Džordžs Herberts Lī Malorijs (George Herbert Leigh Mallory, 1886. gada 18. jūnijs - 1924. gada 8./9. jūnijs) bija britu alpīnists, kurš 20. gadu sākumā piedalījās trīs ekspedīcijās uz Everestu. Mālorijs un viņa kāpšanas partneris Endrjū Irvins abi pazuda kaut kur augstu ziemeļaustrumu grēdā, mēģinot nokļūt virsotnē. Pāri pēdējo reizi redzēja dažus simtus metru no virsotnes. Malorija liktenis nebija zināms 75 gadus, līdz 1999. gadā tika atrasts viņa līķis. Tas, vai viņi nokļuva virsotnē, joprojām ir noslēpums.

Džordžs Malorijs kļuva par vienu no pazīstamākajiem agrīnajiem Everesta kāpējiem. Viņš piedalījās 1921. gada izpētes ekspedīcijā, kuras laikā britu alpinisti noskaidroja iespējamos maršrutus uz virsotni pa ziemeļaustrumu grēdu, un pēc tam atgriezās 1922. un 1924. gada ekspedīcijās, kur centieni sasniegt virsotni kļuva par starptautisku uzmanības objektu. 1922. gada ekspedīcija bija pirmā, kur plaši izmantoja papildu skābekli, taču tajā notika arī traģēdija — daudzi pavadošie augstuma nestāji gāja bojā zem sniega noslīdēšanas, un centieni tika sarežģīti.

1924. gada 8. jūnijā Malorijs un viņa jaunais kāpšanas partneris Endrjū "Sandy" Irvine devās uz virsotni no bāzes nometnes. Pēdējo reizi viņus novēroja viņu biedrs Noels Odels, kurš redzēja divus kāpējus augstu ziemeļaustrumu grēdā; pēc tam abi pazuda. Meklēšana tika uzsākta vēl tajā sezonā, taču tolaik viņus neizdevās atrast.

1999. gadā ekspedīcija, ko vadīja amerikāņu alpinists Konrads Ānkers (Conrad Anker), atrada Malorija līķi uz ziemeļaustrumu grēdas. Atklājums izraisīja jaunu interesi un plašu diskusiju. Pētnieki pamanīja skrāpējumus, lūzumus un ievērojamu traumu zīmes, kas liecina par kritienu. Dažas detaļas, kas pievērsa uzmanību:

  • Malorija drēbēs tika atrasts fotouzņēmums, kas, pēc pieejamiem aprakstiem, bija fotogrāfija viņa sievas — tomēr pati fotogrāfija bija pazudusi, kas radīja pieņēmumus, ka viņš varētu to būt atstājis virsotnē.
  • Viņa acu aizsargbrilles (goggles) tika atrastas kabatā, kas liecina, ka viņš varēja krist naktī vai kad redzamība bija slikta.
  • Netika atrasts Irvina fotokamera, kura, ja tiktu atrasta un attīstīta, varētu dot galīgu pierādījumu par to, vai pāris sasniedza virsotni.

Lielākais jautājums, kas saglabājas līdz mūsdienām, ir — vai Malorijs un Irvins sasniedza Everesta virsotni pirms nāves. Nav tieša, neapstrīdama pierādījuma ne par, ne pret. Atrodamo materiālu, liecību un rekonstrukciju dēļ pastāv gan argumenti par to, ka viņi varēja sasniegt virsotni, gan daudz spēcīgāki argumenti, kas liecina par kritisku kļūdu vai neveiksmi neilgi pirms vai tūlīt pēc virsotnes.

Mālora slavenā atbilde uz jautājumu "Kāpēc jūs vēlaties uzkāpt Everestā?" — "Tāpēc, ka tas tur ir" — kļuvusi par vienu no izcilākajām frāzēm alpīnismā. Tomēr arī šīs frāzes autentiskums ir diskutabls: nav pilnīgas vienprātības, vai tieši Mālorijs tās precīzi tā ir teicis, vai arī to sacēla kāds reportieris, kurš citēja viņa domu. Neskatoties uz to, frāze simbolizē agrīnā augstkalnu alpīnisma garu — izaicinājumu pret dabas augstumiem un cilvēka vēlmi izmēģināt robežas.

Malorija mantojums ir dubultā: viņš ir gan varoņa, gan traģēdijas figūra. Viņa dzīve un noslēpumainā nāve popularizēja Everestu kā cilvēces augstāko alpīnistu izaicinājumu un iedvesmoja vēlākas paaudzes augstkalnu pētniekus. Mūsdienās viņa vārds bieži tiek minēts gan alpīnistu, gan plašākas sabiedrības diskusijās par to, ko nozīmē riskēt, meklēt un mēģināt sasniegt neatvairāmu mērķi.

Joprojām tiek organizētas ekspedīcijas, kas meklē Endrjū Irvina ķermeni un iespējamo fotokameru — atrastie pierādījumi varētu noslēgt ilgu diskusiju un sniegt skaidrību par notikušo. Līdz tam brīdim Malorija un Irvina liktenis Everesta ziemeļaustrumu grēdā paliks alpīnisma vēstures viens no intriģējošākajiem neatbildētajiem jautājumiem.