Britu valodas
Britu valodas ir ķeltu valodu grupa. Tās runā Bretaņā, Velsā un Kornvolā. Pārējā Britu salu daļā tās ir izzudušas, bet (atzīti) reģioni ir šādi: Kambrē un Skotijā, lai gan par to vēl joprojām diskutē, kopīgās brittonu valodas bija plaši izplatītas visā Anglijā.
Ir trīs britu valodas:
- Bretoņu valoda (Brezhoneg)
- Velsiešu (Cymraeg)
- Kornvolas (Kernowek)
Un trīs izmirušas valodas
Dzimtā valoda
Kornvolsiešu (kernoviešu) valoda ir izzudusi valoda. Kornvoliešu valodas atdzimšanas kustība to ieviesa 557 cilvēkiem. Lielākajai daļai, ja ne visiem, kornāliski runājošajiem kornāliešu valoda galvenokārt ir L2 (otrā valoda).
Bretoņu (bretoņu) runā galvenokārt Bretaņā, ar nelielām runātāju kopienām Ziemeļrietumu reģionālajā Francijā, lai gan tā ir "nopietni apdraudēta".
Velsiešu valodā (cymraeg) runā aptuveni 20 % no visiem Velsas iedzīvotājiem. Visā Apvienotajā Karalistē velsiešu valodā runā vairāk nekā 700 000 cilvēku. Velsas un angļu valoda ir oficiālās valodas Velsā.
- Piktieši: izzuduši līdz mūsu ēras 12. gadsimtam. Nav skaidrs, vai tā bija britu valoda.
- Vispārējā brittonu valoda pārgāja no kopīgas lietošanas 6. gadsimtā pēc mūsu ēras, kad tā pārtapa par: veco velsiešu, kumbrijas, kornvolsiešu un (iespējams) pikšu valodu.
