Dwight D. Eisenhower

Agrīnā dzīve

Dvaits Deivids Eizenhauers dzimis 1890. gada 14. oktobrī Denisonā, Teksasas štatā. Viņš bija trešais no septiņiem dēliem. Sākotnēji māte viņu nosauca par Deividu Dvaitu, bet pēc viņa dzimšanas viņa nomainīja divus vārdus, lai ģimenē nebūtu divi Deividi.

1892. gadā ģimene pārcēlās uz Abileni Kanzasas štatā, kuru Eizenhauers uzskatīja par savu dzimto pilsētu. Dvaitu ļoti ieinteresēja daba. Viņš mācījās medīt un makšķerēt, gatavot ēdienu un spēlēt kārtis no kāda Boba Deivisa, kurš nometņoja pie Smoky Hill upes.

Eizenhauers mācījās Abilenes vidusskolā. Viņš skolu pabeidza 1909. gadā. Viņš un brālis Edgars abi vēlējās studēt koledžā, taču viņiem nebija pietiekami daudz naudas. Viņi nolēma koledžā mācīties dažādos gados, kamēr otrs strādāja, lai nopelnītu naudu mācību maksas segšanai.

Edgars devās uz pirmo kārtu skolā, bet Dvaits strādāja par nakts uzraugu Belle Springsas krējuma darītavā. Kad Edgars lūdza otru gadu, Dvaits piekrita un strādāja otru gadu. Tajā laikā draugs vārdā "Swede" Hazlett pieteicās mācībām Jūras kara flotes akadēmijā. Viņš vēlējās, lai Dvaits pieteiktos šajā skolā, jo par mācībām nebija jāmaksā. Eizenhauers kopā ar ASV senatoru Džozefu L. Bristovu lūdza apsvērt iespēju iestāties vai nu Anapolisā, vai Vestpointā. Lai gan Eizenhauers bija viens no iestājpārbaudījumu konkursa uzvarētājiem, viņš bija pārāk vecs, lai iestātos Jūras kara akadēmijā. Tad viņš 1911. gadā piekrita uzņemšanai Vest Pointā.

Rietumu punktā Eizenhaueram patika tradīcijas un sports. Runājot par sportu, Eizenhauers vēlāk teica, ka "neiekļūšana Vestpointā beisbola komandā bija viena no lielākajām vilšanās reizēm manā dzīvē, varbūt pat lielākā". Viņš pievienojās universitātes futbola komandai un 1912. gadā spēlēja par skriešanas muguras un līnijbēga spēlētāju. Viņš cīnījās ar leģendāro Džimu Torpu no Kārlislas indiāņu komandas. Nākamajā spēlē Eizenhauers saķeršanās laikā guva ceļgala plīsumu, un tā bija pēdējā spēle, kurā viņš spēlēja; viņš atkārtoti savainoja ceļgalu zirga mugurā un boksa ringā, tāpēc pievērsās fehtošanai un vingrošanai.

Vēlāk Eizenhauers strādāja par jaunāko klašu futbola treneri un karsējmeiteni. Skolu viņš absolvēja 1915. gada vidusskolā. Šī klase kļuva pazīstama kā "klase, uz kuras krita zvaigznes", jo 59 tās dalībnieki kļuva par ģenerāļiem.

Militārā karjera

Eizenhauers piedzima ģimenē, kurā nebija daudz naudas. 1911. gadā viņš iestājās ASV militārajā akadēmijā Vestpointā kā kadets un kā virsnieks dienēja daudzās dažādās vietās, tostarp Panamas kanāla zonā, Vašingtonā un Filipīnās. Otrā pasaules kara laikā viņš bija ģenerālis. Ziemeļāfrikas kampaņas laikā viņš vadīja iebrukumu Marokā un Alžīrijā. Viņš kļuva par 5 zvaigžņu ģenerāli un bija augstākais sabiedroto spēku komandieris operācijā Overlord (uzbrukums Vācijai, kas bija viena no svarīgākajām kaujām karā).

Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu uzskatīja par kara varoni. 1952. gada ASV prezidenta vēlēšanās amerikāņu sabiedrība lūdza Eizenhaueru kandidēt uz prezidenta amatu. Eizenhauers (kura politiskie uzskati tobrīd nebija zināmi) iestājās Republikāņu partijā. Viņš izvēlējās Ričardu Niksonu par savu viceprezidenta kandidātu un uzvarēja vēlēšanās, pārspējot Adlaju Stīvensonu II.

Prezidentūra

Viņš strādāja divus termiņus no 1953. līdz 1961. gadam. Eizenhauers bija pirmais ASV prezidents, kurš bija visu 50 štatu prezidents.

Pirmā pilnvaru termiņa sākumā viņš pārraudzīja pamieru (kas pārtrauca karadarbību) Korejas kara laikā. Viņš izveidoja NASA (Amerikas Savienoto Valstu kosmosa programmu), kas aizsāka kosmosa sacensības ar Padomju Savienību. Eizenhauers uzskatīja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nevajadzētu censties cīnīties ārzemju karos, tā vietā Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāražo vairāk kodolieroču, lai tām būtu priekšrocības Aukstajā karā. Amerikas Savienotās Valstis spēja turēt Padomju Savienību kontrolē, netērējot daudz naudas. Šī iemesla dēļ viņa prezidentūras laikā ASV valdībai bija sabalansēts budžets, un tai nebija jāaizņemas nauda.

Viņš iebiedēja Padomju Savienību, liekot tai noticēt, ka ASV uz jebkuru agresijas aktu atbildēs ar kodolieroču pielietošanu. Šo politiku sauc par "brinkmanship", "new look" un "masveida atbildes reakciju". Viņš arī atļāva lidmašīnām izspiegot Padomju Savienību, taču, kad Eizenhauera pilnvaru termiņa beigās ASV spiegu lidmašīna nejauši ietriecās Padomju Savienībā, tas pasliktināja attiecības starp ASV un Padomju Savienību.

Viņa prezidentūras laikā aktuāls bija arī makartijisms (kad senators Džozefs Makartijs bez pierādījumiem apsūdzēja simtiem cilvēku par komunistu spiegiem). Eizenhaueram nepatika Džozefs Makartijs un viņš centās viņu apkarot aizkulisēs, taču Eizenhaueram nepatika radīt sev ienaidniekus, tāpēc viņš par Makartiju daudz nerunāja.

Iekšējā (valsts) ekonomiskā situācija bija ļoti laba, un valsts bija pārtikusi. Eizenhauers pārraudzīja starpštatu autoceļu sistēmas izveidi un izveidoja Veselības, izglītības un labklājības departamentu. Eizenhauers bija mēreni konservatīvs (tuvu politiskā spektra centram). Viņš vēlējās turpināt dažas Jaunā kursa programmas, piemēram, sociālo nodrošinājumu, bet vienlaikus vēlējās, lai valdība būtu ierobežota. Sākotnēji daudzi viņu kritizēja par nepietiekamu rīcību, lai afroamerikāņiem nodrošinātu pilsoniskās tiesības, taču vēlāk savas prezidentūras laikā viņš parakstīja divus likumus par pilsoniskajām tiesībām un nosūtīja federālo karaspēku uz Topekas pilsētu Kanzasā, lai nodrošinātu skolu desegregāciju.

Mantojums

Kad beidzās Eizenhauera prezidentūra, viņš nebija ļoti populārs zinātnieku vidū. Laika gaitā viņa reputācija pamazām uzlabojās, un tagad vēsturnieki viņu kopumā uzskata par labu prezidentu.

2020. gada septembrī Vašingtonā tiks atklāts prezidenta piemiņas memoriāls par godu Eizenhaueram.