Džordžs Būls — matemātiķis, Būla algebras radītājs un datorzinātņu pamatlicējs

Džordžs Buls — Būla algebras radītājs; viņa atklājums veido mūsdienu datorzinātņu, loģikas un digitālo shēmu pamatus.

Džordžs Buls [buːl], (2. novembris, 1815 - gada 8. decembris, 1864) bija angļu matemātiķis un filozofs. Viņš radīja Bula algebru. Tā ir viens no mūsdienu datorzinātnes pamatiem. Citi cilvēki, piemēram, Augusts De Morgans un Čārlzs Peirss, viņa darbu pilnveidoja un papildināja. Savā laikā ļoti maz cilvēku zināja par šo matemātiķu paveikto darbu. Bula algebru no jauna atklāja Klods Šenons aptuveni 75 gadus pēc Bula nāves. Savā doktora disertācijā Šenons parādīja, ka Būla algebra ir noderīga. Tā varēja vienkāršot elektrisko slēdžu un releju (piemēram, to, ko izmantoja tā laika telefona komutatoros) projektēšanu. Šenons arī parādīja, ka ar šādiem slēdžiem var atrisināt Bula algebras uzdevumus. Visas mūsdienu digitālās shēmas (galvenokārt datori) izmanto šādu algebru problēmu risināšanai.

Biogrāfija

Džordžs Buls dzimis 1815. gada 2. novembrī Līnkernšīrā (Lincoln), Anglijā. Viņš bija lielā mērā pašmācīts; agrā jaunībā strādāja kā skolotājs un vadīja savu skolu. 1840. gadu vidū viņa darbi par loģiku un matemātiku sāka iegūt plašāku atpazīstamību. 1849. gadā Buls tika iecelts par matemātikas profesoru jaunizveidotajā Queen's College, Cork (tagad University College Cork), kur strādāja līdz savai nāvei 1864. gadā. 1855. gadā viņš apprecējās ar Mary Everest (George Everest māsīcas meitu), un ģimenē piedzima vairākas bērni; starp viņiem bija arī meita Alicia Boole Stott, kura vēlāk kļuva pazīstama ar darbu daudzdimensionālajā ģeometrijā.

Galvenie darbi un idejas

• The Mathematical Analysis of Logic (1847) — Buls tajā apliecināja, ka loģiku var izteikt ar matemātiskām metodēm un simboliem.
• An Investigation of the Laws of Thought (1854) — šajā plašākajā darbā viņš izstrādāja ideju par loģikas algebru, kas tagad pazīstama kā Bula (Boolean) algebra, un mēģināja sasaistīt loģiku ar varbūtību teoriju.

Bula algebra modelē loģiskās izteiksmes, izmantojot mainīgās ar divām vērtībām (parasti "patiesi" un "nepatiesi") un trīs pamatoperācijas: AND (un), OR (vai) un NOT (nē/inversija). No šīm operācijām izriet svarīgas īpašības un likumi — komutatīvums, asociativitāte, distributivitāte un De Morga likumi — kuri ļauj vienkāršot un manipulēt loģiskām izteiksmēm līdzīgi kā ar parastajām algebriskajām izteiksmēm.

Ietekme un mantojums

Bula idejas sākotnēji guva ierobežotu uzmanību, taču 20. gadsimtā tās izrādījās izšķirošas elektronikas un datorzinātņu attīstībā. Visnozīmīgākais pavediens bija Kloda Šenona (Claude Shannon) darbs 1930. gadu beigās — viņš parādīja, ka Bula algebru var praktiski izmantot, lai projektētu un vienkāršotu elektriskos slēdžus un relejus. Tas atvēra ceļu loģikas realizēšanai aparatūras līmenī un ļāva efektīvi būvēt digitālās shēmas, kas veido mūsdienu datoru un elektronikās ierīces pamatu.

Mūsdienās Bula teorija ir iekļauta programmēšanas valodu datu tipā "boolean", meklēšanas operatoros (AND, OR, NOT), datu bāzu vaicājumos, digitālajā loģikā, automātikā un citās tehnoloģijās. Bula darbs arī iedvesmoja vēlīnākos loģikas un matemātikas pētniekus, tādējādi nostiprinot sakarus starp filozofiju, matemātiku un inženierzinātni.

Vēl dažas piezīmes

Jāatzīmē, ka, lai gan darbā ar loģiku Buls izmantoja algebraiskas metodes, viņa interpretācija atšķīrās no mūsdienu formalizācijām — daudz kas tika papildināts un precizēts vēlāk, pateicoties citiem loģiķiem un matemātiķiem. Neskatoties uz to, viņa pamatideja — ka loģiku var izteikt ar simboliem un algebriskām likmēm — paliek par centrālu atziņu, no kuras izriet liela daļa mūsdienu informācijas tehnoloģiju.

Meklēt pēc burta