1851. gads — notikumi, dzimšanas un nāves pārskats
1851. gads: pārskats par svarīgākajiem notikumiem, ievērojamām dzimšanām un nāvēm, kā arī mākslas, mūzikas un literatūras aktualitātēm.
Saturs
· 1 Notikumi
· 2 dzimšanas gadījumi
· 3 nāves gadījumi
· 4 Māksla, mūzika, teātris un literatūra
Notikumi
1851. gads bija nozīmīgs rūpniecības, kultūras un politisko pārmaiņu periods daudzās pasaules daļās. Galvenie notikumi un tendences:
- Great Exhibition (Lielā izstāde) — 1851, Londona: no 1. maija līdz 15. oktobrim Hyde Parkā norisinājās Pasaules izstāde, pazīstama arī kā Great Exhibition. To rīkoja princis Alberts un Britu Impērijas pārstāvji, un izstādes centrā bija Crystal Palace — milzīga stikla un dzelzs konstrukcija, ko projektēja Joseph Paxton. Izstāde demonstrēja rūpniecisko ražošanu, jaunas tehnoloģijas un dekoratīvās mākslas no visām pasaules malām; gūtie ienākumi vēlāk tika izmantoti muzeju un izglītības iestāžu attīstībai South Kensington rajonā (piem., pašreizējo V&A un zinātnes muzeju pamatidejas).
- Politiskās pārmaiņas Francijā: 2. decembrī Napoleona dēls — prezidents Luijs Napoleons Bonaparts (Louis-Napoléon Bonaparte) veica apvērsumu (coup d'état) un izbeidza II Francijas Republikas režīmu. Šis solis noveda pie Bonaparta pilnīgas varas nostiprināšanas un sekām, kas galu galā 1852. gadā pārtapa par II Francijas impēriju (Napoleons III).
- ASV un literatūra: 1851. gadā tika publicēts H. Melville romāns Moby-Dick, kas vēlāk kļuva par vienu no pasaules literatūras klasikas darbiem. (Darba pirmpublicēšana notika 1851. gadā — gan Lielbritānijā, gan ASV; publicēšanas gads ir plaši atzīts kā nozīmīgs literārs notikums.)
- Rūpniecība un transports: turpinājās dzelzceļu paplašināšanās Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī rūpnieciskā modernizācija, ko demonstrēja izstādes eksponāti. Kalnrūpniecība (tostarp Kalifornijas zelta drudzis) iezīmēja migrācijas plūsmas un ekonomiskās iespējas Amerikas rietumos.
- Reģionālie konflikti un kustības: dažādās pasaules daļās turpinājās vietējie nemieri un kari (piem., Ķīnā notiekošās vardarbīgās sacelšanās 19. gadsimtā), bet to detaļas un gaitas atšķīrās pēc reģiona.
Dzimšanas gadījumi
1851. gadā pasaulē piedzima daudzi cilvēki, kas vēlāk kļuva par nozīmīgām personībām zinātnē, politiskajā dzīvē un kultūrā. Šeit ir īss pārskats un paraugi (saraksts nav pilnīgs):
- Šajā rakstā dzimšanas gadījumu pilns saraksts nav iekļauts; ja vēlaties, varu piemeklēt un pievienot detalizētu sarakstu pēc reģioniem (Eiropa, Ziemeļamerika, Āzija utt.) vai pēc profesijām (zinātnieki, mākslinieki, politiķi).
Nāves gadījumi
1851. gadā aizgāja mūžībā vairāki ievērojami kultūras un sabiedriskie darbinieki. Daži no plaši pazīstamiem:
- Mary Shelley (1797–1851) — angļu rakstniece, pazīstama galvenokārt ar romānu Frankenstein; mirusi 1. februārī 1851. gadā.
- James Fenimore Cooper (1789–1851) — amerikāņu romānu autors, pazīstams ar darba ciklu, kas ietver Last of the Mohicans; miris 14. septembrī 1851. gadā.
- Nāves gadījumu saraksts var tikt papildināts ar precīzām datējumu un īsiem aprakstiem; paziņojiet, ja vēlaties pilnu, reģionālu vai tematisku sarakstu.
Māksla, mūzika, teātris un literatūra
1851. gads bija ievērojams arī kultūras jomā — gan klasiskās mūzikas, gan literatūras un vizuālās mākslas lauciņā.
- Mūzika un opera: 11. martā 1851. gadā Venēcijas opernams La Fenice iestudēja Giuseppe Verdi operu Rigoletto. Šī opera ātri ieguva popularitāti un tā tiek uzskatīta par vienu no Verdi izcilākajiem darbiem.
- Literatūra: Herman Melville darbs Moby-Dick (1851) sākotnēji guva jauktas atsauksmes, tomēr vēlāk kļuva par centrālu darbu amerikāņu literatūras kanonā. Savukārt pasaules literatūras dzīvē norisinājās vēl citas publikācijas un žurnālu iznākumi, kas veicināja plašāku grāmatu tirgu.
- Vizuālā māksla un dizains: Great Exhibition ieviesa plašai publikai jaunas dizaina un rūpnieciskās estētikas idejas — no stikla un dzelzs konstrukcijām līdz industriālajai dekoratīvajai mākslai. Izstādes eksponāti ietekmēja mēbeļu, tekstilmateriālu un rotaslietu dizainu visā Eiropā un Ziemeļamerikā.
- Fotogrāfija: 19. gadsimta vidus bija fotos tehnoloģiju attīstības periods — daguerreotipas un agrīnās fotogrāfijas metodes kļuva arvien izplatītākas, ļaujot dokumentēt sabiedrību, tehnoloģijas un mākslu.
Ja vēlaties, varu:
- izveidot detalizētu un pilnu sarakstu ar 1851. gada ievērojamām dzimšanām un nāves gadījumiem (ar datumiem un īsiem aprakstiem);
- paplašināt sadaļu par katra reģiona notikumiem (Eiropa, Amerikas, Āzija, Okeānija, Āfrika);
- pievienot attēlus, avotu saites un bibliogrāfiju (ja pieejami konkrēti avoti).
Notikumi
- 23. janvāris - monētas izloze nosaka, vai jauna pilsēta Oregonā tiks nosaukta Bostonas (Masačūsetsas štats, Masačūsetsas štats) vai Portlendas (Menas štats, Mīna) vārdā, un uzvar Portlenda.
- 1. marts - Viktors Hugo uzstājas ar runu Francijas Nacionālajā asamblejā un vairākas reizes lieto frāzi "Eiropas Savienotās Valstis".
- 27. marts - pirmo reizi tiek ziņots par balto vīriešu ierašanos Josemītu ielejā.
- 30. marts - Apvienotajā Karalistē tika veikta iedzīvotāju skaitīšana.
- 1. maijs - karaliene Viktorija atklāj Lielo visu tautu rūpniecības darbu izstādi Kristāla pilī Haidparkā, Londonā. Izstāde ilgst līdz 18. oktobrim.
- 15. maijs - Rama IV tiek kronēts par Taizemes karali.
- Jūlijs - tiek izspēlēta slavenā šaha spēle "Nemirstīgā spēle".
- 1. jūlijs - Viktorijas kolonija atdalās no Jaundienvidvelsas.
- 29. jūlijs - Annibale de Gasparis Neapolē, Itālijā, atklāj asteroīdu 15 Eunomia.
- 22. augusts - jahta "America" uzvar pirmajā Amerikas kausa izcīņā (sk. "Burāšana").
- 18. oktobris - Lielā izstāde Londonā ir slēgta.
- 13. novembris - Alki Point piestāj Denija grupa, pirmie apmetņi vietā, kas vēlāk kļūs par Sietlu, Vašingtonas štatā.
- 2. decembris - Francijas prezidents Luijs Napoleons atlaiž Francijas Nacionālo asambleju un izsludina jaunu konstitūciju, lai pagarinātu savu pilnvaru termiņu. Vēlāk viņš pasludina sevi par imperatoru Napoleonu III. Otrās republikas beigas.
- 24. decembris - nodeg Kongresa bibliotēka.
- 29. decembris - Bostonas pilsētā Masačūsetsā tiek atklāta pirmā YMCA.
Dzimšana
- 17. janvāris - A. B. Frosts, amerikāņu ilustrators (dz. 1928. g.)
- 19. janvāris - Jacobus Kapteyn, holandiešu astronoms (dz. 1922. g.)
- 8. februāris - Keita Šopēna, amerikāņu rakstniece (dz. 1904. g.)
- 27. marts - Vinsents d'Indī, franču komponists un pedagogs (dz. 1931. g.)
- 21. aprīlis - Šarls Barroā, franču ģeologs (dz. 1939. g.)
- 6. maijs - Aristīds Bruāns, franču kabarē dziedātājs un komiķis (dz. 1925. g.)
- 20. maijs - Emīls Berliners, telefona un ierakstu pionieris (dz. 1929. g.)
- 14. augusts - Docs Holideijs, amerikāņu spēlmanis un kaujinieks (dz. 1887. g.)
- 2. oktobris - Ferdinands Fošs, Francijas sabiedroto spēku komandieris Pirmajā pasaules karā (miris 1929. gadā).
- 31. oktobris - Zviedrijas princese Luīze
- Roberts Ābs, amerikāņu ķirurgs (dz. 1928)
- Ruperto Čapī, spāņu zarzuelists
- Toms Moriss jaunākais, skotu golfa spēlētājs (dz. 1875. g.)
Nāves gadījumi
- 1. februāris - Mērija Šellija, britu rakstniece, autore, sarakstījusi Frankenšteinu.
- 28. augusts - Tomass Livingstons Mičels, austrāliešu pētnieks
- 14. septembris - Džeimss Fenimors Kūpers
Māksla, mūzika, teātris un literatūra
- Nathaniela Hawthorne'a "Septiņu pakalnu nams" (The House of the Seven Gables).
- Hermana Melvila (Herman Melville) Moby-Dick.
Meklēt