts arī angļu valodas pareizrakstības atvieglošanā. Savā testamentā viņš atstāja naudu, kas tiks izmantota jaunas alfabētiskās sistēmas izveidei. Viņš vēlējās, lai jaunajā alfabētā būtu vismaz 40 burti, lai katru skaņu varētu rakstīt tikai ar vienu burtu.
Šovs uzstājās ar runām, kurās atbalstīja eigēnikas (selekcionētas ciltsdarbības, lai uzlabotu cilvēku rasi) ideju, un viņš kļuva par ievērojamu šīs kustības dalībnieku Anglijā. Dažkārt viņš pārspīlēja savus argumentus līdz galējībai, lai atklātu nežēlību, kas no tā varētu rasties.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Džordžs Bernards Šovs?
A: Džordžs Bernards Šovs bija īru rakstnieks, kurš 1925. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
J: Kādi ir viņa pazīstamākie darbi?
A: Vispazīstamākie darbi ir viņa lugas, no kurām dažas ir ekranizētas.
J: Kādas lugas rakstīja Šovs?
A: Šovs uzrakstīja daudz lugu par politiskām problēmām, un dažas no tām sagādāja viņam ienaidniekus. Piemēram, viņš uzrakstīja lugu par prostitūciju un vēl vienu par sieviešu tiesībām.
Kura no Šova lugām 1957. gadā tika ekranizēta?
A: Šova lugu "Svētā Joanna" 1957. gadā ekranizēja.
J: Par kuru no Šova lugām viņš saņēma Oskara balvu par labāko adaptēto scenāriju 1938. gadā?
A: Šova lugas "Pigmalions" ekranizācija 1938. gadā saņēma Oskara balvu par labāko adaptēto scenāriju.
J: Kā saucās muzikālā izrāde, kuras pamatā bija Pigmalions?
A: Muzikālā izrāde, kas bija balstīta uz Pigmalionu, saucās My Fair Lady.
J: Kāds bija pseidonīms, ko Šovs izmantoja savai mūzikas kritikai?
A: Šovs savai mūzikas kritikai izmantoja pseidonīmu Corno di Bassetto (kas nozīmē Baseta rags).
Meklēt