Karēlija — vēsturiska Fenoskandijas reģions Somijas un Krievijas robežā
Karēlija — vēsturiska Fenoskandijas reģiona stāsts pie Somijas un Krievijas robežas: vēsture, kareliešu kultūra, valoda, mantojums un mūsdienu pārmaiņas.
Karēlija ir vēsturiska reģiona daļa Fenoskandijas austrumos, kas stiepjas gar Somijas un Krievijas robežu. Tā atrodas uz austrumiem no Somijas galvenajām apdzīvotajām vietām un ietver gan ezeriem, gan plašiem mežiem un salīdzinoši retāk apdzīvotām teritorijām. Pastāv dažādi viedokļi par to, kuras konkrētās teritorijas precīzi pieder Karēlijai, jo reģiona robežas mainījušās vēstures gaitā.
Teritorija un administratīvā dalījuma
Lielākā daļa Karēlijas šodien pieder Krievijai. Krievijas daļā ir Karēlijas Republika (ar galvaspilsētu Petrozavodsku) un citas administratīvās vienības. Nelielas Karēlijas daļas pieder Somijai, kur tās administratīvi ietilpst Ziemeļkarēlijas un Dienvidkarēlijas provinču teritorijās. Reģionā ir gan pilsētas, gan lauku apvidi; nozīmīgas pilsētas ir Petrozavodska, Sortavala un Somijā — Joensuu un citas.
Vēsture
Karēlija ir sena apdzīvota teritorija ar bagātu vēsturi — tās zemēs satiekas somugru tautu kultūras un austrumu ietekmes. Lielākā daļa Karēlijas piederēja Somijai līdz Ziemas karam (1939–1940), kad Padomju Savienība ieņēma daļu reģiona. Vēlāk, pēc Otrā pasaules kara, Somijai nācās nodot lielāko daļu Karēlijas Padomju Savienībai saskaņā ar miera līgumiem. Šie konflikti un robežu izmaiņas izraisīja plašas iedzīvotāju pārvietošanas — daudzi somi tika evakuēti uz Somiju, bet no Padomju Savienības citām daļām uz Karēliju pārcēlās jauni iedzīvotāji.
Valoda un kultūra
Sākotnējie Karēlijas iedzīvotāji ir karēlieši. Karēlieši runā karēļu valodā, kas ir ļoti tuva somu valodai. Tradicionāli kareliešu mutvārdu folklora un episkie dzejoļi ir bijuši nozīmīgs reģiona kultūras avots — daļa no somu eposa "Kalevala" motīviem un dzejoļiem ir nākuši no kareliešu dziesmām un stāstiem. Mūsdienās Karēlijas Republikā karēlieši ir mazākumtautība, un krievi ir vairākums, kas rada bažas par kareliešu valodas un tradīciju saglabāšanu.
Daba un ekonomika
Karēlija ir slavena ar ezeriem (piemēram, Onega un Ladogas tuvums Krievijas daļā), plašiem boreālajiem mežiem, purviem un daudzveidīgu dzīvotni. Reģiona ekonomika balstās uz mežsaimniecību, zvejniecību, lauksaimniecību, kā arī rūpniecību un tūrisma pakalpojumiem — īpaši dabas un kultūras mantojuma apskatei. Ziemā klimats ir aukstāks un sniegains, vasarās — mēreni siltāks, kas ietekmē dzīvesveidu un uzņēmējdarbību.
Mantojums un mūsdienas
Karēlija ir svarīga gan somu, gan krievu kultūras mantojumam. Reģionā saglabājušās tradīcijas, tautas dziesmas, amatniecība un arheoloģiski pieminekļi. Tomēr demogrāfiskās izmaiņas un urbanizācija apdraud mazu tautu valodu un kultūras elementu saglabāšanos, tāpēc ir vairāki vietējie un starptautiski centieni dokumentēt un atbalstīt kareliešu valodu un kultūrtelpu. Karēlijas vēsture un daba padara to par interesantu vietu gan pētniekiem, gan ceļotājiem.
Meklēt