Nigēras–Kongo valodu ģimene: apraksts, izplatība un populārākās valodas

Nigērkongo valodas ir viena no lielākajām valodu ģimenēm pasaulē un Āfrikā lielākā ģeogrāfiskā areāla, runātāju skaita un atšķirīgo valodu skaita ziņā. Iespējams, tās ir pasaulē lielākā valodu ģimene atšķirīgu valodu skaita ziņā, lai gan šo jautājumu sarežģī neskaidrības par to, kas ir atšķirīga valoda. Lielākā daļa Subsahāras Āfrikas visplašāk izplatīto vietējo valodu pieder pie šīs grupas. Daudzām Nigērkongo valodām ir raksturīga lietvārdu klases sistēma. Visplašāk lietotās Nigera-kongo valodas, kurās runā vietējie iedzīvotāji, ir joruba, igbo, fula un šona. Visplašāk izplatītā pēc kopējā runātāju skaita ir svahili.

Izplatība

Nigērkongo valodu ģimene aptver plašu teritoriju, sākot no Rietumāfrikas krastiem līdz Centrālai, Austrumāfrikai un daudzām Dienvidāfrikas daļām. Šīs valodas runā simtiem miljonu cilvēku un tās dominē lielā daļā Subsahāras Āfrikas valodu ainavas. Bantu valodu grupa, kas ietilpst plašākajā Nigērkongo sastāvā, ir izplatījusies tālāk uz dienvidiem un austrumiem pateicoties vēsturiskam migrācijas procesam, ko parasti sauc par bantu ekspansiju.

Galvenās iezīmes

Lietvārdu klases sistēma: daudziem Nigērkongo valodām (sevišķi Bantu grupām) raksturīgas lietvārdu klases — morfoloģiskas kategorijas, kas parasti izpaužas kā prefiksi uz lietvārdiem un vienošanās morfēmas uz saistītiem vārdiem (adjektīviem, skaitļiem utt.).
Tona izmantošana: daudzās valodās ir tonāla sistēma, kur toņu atšķirības var mainīt vārda leksisko nozīmi vai gramatisku funkciju.
Morfoloģija: Nigērkongo valodas bieži vien ir aglutinējošas vai kombinē teikumu elementus ar prefiksiem un sufiksiem. Biežas ir arī serialo darbības vārdu konstrukcijas (serial verb constructions).
Teikuma kārtība: daudzas valodas tendētas uz SVO (subjekts–predikāts–objekts), lai gan reģionālā un ģenētiskā dažādība rada izņēmumus un variācijas.

Klasifikācija un neskaidrības

Nigērkongo iekšējā klasifikācija joprojām ir pētniecības priekšmets. Tradicionāli ģimene tiek sadalīta vairākās lielās apakšgrupās, no kurām visplašāk pazīstamā ir Atlantic–Congo, kas ietver Bantu, Volta–Congo (tajā skaitā Kwa un Benue–Congo) un citas. Tomēr starp pētītājiem pastāv domstarpības par to, kuras valodu grupas būtu jāiekļauj ģimenē un kā tās tieši saistās — tādēļ bieži minētas arī alternatīvas klasifikācijas un atsevišķu atzaru neizlēmība.

Vispārīgas pazīmes, kas atšķir Nigērkongo valodas

bieži izteikta morfoloģiska vienošanās starp vārda klasi un vārda lietojumu;
plaša leksiska un fonoloģiska daudzveidība starp grupām;
spēcīga ietekme no valodu kontaktu zonām (piem., pamatiedzīvotāju valodu mijiedarbība ar kolonizatoru valodām — angļu, franču, portugāļu u. c.).

Galvenās Nigērkongo valodas un to nozīme

Starptautiskā līmenī un vietējā ikdienā izplatītākās valodas ietver:

Svahili — Bantu valoda, kas kļuvusi par svarīgu starptautisku lingua franca Austrumāfrikā; lielākais runātāju skaits, ja skaita arī otrvalodas runātājus.
Joruba — plaši runāta Rietumāfrikā (īpaši Nigērijā), ar lielu kultūras un mediju klātbūtni.
Igbo — viena no galvenajām Nigērijas valodām ar milzīgu dzimto runātāju kopienu.
Fula (Fulfulde/Pulaar) — plaši izplatīta pārvietojošu saimniecības kopienu valoda Rietumāfrikā un Centrālajā Āfrikā.
Šona — viena no vadošajām valodām Zimbabvē, ar lielu dzimto runātāju skaitu.
citas nozīmīgas grupas un valodas: zulu, xhosa, kinyarwanda, kirundi, akan, ewe, fon u. c.

Rakstība, oficialitāte un mūsdienu stāvoklis

Lielākā daļa Nigērkongo valodu mūsdienās tiek rakstītas ar latīņu burtu alfabētu, bieži vien izmantojot papildzīmes vai diakritiskās zīmes toniem un īpašiem skaņu apzīmējumiem. Dažās kopienās joprojām pastāv arī vēsturiskas rakstības tradīcijas, piemēram, Ajami (arābu burti, pielāgoti vietējām valodām) noteiktās Rietumāfrikas jomās.

Dažas Nigērkongo valodas ir valsts vai reģionālās nozīmes oficiālās valodas, citas ir svarīgas kā reģionālas lingua francas vai kultūras identitātes nesējas. Tajā pašā laikā daudzas mazas valodas saskaras ar apdraudējumu — urbanizācija, masmediji, izglītība valsts valodā un dominējošo reģionālo valodu izplatība veicina nelielu valodu samazināšanos.

Pētījumi un dokumentācija

Valodas ģimenes lielums un daudzveidība padara Nigērkongo par vienu no intensīvāk pētītajiem, bet arī visvairāk izaicinošajiem nozariem valodniecībā. Galvenie pētījumu virzieni ietver iekšējo klasifikāciju, vēsturisko valodu izcelsmi (piem., bantu ekspansijas izpēte), morfoloģijas un tonoloģijas dokumentāciju, kā arī valodu revitalizāciju un izglītības materiālu sagatavošanu vietējām kopienām.

Svarīgākie secinājumi

Nigērkongo valodu ģimene aptver ļoti lielu daļu Subsahāras Āfrikas un ietver vairāk nekā tūkstoš valodu; tās runātāju skaits mērāms simtos miljonu.
valodu iekšējā klasifikācija joprojām ir daļēji neskaidra — pastāv vairākas konkurējošas teorijas un jaunāki pētījumi regulāri precizē ģimenes robežas;
valodu īpašības, piemēram, lietvārdu klases un tonālā fonoloģija, padara Nigērkongo par morfoloģiski un fonoloģiski bagātu valodu kopumu ar nozīmīgu kultūras un sociālo lomu Āfrikā.

Ja vēlaties, varu pievienot karti par Nigērkongo izplatību, piemērus no atsevišķām valodām (vārdu krājums, teikumu paraugi) vai īsu pārskatu par katras lielākās apakšgrupas iezīmēm.