Kas ir Kalevala? Somu nacionālais eposs — stāsti, varoņi, vēsture

Iepazīstiet Kalevalu — somu nacionālo eposu: senie stāsti, varoņi (Väinämöinen, Ilmarinen, Lemminkäinen), folklora un vēsture, ko apkopoja Eliass Lēnrots.

"Kalevala" ir somu nacionālais eposs — plašs dzejas un folkloras krājums, kas kļuvis par svarīgu somu nacionālās identitātes daļu. To veido senie dzejoļi un dziesmas, kuras tradīcijā tika izpildītas mutiski un nodotas no paaudzes paaudzē.

Vēsture un sacerēšanas process

Visas šīs tautas dziesmas savāca un literāri apvienoja Eliass Lēnrots, ārsts un valodnieks, kurš 19. gadsimta sākumā ceļoja pa Karēliju un citām ziemeļrietumu Krievijas un Somijas teritorijām, vācot folkloras materiālus. Pirmā Lēnrota publicētā Kalevalas versija parasti dēvēta par Veco Kalevalu (1835), bet paplašinātā un vispārpieņemtā forma iznāca 1849. gadā. Lēnrots apvienoja atsevišķus dzejoļus, dažkārt pārkārtojot un papildinot tekstu, lai izveidotu vienotu eposa struktūru.

Saturs, metrika un izcelsme

Kalevalā ir daudz stāstu un folkloras elementu: radīšanas mīti, burvestības, varoņu ceļojumi, mīlas un atriebības motīvi. Dzejoļiem ir unikāls metrs — tā sauktais "kalevalas metrs" (trohejas tetrametrs), kas ārpus somu un citām ugrofiņu valodām ir reti sastopams un rada savdabīgu ritmu un atkārtojumu, ko viegli atcerēties mutiskā tradīcijā.

Daudzu stāstu saknes ir ļoti senas; tajos var atrast motīvus, kas ved atpakaļ līdz akmens laikmeta paražām. Lielu materiālu Lēnrot savāca no Karēlijas un apkaimes, kur tautas dziesmas saglabājušās dziļākā tradicionālajā formā.

Galvenie varoņi un objekti

Galvenie varoņi, kuri bieži parādās eposā, ir:

• Väinämöinen — vecais gudrais dziednieks un burvis, eposa centrālā figūra, bieži attēlots kā dziedonis, kas radīja pasauli ar dziesmu;
• Ilmarinen — mītiskais kalējs un meistars, kurš izveidoja brīnumaino priekšmetu Sampo (bagātības radītājs);
• Lemminkäinen — karstasinīgs varonis, ceļojošs dzejnieks un karoč; viņa stāsts ietver nāves un atdzimšanas motīvus;
• Kullervo — traģisks jauneklis ar likteņa lāstu un vardarbīgu gaitu stāstā;
• Joukahainen — viens no Väinämöinen pretiniekiem, ar kuru viņš sadursmējas.

Svarīgs Kalevalas sižeta elements ir Sampo — mītisks priekšmets, kas nes labklājību un labumus savam īpašniekam. Daudzi stāsti apraksta cīņu par Sampu starp Kalevalas varoņiem un Pohjolas spēkiem.

Kalevalas pasaules uzbūve

Eposā bieži tiek aprakstītas divas pretstatā stāvošas pasaules:

• Kalevalas zeme — varoņu un viņu māju zeme, kur risinās daļa stāstu;
• Pohjola — ziemeļu, drūma un bieži ienaidnieciski noskaņota zeme, kuras valdniece ir Louhi. Pohjola tiek attēlota kā auksta, sveša un bīstama vieta; tajā bieži rodami spēcīgi pretinieki.

Tēmas un stāstu žanri

Kalevala apvieno dažādus žanrus: radīšanas mītus, varoņu stāstus, maģiskus priekšmetus, mīlas un atriebības sižetus, kā arī rūpnieku (kalēju), zvejnieku un mednieku tēmas. Bieži izmantots arī spēja dzīvot caur dziesmu — burvestības, kas izpildītas ar dzejas ritmu, dziedot un skandējot.

Ietekme, tulkojumi un mūsdienu nozīme

Kalevala ir tulkota daudzās valodās un inspirējusi māksliniekus, komponistus un rakstniekus visā pasaulē. Piemēram, komponists Jeāns Sibēliuss (Jean Sibelius) un gleznotājs Akseli Gallen-Kallela ir izmantojuši Kalevalas motīvus savos darbos. Ietekme vērojama arī mūsdienu literatūrā — piemēram, J. R. R. Tolkien atzina, ka Kalevala ietekmējusi dažas viņa idejas.

Ir pieejamas vairākas angļu un cita valodā veiktas grāmatas, kas satur tulkojumus un komentārus par Kalevalu. Mūsdienās Kalevala joprojām ir aktīva kultūras sastāvdaļa Somijā: to mācās skolās, to pārveido mūzikā, teātrī un vizuālajā mākslā.

Kā lasīt Kalevalu

Ja vēlaties iepazīties ar Kalevalu, var sākt ar pieejamajiem tulkojumiem jūsu valodā vai angļu valodā. Lai izprastu tekstu dziļāk, noder lasījums ar komentāriem, kas paskaidro tautasdziesmu izcelsmi, metru un mitoloģiskos elementus. Tāpat ir interesanti klausīties atskaņojumus vai mūzikas adaptācijas, jo kalevalas metrs un dziedāšanas tradīcija piešķir tekstam papildus emocionālo slāni.

Kopumā Kalevala ir gan bagāts literārs avots, gan dzīvs kultūras mantojums, kas atver skatu uz seno Somijas un Karēlijas dzīvesprieku, ticējumiem un iztēli.

Meklēt pēc burta