Dvaits D. Eizenhauers — ASV 34. prezidents un Otrā pasaules kara komandieris
Dvaits Deivids Eizenhauers (/ˈaɪzənhaʊ. ər/ EYE-zən-how-ər) (1890. gada 14. oktobris — 1969. gada 28. marts) bija 34. ASV prezidents no 1953. līdz 1961. gadam. Viņš bija pazīstams visā pasaulē, jo palīdzēja vadīt sabiedroto iebrukumus Otrā pasaules kara laikā.
Agrākie gadi un izglītība
Dvaits Eizenhauers dzimis Denisonā (Teksasa), bet uzauga Abilenā (Kansas) ģimenē ar astoņiem bērniem. Viņš mācījās Amerikas Savienoto Valstu Militārajā akadēmijā Vestpointā (West Point) un pabeidza 1915. gada kursu, kas vēlāk kļuva zināms kā "kursu, no kura iznāca daudzi ģenerāļi". 1916. gadā viņš apprecējās ar Mamiju Doudu; viņiem bija divi dēli, no kuriem vecākais, Doud, mira bērnībā.
Militārā karjera un Otrā pasaules kara loma
Eizenhauers strādāja karjerā, kas pakāpeniski pacēlās starpkaru periodā. Otrā pasaules kara laikā viņš kļuva par vienu no sabiedroto augstākajiem vadītājiem — 1944. gadā iecelts par SHAEF (Supreme Headquarters Allied Expeditionary Force) komandieri, kur vadīja plānošanu un izpildi operācijas Overlord (Dienas D) un plašākas Eiropas kaujas. Par sasniegumiem karā viņam piešķīra pieczvaigžņu ģenerāļa (General of the Army) pakāpi.
Pēckara darbība un ceļš uz Baltā nama kroņa
Pēc kara Eizenhauers kļuva par ASV armijas štāba priekšnieku, vēlāk darbojās kā Kolumbijas universitātes prezidents un 1951.–1952. gadā bija NATO Augstākās komandantūras vadītājs. 1952. gadā viņš kandidēja uz ASV prezidenta amatu un uzvarēja, piekaujot Demokrātu kandidātu Adlai Stevenson; tika pārvēlēts 1956. gadā.
Prezidentūras galvenie sasniegumi un politika
Kā prezidents Eizenhauers uzturēja mērenu, pragmatisku pieeju — saglabāja daudzus Jauno kursu (New Deal) elementus, bet arī centās kontrolēt valdības izdevumus. Viņa prezidentūras nozīmīgākie soļi ietver:
- ASV ceļu tīkla izveidi — Federal-Aid Highway Act (1956), kas ieviesa valsts automaģistrāļu sistēmu;
- Sociālās drošības paplašināšana un minimālās algas paaugstināšana;
- Civilās tiesības — atbalsts tiesas lēmumiem par segregācijas atcelšanu un 1957. gada Pilsoņu tiesību likums (Civil Rights Act of 1957); nepieciešamības gadījumā izmantoja federālās spējas, piemēram, skolēnu integrācijas nodrošināšanai Little Rock 1957. gadā;
- Ārpolitika — kontroles politika pret komunismu, Korejas armistīcijas noslēgšana 1953. gadā, Eisnhowera doktrīna Tuvajiem Austrumiem (1957) un stratēģiskas CIA darbības (piem., Irānā 1953. un Gvatemalā 1954.), kas vēlāk izraisīja diskusijas par to ētiku;
- Tecības stimulēšana zinātnē un izglītībā pēc PSRS palaišanas "Sputnik" — izveidots NASA (1958) un pieņemts Nacionālās aizsardzības izglītības akts (National Defense Education Act);
- Farewell Address 1961. gadā, kur viņš brīdināja pret spēcīgas militāri–rūpnieciskās elites ietekmes pieaugumu (slavenais brīdinājums par "militāri–rūpniecisko kompleksu").
Mantojums un nāve
Eizenhauers tiek atcerēts gan kā izcils Otrā pasaules kara komandieris, gan kā pragmatisks prezidentūras vadītājs, kas palīdzēja nostiprināt ASV lomu pasaulē aukstā kara gados un izveidoja nozīmīgu iekšējo infrastruktūru. Viņš nomira 1969. gada 28. martā un tika apbedīts pie Eisenhower Presidential Library un muzeja Abilenā, Kansasā. Viņa mantojums joprojām tiek vērtēts — gan par militārajiem sasniegumiem, gan par politiskiem lēmumiem un institucionālajām reformām, kas ietekmēja ASV dzīvi ilgtermiņā.
Agrīnā dzīve
Dvaits Deivids Eizenhauers dzimis 1890. gada 14. oktobrī Denisonā, Teksasas štatā. Viņš bija trešais no septiņiem dēliem. Sākotnēji māte viņu nosauca par Deividu Dvaitu, bet pēc viņa dzimšanas viņa nomainīja divus vārdus, lai ģimenē nebūtu divi Deividi.
1892. gadā ģimene pārcēlās uz Abileni Kanzasas štatā, kuru Eizenhauers uzskatīja par savu dzimto pilsētu. Dvaitu ļoti ieinteresēja daba. Viņš mācījās medīt un makšķerēt, gatavot ēdienu un spēlēt kārtis no kāda Boba Deivisa, kurš nometņoja pie Smoky Hill upes.
Eizenhauers mācījās Abilenes vidusskolā. Viņš skolu pabeidza 1909. gadā. Viņš un brālis Edgars abi vēlējās studēt koledžā, taču viņiem nebija pietiekami daudz naudas. Viņi nolēma koledžā mācīties dažādos gados, kamēr otrs strādāja, lai nopelnītu naudu mācību maksas segšanai.
Edgars devās uz pirmo kārtu skolā, bet Dvaits strādāja par nakts uzraugu Belle Springsas krējuma darītavā. Kad Edgars lūdza otru gadu, Dvaits piekrita un strādāja otru gadu. Tajā laikā draugs vārdā "Swede" Hazlett pieteicās mācībām Jūras kara flotes akadēmijā. Viņš vēlējās, lai Dvaits pieteiktos šajā skolā, jo par mācībām nebija jāmaksā. Eizenhauers kopā ar ASV senatoru Džozefu L. Bristovu lūdza apsvērt iespēju iestāties vai nu Anapolisā, vai Vestpointā. Lai gan Eizenhauers bija viens no iestājpārbaudījumu konkursa uzvarētājiem, viņš bija pārāk vecs, lai iestātos Jūras kara akadēmijā. Tad viņš 1911. gadā piekrita uzņemšanai Vest Pointā.
Rietumu punktā Eizenhaueram patika tradīcijas un sports. Runājot par sportu, Eizenhauers vēlāk teica, ka "neiekļūšana Vestpointā beisbola komandā bija viena no lielākajām vilšanās reizēm manā dzīvē, varbūt pat lielākā". Viņš pievienojās universitātes futbola komandai un 1912. gadā spēlēja par skriešanas muguras un līnijbēga spēlētāju. Viņš cīnījās ar leģendāro Džimu Torpu no Kārlislas indiāņu komandas. Nākamajā spēlē Eizenhauers saķeršanās laikā guva ceļgala plīsumu, un tā bija pēdējā spēle, kurā viņš spēlēja; viņš atkārtoti savainoja ceļgalu zirga mugurā un boksa ringā, tāpēc pievērsās fehtošanai un vingrošanai.
Vēlāk Eizenhauers strādāja par jaunāko klašu futbola treneri un karsējmeiteni. Skolu viņš absolvēja 1915. gada vidusskolā. Šī klase kļuva pazīstama kā "klase, uz kuras krita zvaigznes", jo 59 tās dalībnieki kļuva par ģenerāļiem.
Militārā karjera
Eizenhauers piedzima ģimenē, kurā nebija daudz naudas. 1911. gadā viņš iestājās ASV militārajā akadēmijā Vestpointā kā kadets un kā virsnieks dienēja daudzās dažādās vietās, tostarp Panamas kanāla zonā, Vašingtonā un Filipīnās. Otrā pasaules kara laikā viņš bija ģenerālis. Ziemeļāfrikas kampaņas laikā viņš vadīja iebrukumu Marokā un Alžīrijā. Viņš kļuva par 5 zvaigžņu ģenerāli un bija augstākais sabiedroto spēku komandieris operācijā Overlord (uzbrukums Vācijai, kas bija viena no svarīgākajām kaujām karā).
Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu uzskatīja par kara varoni. 1952. gada ASV prezidenta vēlēšanās amerikāņu sabiedrība lūdza Eizenhaueru kandidēt uz prezidenta amatu. Eizenhauers (kura politiskie uzskati tobrīd nebija zināmi) iestājās Republikāņu partijā. Viņš izvēlējās Ričardu Niksonu par savu viceprezidenta kandidātu un uzvarēja vēlēšanās, pārspējot Adlaju Stīvensonu II.
Prezidentūra
Viņš strādāja divus termiņus no 1953. līdz 1961. gadam. Eizenhauers bija pirmais ASV prezidents, kurš bija visu 50 štatu prezidents.
Pirmā pilnvaru termiņa sākumā viņš pārraudzīja pamieru (kas pārtrauca karadarbību) Korejas kara laikā. Viņš izveidoja NASA (Amerikas Savienoto Valstu kosmosa programmu), kas aizsāka kosmosa sacensības ar Padomju Savienību. Eizenhauers uzskatīja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nevajadzētu censties cīnīties ārzemju karos, tā vietā Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jāražo vairāk kodolieroču, lai tām būtu priekšrocības Aukstajā karā. Amerikas Savienotās Valstis spēja turēt Padomju Savienību kontrolē, netērējot daudz naudas. Šī iemesla dēļ viņa prezidentūras laikā ASV valdībai bija sabalansēts budžets, un tai nebija jāaizņemas nauda.
Viņš iebiedēja Padomju Savienību, liekot tai noticēt, ka ASV uz jebkuru agresijas aktu atbildēs ar kodolieroču pielietošanu. Šo politiku sauc par "brinkmanship", "new look" un "masveida atbildes reakciju". Viņš arī atļāva lidmašīnām izspiegot Padomju Savienību, taču, kad Eizenhauera pilnvaru termiņa beigās ASV spiegu lidmašīna nejauši ietriecās Padomju Savienībā, tas pasliktināja attiecības starp ASV un Padomju Savienību.
Viņa prezidentūras laikā aktuāls bija arī makartijisms (kad senators Džozefs Makartijs bez pierādījumiem apsūdzēja simtiem cilvēku par komunistu spiegiem). Eizenhaueram nepatika Džozefs Makartijs un viņš centās viņu apkarot aizkulisēs, taču Eizenhaueram nepatika radīt sev ienaidniekus, tāpēc viņš par Makartiju daudz nerunāja.
Iekšējā (valsts) ekonomiskā situācija bija ļoti laba, un valsts bija pārtikusi. Eizenhauers pārraudzīja starpštatu autoceļu sistēmas izveidi un izveidoja Veselības, izglītības un labklājības departamentu. Eizenhauers bija mēreni konservatīvs (tuvu politiskā spektra centram). Viņš vēlējās turpināt dažas Jaunā kursa programmas, piemēram, sociālo nodrošinājumu, bet vienlaikus vēlējās, lai valdība būtu ierobežota. Sākotnēji daudzi viņu kritizēja par nepietiekamu rīcību, lai afroamerikāņiem nodrošinātu pilsoniskās tiesības, taču vēlāk savas prezidentūras laikā viņš parakstīja divus likumus par pilsoniskajām tiesībām un nosūtīja federālo karaspēku uz Topekas pilsētu Kanzasā, lai nodrošinātu skolu desegregāciju.
Mantojums
Kad beidzās Eizenhauera prezidentūra, viņš nebija ļoti populārs zinātnieku vidū. Laika gaitā viņa reputācija pamazām uzlabojās, un tagad vēsturnieki viņu kopumā uzskata par labu prezidentu.
2020. gada septembrī Vašingtonā tiks atklāts prezidenta piemiņas memoriāls par godu Eizenhaueram.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Dvaits D. Eizenhauers?
A: Dvaits D. Eizenhauers bija 34. ASV prezidents no 1953. līdz 1961. gadam un nozīmīgs līderis Otrā pasaules kara laikā.
Q: Kad Dvaits D. Eizenhauers dzimis?
A: Viņš dzimis 1890. gada 14. oktobrī.
J: Kad Dvaits D. Eizenhauers nomira?
A: Dvaits D. Eizenhauers nomira 1969. gada 28. martā.
J: Kāda bija Dvaita Eizenhauera iesauka?
A: Dvaits D. Eizenhauers bija pazīstams arī kā "Ike".
J: Kāda bija Dvaita Eizenhauera loma Otrajā pasaules karā?
A: Dvaitam D. Eizenhaueram bija nozīmīga loma Otrajā pasaules karā, jo īpaši vadot sabiedroto iebrukumus.
J: Vai Dvaits D. Eizenhauers bija slavens tikai Amerikas Savienotajās Valstīs vai arī visā pasaulē?
A.: Dvaits D. Eizenhauers bija pazīstams visā pasaulē, jo viņš vadīja Otro pasaules karu un bija Amerikas Savienoto Valstu prezidents.
J: Kuri bija gadi, kad Dvaits Eizenhauers bija prezidents?
A: Dvaits D. Eizenhauers bija 34. ASV prezidents no 1953. līdz 1961. gadam.
