Simfoniskā poēma
Simfoniskā poēma jeb tonālā poēma ir orķestra mūzikas skaņdarbs, kam pievienots stāsts vai kas apraksta kaut ko, piemēram, dzejoli, gleznu vai kādu ideju, kas nav mūzika. Simfoniskā poēma ir sava veida programmas mūzika (mūzika instrumentiem, kurā ir ideja ārpus mūzikas).
Simfoniskie dzejoļi galvenokārt tika rakstīti 19. gadsimtā, laikā, kas pazīstams kā romantisma periods. Parasti tās ir vienas daļas, kas ilgst, iespējams, no 10 līdz 20 minūtēm. Dažas no garākajām, piemēram, Riharda Štrausa "Ein Heldenleben", ir daudz garākas, līdzīgi kā simfonija ar četrām daļām, kas pāriet viena otrā.
Šo ideju var saskatīt Bēthovena uvertīrās, kas stāsta par operu vai lugu, kura drīzumā tiks izrādīta. Pēc tam tādi komponisti kā Felikss Mendelszons sāka rakstīt uvertīras, kas stāstīja stāstu, bet nebija saistītas ar operu. Fingala alā (Fingal's Cave, 1832) aprakstīta jūras šalkoņa, kas skandina alas klintis Skotijas Hebridu salās.
Francs Lists bija komponists, kurš simfonisko poēmu padarīja par nozīmīgu mūzikas formu. Viņš sarakstīja divpadsmit skaņdarbus, kurus nosauca par simfonisko poēmu (Symphonische Dichtung), jo mūzika tajos attīstījās tāpat kā simfonijā. Viens no piemēriem ir Mazepa (1851), kurā aprakstīta Viktora Hugo dzeja par savvaļas zirgu, kas nes sev līdzi piesietu cilvēku, līdz viņu izglābj ukraiņi un padara par savu vadoni.
Simfoniskās poēmas rakstījuši arī Sergejs Rahmaņinovs, Modests Musorgskis, KamilsSen-Sēns, Klods Debisī, Žans Sibēliuss, Bedržihs Smetana, Antonīns Dvoržāks, Pjotrs Čaikovskis un Sezārs Franks.
Riharda Štrausa (Richard Strauss) skaņdarba Also sprach Zarathustra (1895-1896) sākums pēdējos gados ir kļuvis īpaši slavens, pateicoties tā izmantošanai filmā 2001: A Space Odyssey.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir simfoniskā poēma?
A: Simfoniskais dzejolis ir orķestra skaņdarbs, kuram ir pievienots stāsts vai kas apraksta kaut ko, piemēram, dzejoli, gleznu vai kādu ideju, kas nav mūzika. Tā ir sava veida programmatiska mūzika, kas parasti sastāv no vienas daļas un ilgst no 10 līdz 20 minūtēm.
J: Kad bija populāras simfoniskās poēmas?
A: Simfoniskās poēmas galvenokārt tika rakstītas 19. gadsimtā, romantisma laikā.
J: Kurš bija komponists, kurš simfonisko poēmu padarīja par nozīmīgu mūzikas formu?
A: Francs Lists bija komponists, kurš simfonisko poēmu padarīja par nozīmīgu mūzikas formu. Viņš sarakstīja divpadsmit darbus, kurus nosauca par simfonisko poēmu (Symphonische Dichtung).
J: Kādi ir daži slavenu simfonisko dzejoļu piemēri?
A: Slaveno simfonisko poēmu piemēri ir Feliksa Mendelszona "Fingala ala", Franča Lista "Mazepa", Riharda Štrausa "Also sprach Zarathustra", kā arī Sergeja Rahmaņinova, Modesta Musorgska, Kamila Sen-Sānsa, Kloda Debisī, Žana Sibēliusa, Bedriha Smetanas, Antonīna Dvoržāka, Pjotra Čaikovska un Sezara Franka darbi.
J: Cik ilgi ilgst lielākā daļa simfonisko poēmu?
A: Lielākā daļa simfonisko poēmu ilgst no 10 līdz 20 minūtēm, lai gan dažas var būt daudz garākas, piemēram, Riharda Štrausa "Ein Heldenleben", kurā ir četras daļas, kas pāriet viena otrā.
J: Kas iedvesmoja Bēthovena uvertīras?
A: Bēthovena uvertīras iedvesmoja stāsti no operām vai lugām, kuras bija paredzēts iestudēt.
J: Ko apraksta Fingala ala?
A:Fingala alā (Fingal's Cave, 1832) ir aprakstīta jūra, kas skandina alas klintis Skotijas Hebridu salās.
