Frankenšteins
"Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs" ir Mērijas Šellijas romāns. Tas stāsta par radījumu, kas radies dīvainā zinātniskā eksperimentā. Šo stāstu Šellija sāka rakstīt deviņpadsmit gadu vecumā. Tas tika publicēts, kad viņai bija divdesmit viens gads. Pirmais izdevums tika publicēts anonīmi Londonā 1818. gadā. Šellijas vārds parādās otrajā izdevumā, kas tika publicēts Francijā 1823. gadā.
Šellija bija ceļojusi pa Ženēvas reģionu Šveicē, kur norisinās liela daļa stāsta. Domas par okultismu bija viņas ceļabiedru, īpaši viņas nākamā vīra Pērsija Bišela Šellija, sarunu temats. Mērija, Pērsijs, lords Bairons un viņa ārsts Džons Polidori nolēma sarīkot sacensības, lai noskaidrotu, kurš no viņiem spēs uzrakstīt labāko šausmu stāstu. Vairākas nedēļas domājusi, kāds varētu būt viņas iespējamais sižets, Šellija sapņoja par zinātnieku, kurš radīja dzīvību, un rezultāts viņu šausmināja. Tad viņa uzrakstīja Frankenšteinu.
Kopš romāna publicēšanas nosaukumu "Frankenšteins" bieži lieto, lai apzīmētu pašu briesmoni. Šādu lietojumu dažkārt uzskata par kļūdainu, taču lietojuma komentētāji uzskata, ka "Frankenšteina" jēdziena "briesmonis" nozīme ir nostiprinājusies un pieņemama. Tomēr romānā briesmonis tiek dēvēts par "radījumu", "briesmoni", "briesmoni", "velnu", "ļauno kukaiņu", "dēmonu", "būtni" un "to". Uzrunājot Viktoru Frankenšteinu, briesmonis sevi dēvē par "tava darba Ādamu", bet citur - par kādu, kurš "būtu bijis" "tavs Ādams", bet tā vietā ir "tavs kritušais eņģelis".
Zemes gabals
Viktors Frankenšteins ir zinātnieks, kurš vēlas radīt dzīvību. Viņš sašuj kopā daļas no mirušo noziedznieku ķermeņiem, kas sodīti ar nāvi pie karātavām. Savu radījumu viņš atdzīvina elektriskās vētras laikā. Briesmonis pārbiedē Frankenšteinu. Tas sāk slepkavot bez iemesla vai iemesla. Frankenšteins vajā briesmoni līdz Arktikai un mirst, vajādams radījumu. Briesmonis pazūd miglā.
Dažādi grāmatas izdevumi
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs?
A: "Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs" ir Mērijas Šellijas romāns par radījumu, kas radies dīvainā zinātniskā eksperimentā.
J: Kad tika publicēts pirmais romāna izdevums?
A: Romāna pirmais izdevums tika publicēts 1818. gadā Londonā kā anonīms.
J: Kas uzrakstīja šo stāstu?
A: Mērija Šellija šo stāstu uzrakstīja deviņpadsmit gadu vecumā, un tas tika publicēts, kad viņai bija divdesmit viens gads.
J: Kur Šellija ceļoja, kas viņu iedvesmoja uzrakstīt šo stāstu?
A: Šellija bija ceļojusi pa Ženēvas reģionu Šveicē, kur norisinās liela daļa stāsta.
J: Kādas tēmas tika apspriestas Šellijas ceļabiedru vidū, kas ietekmēja viņas rakstīšanu?
A.: Viņas ceļojumu biedri, īpaši viņas nākamais vīrs Pērsijs Bišs Šellijs (Percy Bysshe Shelley), runāja par okultismu.
J: Kā Marijai radās ideja par savu šausmu stāstu?
A: Marija, Pērsijs, lords Bairons un viņa ārsts Džons Polidori nolēma sarīkot konkursu, lai noskaidrotu, kurš no viņiem spēs uzrakstīt labāko šausmu stāstu. Vairākas nedēļas domājusi, kāds varētu būt viņas iespējamais sižets, Šellija sapņoja par zinātnieku, kurš radīja dzīvību un šausminājās par rezultātu, kas pēc tam kļuva par Frankenšteinu.
J: Kādu vārdu šajā romānā bieži vien nepareizi lieto, lai apzīmētu briesmoni? A:Nosaukumu "Frankenšteins" bieži lieto nepareizi, lai apzīmētu šajā romānā aprakstīto briesmoni, bet komentētāji to uzskata par pieņemamu, lai gan pašā romānā tas tiek dēvēts par "radījumu", "briesmoni", "velnu", "nelaimi", "zemisko kukaini", "dēmonu", "būtni" vai vienkārši "to".
