Frankenšteina radījums — Mērijas Šellijas 1818. gada romāna tēls

Iepazīstiet Mērijas Šellijas 1818. gada romāna 'Frankenšteins' radījumu — tā izcelsmi, radīšanas traģēdiju, simboliku un ietekmi populārajā kultūrā.

Frankenšteina briesmonis ir izdomāts tēls no Mērijas Šellijas 1818. gada romāna "Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs". Viņu ir radījis cits romāna varonis Viktors Frankenšteins. Populārajā kultūrā radījumam nav vārda, taču dažkārt to dēvē par "radījumu", "briesmoni", "velnu", "neģēlīgo", "zemisko kukaiņu", "dēmonu", "būtni" un "to".

Romānā Viktors rada cilvēkam līdzīgu briesmoni sava dzīvokļa augšstāvā Ingolštates Universitātē. Viņš to rada, saliekot kopā ķermeņa daļas no kapsētām un miesnieku veikaliem. Viņš izmanto metodi, kas nav skaidri paskaidrota un kas ietver ķīmiju un galvanismu, lai padarītu radījumu dzīvu. Viktors atstāj radījumu šausmās, tiklīdz tas ir pamodies. Tas atstāj viņa dzīvokli nakts vidū.

Izskats un personība

Romāna radījums ir aprakstīts kā cilvēkam līdzīga būtnē, kurai ir milzīga auguma ķermenis, dzelteni zili acu, melni mati un dzeltenīgs ādas tonis. Mērija Šellija uzsver, ka viņa izskats ir pretīgs un šausminoši nepieņemams cilvēkiem, kas skaidri izskaidro apkārtējo baiļu un naida reakciju. Tomēr romānā radījums izrāda arī lielu intelektu, jutīgumu un spēju mācīties — viņš lasa grāmatas, mācās runāt un argumentēt savas emocijas un rīcību.

Radīšanas aplis un sižets

Stāsts sākas ar Viktora Frankenšteina un viņa obsesijas aprakstu — viņš pēta dzīvības noslēpumus un, izmantojot neaprakstītas, taču uz galvanismu un ķīmiju atsaucīgas metodes, iedveš dzīvību izveidotajam ķermenim. Kad radījums mostas, Viktors no viņa baidās un pamet. Atstumts un atraidīts, radījums ātri saprot, ka viņam nav vietas sabiedrībā. Sērijā notikumu radījums paralēli meklē savu vietu, bet galu galā atriebjas, nogalējot Viktora brāli Viljamu, kā arī piespēlējot vainu Viktora māsai Justīnei (kas beidzas traģiski). Radījums pieprasa no Viktora kompāniju — sievietes radniecīgu radījumu — taču, kad Viktorš ķircina šo solījumu un vēlāk mēģina to izjaukt, radījums turpina savu atriebību: nogalināta Viktora līgava Elizabete, un beigu posmā Viktors seko radījumam līdz Arktikai, kur abi stāsti sasniedz traģisku kulmināciju.

Romāna struktūra un balss

Romāns ir uzbūvēts kā vairāku stāstītāju ietvars: to sāk kapteiņa R. Valtona vēstules mātei, pēc tam Viktora stāsts un arī paša radījuma liecība. Šī vairāklīmeņu narācija ļauj lasītājam ieraudzīt gan radītāja, gan radītā iekšējo pasauli, kas padziļina morālās un ētiskās problēmas. Radījuma runas un pārliecinošais stāstījums romānā liek lasītājam līdzjūtēt viņa vientulībai un netaisnībai, pat ja viņa rīcība ir vardarbīga.

Tēmas un interpretācijas

Frankenšteina radījums ir daudzslāņaina figūra, caur kuru Šellija pēta vairākas svarīgas tēmas:

• Atbildība par radīšanu: kas notiek, ja zinātnieks radītu dzīvību un pēc tam atteiktos no tās sekām?
• Hubris un zinātnes ētika: Viktora pārāk liela pašpārliecība un neaprēķinātā vēlme "spēlēt Dievu".
• Dabas vs. audzināšana: vai radījuma ļaunais uzvedums izriet no viņa būtības vai no sabiedrības atraidījuma un nežēlības?
• Identitāte un svešinieka statuss: radījuma atraidīšana ilustrē, kā izskats un sociālā izolācija var radīt vardarbību un atriebību.

Vārds un identitāte

Mērija Šellija romānā skaidri nepiešķir radījumam personvārdu. Tas nav "Frankenšteins" — šis uzvārds pieder radītājam, Viktoram Frankenšteinam — tomēr populārajā valodā radījumu bieži dēvē tieši par "Frankenšteinu". Šellija dažkārt lieto apzīmējumus kā "būtne", "līdzību" vai "briesmonis", bet viņas attēlojums parāda, ka radījums pauž dziļas cilvēciskas emocijas un racionālu spriedumu.

Populārā kultūra un kļūdaina identifikācija

20. gadsimta filmu un teātra adaptācijas ievērojami mainīja radījuma vizuālo tēlu. Īpaši slavenā 1931. gada Universal studijas filma ar Borisu Karlofu radīja ikonisku tēlu ar plakanu galvu, metāla skavām kaklā un klibumu — attēls, kas mūsdienās bieži tiek uzskatīts par "oriģinālu", lai gan tas neatbilst Šellijas romāna aprakstam. Šādas adaptācijas ir nostiprinājušas paradoksu: radījums tiek nosaukts pēc sava radītāja un vizuāli pārveidots, reizēm padarot viņu viennozīmīgu "briesmonim" publiskajā prātā.

Ietekme un mantojums

Frankenšteina tēls ietekmējis literatūru, kino, filosofiju un zinātnes ētiku. Viņa stāsts bieži tiek izmantots kā metafora diskusijās par klonēšanu, dzīvības inženieriju, mākslīgo intelektu un zinātnes atbildību. Radījuma traģēdija — izstumšana, nevēlēšanās sniegt atbalstu un rezultējoša vardarbība — joprojām ir aktuāla, tāpēc tēls turpina raisīt diskusijas par cilvēktiesībām, līdzjūtību un morāli zinātnes laikmetā.

Kopsavilkums

Frankenšteina radījums nav tikai laupīts briesmonis: tas ir sarežģīts literārs tēls, kas apvieno intelektu, emocionālu dziļumu un traģēdiju. Mērijas Šellijas romāns aicina pārdomāt radīšanas atbildību, sabiedrības reakciju uz atšķirīgo un to, kā vientulība var pārvērsties par vardarbību. Populārā kultūra ir pārvērst šo tēlu dažādos simbolos, taču oriģinālais romāns piedāvā daudz niansētāku un empātiskāku skatījumu uz radīto būtnēm un to radītājiem.

Izskats

Romānā briesmonis izskatās kā:

"dzeltenā āda gandrīz neslēpa zem tās esošos muskuļus un artērijas, mati bija spīdīgi melni un plūstoši, zobi perlamutra baltuma, bet šis greznums tikai radīja vēl briesmīgāku kontrastu ar viņa ūdeņainajām acīm, kas šķita gandrīz tādas pašas krāsas kā tumši baltās actiņas, kurās tās bija ieliktas, viņa saraustīto sejas krāsu un taisnajām melnajām lūpām."

Viņš ir 8 pēdas garš, jo Viktors uzskatīja, ka cilvēka ķermeni būtu vieglāk izveidot, ja visas ķermeņa daļas būtu lielākas. Populārajos plašsaziņas līdzekļos un kultūrā viņš tiek attēlots ar zaļu ādu. Romānā viņa āda patiesībā ir dzeltenā krāsā. Zaļā krāsa, kādā tas attēlots ar elektrības dzelkšņiem kaklā, nāk no Borisa Karlofa filmā atveidotā briesmoņa tēla.

Borisa Karlofa Frankenšteina briesmoņa ekranizācija

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Frankenšteina briesmonis un no kurienes viņš radies?

J: Kas radīja Frankenšteina briesmoni romānā?

J: Kāds ir briesmoņa vārds populārajā kultūrā un kā tas dažkārt tiek dēvēts?

J: Kur Viktors Frankenšteins radīja radījumu?

J: Kā Viktors Frankenšteins radīja radījumu?

J: Kāda bija Viktora Frankenšteina reakcija pēc radības atdzīvināšanas?

J: Kas notiek ar radījumu pēc tam, kad tas atdzīvojas?

Meklēt pēc burta