Pendžabi ir indoārijiešu valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 130 miljoniem cilvēku, un tā ir desmitā visvairāk lietotā valoda pasaulē. Lielākā daļa cilvēku, kas runā šajā valodā, dzīvo Pakistānas un Indijas Pendžabas reģionā. Tā ir plaši izplatīta arī Hārjānā, Indijā, Himačalpradešā, Indijā, un Deli, Indijā. Pendžabi runā arī plašas diaspora kopienas — galvenokārt Apvienotajā Karalistē, Kanādā, ASV, Austrālijā un arī Persijas līča valstīs — kur valoda tiek saglabāta ģimenēs, reliģiskajās kopienās un kultūras pasākumos. Pendžabi lieto liela daļa Pakistānas iedzīvotāju, īpaši Pendžabas provinces iedzīvotāji.

Īsa vēsture un izcelsme

Pendžabi valoda ir radusies no senās sanskrita valodas, tāpat kā daudzas citas mūsdienu indoārijiešu valodas, piemēram, hindu, bengāļu, urdu un marati. Pendžabi attīstījās reģionālā dialektu kopumā, mijiedarbojoties ar persiešu, arābu un vietējām tradīcijām, īpaši laikā pēc islāma ienākšanas Dienvidāzijā. Nozīmīgs impulss pendžabiešu literatūras un rakstības attīstībai bija sikhu kustība 15.–17. gadsimtā, kas popularizēja Gurmukhī rakstu.

Fonoloģija un tonālums

Pendžabi ir neparasta valoda šajā grupā, jo tā ir tonāla valoda. Tas nozīmē, ka balss tonis (piemēram, augšējais vai lejupejošais) var mainīt vārda nozīmi. Tonālā sistēma pendžabiešu valodā ir attīstījusies, daļēji pateicoties vēsturiskām izmaiņām līdzāsnējošo troksnīgo līdzskaņu sistēmā (piem., atskaite no aspirētajiem līdzskaņiem). Tonu esamība padara pendžabiešu skanējumu viegli atšķiramu no daudzām citām indoārijiešu valodām.

Rakstība un ortogrāfija

Pendžabi raksta divos dažādos rakstos - Gurmukhī un Shahmukhī. Gurmukhī raksts, kas attīstījās un tika standartizēts sākušajā sikhu tradīcijā, ir oficiālais raksts Indijas Pendžabas štata publiskajos un izglītības kontekstos. Shahmukhī ir persiešu-arābu alfabēta variants, ko galvenokārt izmanto Pakistānas Pendžabā un dažos rietumu dialektos.

Gurmukhī rakstā ir fiksētas atsevišķas ortogrāfijas normas, kas piemērotas pendžabiešu fonoloģijai, savukārt Shahmukhī izmanto papildus zīmes, kas radušās no persiešu un urdu tradīcijām. Lietojot atšķirīgus rakstus, valodas runātāji dažkārt saskaras ar grūtībām lasīt tekstus no otras puses, pat ja runa ir par to pašu valodas varietāti.

Sikhu tradīcija un literatūra

Pendžabi ir galvenā valoda, kurā runā sikhi. Lielākajā daļā Guru Granth Sahib ir izmantota Gurmukhī rakstītā pendžabi valoda, lai gan pendžabi nav vienīgā valoda, kas lietota sikhu rakstos. Guru Granth Sahib satur svētās dziesmas un tekstus, kas veido sikhu reliģiskā kanona kodolu, un Gurmukhī rakstība šos tekstus saglabā un izplata.

Džanamsakhis, stāsti par Guru Nanaku (1469-1539) dzīvi un leģendu, ir agrīni pendžabiešu literatūras piemēri. Pendžabiešu literatūrā ir arī bagāta dzejnieku un sufiju tradīcija (piem., Bulleh Shah), tautas dziesmas, episkas pasakas un mūsdienu proza — visi šie žanri ir palīdzējuši valodai saglabāt plašu klāstu izteiksmes līdzekļu.

Dialekti un valodas variācijas

Pendžabi veido dialektu kontinuumu. Galvenie dialekti iekļauj Majhi (uzskata par standartdialektu Indijas un Pakistānas Pendžabas robežās), Doabi, Malwai, Pothohari, un Rietumu (dažkārt saukts par Lehndi). Dialektu atšķirības var būt gan fonētiskās, gan leksiskās un morfoloģiskās, taču starp tiem parasti pastāv savstarpēja saprotamība ar pakāpeniskām grūtībām attālākos novados.

Gramatika īsumā

Pendžabi pamatvirziens ir SOV (subjekts—objekts—verbs), un tajā ir izteiktas dzimuma, skaitļa un locījumu pazīmes vārdos. Verbu sistēma iekļauj aspektu un laiku atšķirības, un vēsturiskos laikus bieži veido ar ergatīvu konstrukciju perfektā pagātnē. Postpozīcijas vietā priekšvārdus var lietot līdzīgi citām indoārijiešu valodām.

Statuss, mediji un izglītība

Indijas Pendžabas štats Padomju republikā piešķir Gurmukhī bāzētajai pendžabiešu literatūrai un izglītībai stabilu vietu skolu programmās un oficiālajos dokumentos. Pakistānā pendžabi ir plaši runāta valoda, taču valsts oficiālajā līmenī dominē urdu un angļu valoda, tāpēc pendžabi bieži tiek lietots ģimenē, kultūras pasākumos, vietējā saziņā un medijos (radio, televīzija, akcents uz mūsdienu pendžabiešu mūziku un filmu industriju).

Diaspora un mūsdienu loma

Pendžabiešu diaspora spēlē nozīmīgu lomu valodas izplatībā ārpus Dienvidāzijas. Diasporas kopienas regulāri rīko lingvistiskās un kultūras aktivitātes — skolu pulciņus, kultūras festivālus, reliģiskos centrus un mediju iniciatīvas — kas palīdz saglabāt valodu jaunākajām paaudzēm. Mūsdienu tehnoloģijas, sociālie tīkli un interneta resursi nodrošina iespējas mācīties pendžabi rakstībā gan Gurmukhī, gan Shahmukhī formās.

Nobeigums

Pendžabi ir bagāta, vēsturiski nozīmīga un dzīva valoda ar spēcīgu saikni ar reliģiju, literatūru un mūziku. Tās tonālā daba, divkāršā rakstība un dialektālā daudzveidība padara to par interesantu pētījumu objektu lingvistiem, bet arī par spēcīgu identitātes aģentu tās runātāju kopienām gan Dienvidāzijā, gan ārpus tās.