1890. gadi — pārskats: notikumi, pasaules līderi, dzimšanas un nāves

1890. gadi — pārskats par nozīmīgākajiem notikumiem, pasaules līderiem, ievērojamu personu dzimšanām un nāvēm; vēsturiskas laika līnijas un saistošas biogrāfijas.

Notikumi (1890. gadi)

• 1890 — Wounded Knee masveida nocināšana (ASV, 29. decembris) un Sherman Antitrust Act pieņemšana ASV, kas vērsta pret monopoliem.
• 1891–1892 — rūpnieciskās un sociālās spriedzes pieaugums Eiropā un ASV; Krievijā notiek smaga bada krīze (1891–1892).
• 1892 — Homestead kauja un strīdi par darba tiesībām ASV; atklāta Ellis Island imigrācijas stacija (tā kļūst par galveno iebraucēju uzņemšanas vietu ASV).
• 1893 — ASV sākas ekonomiska depresija (Panic of 1893), kas ietekmē pasaules tirgus un izceļ sociālās problēmas.
• 1894 — Dreyfus lietas pārspriešana Francijā un Krievijā — 1894. gads ir pārejas laiks, kad mira imperators Aleksandrs III (Krievijā) un pieauga politiskā spriedze.
• 1894–1895 — Pirmais Sino‑Japānas karš (Ķīnas un Japānas konflikts) ar sekām Āzijas varu pārdalē.
• 1895 — Vilhelms Röntgens atklāj rentgenstarošanu (X‑stari), un brāļi Lumière demonstrē agrīnas kinematogrāfijas seansus — zinātnes un masu mediju attīstība paātrinās.
• 1895 — Jose Martí un Kubas neatkarības kustība; Martí kritis kaujā 1895. gada maijā.
• 1896 — Pirmās modernās olimpiskās spēles Atēnās; pieaug starptautisku sporta sacensību loma.
• 1897 — Dž. J. Tomsons identificē elektronu (1897), kas pavēra ceļu mūsdienu atomfizikai.
• 1898 — Spānijas–ASV karš; ASV iegūst kontroli pār Kubas, Filipīnu, Puertoriko un Guam salas — izmaiņas starptautiskajā imperiālismā.
• 1899 — Otrā Būru karš (Dienvidāfrikā) turpinās, un sāk veidoties jauni starptautiski bloki; tehnoloģiskā un rūpnieciskā izaugsme turpinās, reizē pieaugst arī sociālpolitiska spriedze, kas novedīs pie 20. gadsimta konfliktiem.
• Visā dekādē notiek nozīmīgas tehnoloģiskas un kultūras pārmaiņas: radio sakaru un telegrāfa attīstība, Art Nouveau stila izplatīšanās, agrīnā kino un masu prese.

Dzimšanas gadījumi (izcili piemēri)

1890. gadi bija dzimšanas gads daudziem cilvēkiem, kas vēlāk kļuva par nozīmīgiem politikas, kultūras un zinātnes līderiem. Zemāk daži plaši pazīstami piemēri:

• 1890 — Dwight D. Eisenhower (ASV) — militārpersona un vēlāk ASV prezidents; Ho Chi Minh (Vjetnama) — revolucionārs un valsts līderis.
• 1891 — Mikhail Bulgakov (Krievija) — rakstnieks; Erwin Rommel (Vācija) — karavīrs un taktikas speciālists (dzēlīgi pazīstams 20. gadsimta laikā).
• 1892 — J. R. R. Tolkien (Lielbritānija) — rakstnieks un filologs; Francisco Franco (Spānija) — vēlāk valsts vadītājs.
• 1897 — Amelia Earhart (ASV) — pazīstama aviācijas pionieru un ordeņa sieviete.
• 1898 — Enzo Ferrari (Itālija) — autorūpniecības līderis un sporta komandas dibinātājs.
• 1899 — Humphrey Bogart (ASV) — ievērojams Holivudas aktieris.

Šī saraksta mērķis ir sniegt ievadu ar pazīstamākajiem vārdiem; dekādē dzimušo personu vidū ir daudz arī citu, gan mākslā, gan zinātnē un politikā, kuri ietekmēja 20. gadsimtu.

Pasaules līderi (galvenie valstu vadītāji 1890. gados)

• Apvienotā Karaliste — karaliene Viktoria (monarhs visā dekādē); premjerministri dekādē iekļāva W. E. Gladstone (līdz 1894), Bobs Rozberijs (Lord Rosebery, 1894–1895) un Marquess of Salisbury (Lord Salisbury, 1895–1902).
• Vācija — imperators Vilhelms II (Kaiser Wilhelm II), kanclers dažādos periodos (Oto fon Bismarcks laiks noslēdzās vēlāk).
• Krievija — imperators Aleksandrs III līdz 1894. gadam; pēc viņa nākšana pie varas — Nikolajs II (no 1894).
• Francija — Trešā Republika ar prezidentiem: Sadi Carnot (līdz 1894.), pēc tam īsi Jean Casimir‑Perier (1894–1895), Félix Faure (1895–1899) un Émile Loubet (no 1899).
• ASV — prezidenti: Benjamin Harrison (līdz 1893), Grover Cleveland (1893–1897) un William McKinley (no 1897).
• Austrija‑Ungārija — imperators František Jozefs I (Franz Joseph I).
• Japāna — imperators Meiji (Meiji periods), Japāna paplašināja savu ietekmi reģionā, īpaši pēc Sino‑Japānas kara.
• Osmaņu impērija — sultāns Abdülhamid II (Abdul Hamid II) turpināja valdīt ar centralizētu varu.
• Itālija — karalis Umberto I un vairāki premjerministri; politiskā dzīve raksturojās ar iekšpolitiskām cīņām un pieaugošu nacionālismu.

Nāves gadījumi (izcili piemēri)

• 1890 — Vincent van Gogh (mākslinieks) mira 1890. gada 29. jūlijā.
• 1891 — Herman Melville (autors) mira 1891. gadā.
• 1893 — Pjērs Iļjič Čaikovskis (Pyotr Ilyich Tchaikovsky) mira 1893. gada 6. novembrī.
• 1894 — Aleksandrs III (Krievijas imperators) mira 1894. gada 1. novembrī; tā paša gada jūnijā tika nogalināts Francijas prezidents Sadi Carnot.
• 1895 — José Martí krita kaujā 1895. gada maijā, cīnoties par Kubas neatkarību.
• 1896 — Alfred Nobel (inženieris, izgudrotājs un labdaris) mira 1896. gada 10. decembrī — pēc viņa testaments radīja Nobela prēmijas.
• 1896 — Anton Bruckner (mūzikas komponists) mira 1896. gadā.

Kopsavilkums un nozīme

1890. gadi bija pārejas periods starp 19. un 20. gadsimtu: pieauga rūpnieciskā un tehnoloģiskā attīstība (rentgenstari, elektronikas pirmie atklājumi, kino), vienlaikus pastiprinājās imperiālisms, nacionālisms un sociālās kustības. Šī dekāde izlika pamatus daudziem 20. gadsimta notikumiem — politiskajām revolūcijām, diviem pasaules kariem un globālajām ekonomiskajām pārmaiņām.

Meklēt pēc burta