Frankenšteina briesmonis
Frankenšteina briesmonis ir izdomāts tēls no Mērijas Šellijas 1818. gada romāna "Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs". Viņu ir radījis cits romāna varonis Viktors Frankenšteins. Populārajā kultūrā radījumam nav vārda, taču dažkārt to dēvē par "radījumu", "briesmoni", "velnu", "neģēlīgo", "zemisko kukaiņu", "dēmonu", "būtni" un "to".
Romānā Viktors rada cilvēkam līdzīgu briesmoni sava dzīvokļa augšstāvā Ingolštates Universitātē. Viņš to rada, saliekot kopā ķermeņa daļas no kapsētām un miesnieku veikaliem. Viņš izmanto metodi, kas nav skaidri paskaidrota un kas ietver ķīmiju un galvanismu, lai padarītu radījumu dzīvu. Viktors atstāj radījumu šausmās, tiklīdz tas ir pamodies. Tas atstāj viņa dzīvokli nakts vidū.
Izskats
Romānā briesmonis izskatās kā:
"dzeltenā āda gandrīz neslēpa zem tās esošos muskuļus un artērijas, mati bija spīdīgi melni un plūstoši, zobi perlamutra baltuma, bet šis greznums tikai radīja vēl briesmīgāku kontrastu ar viņa ūdeņainajām acīm, kas šķita gandrīz tādas pašas krāsas kā tumši baltās actiņas, kurās tās bija ieliktas, viņa saraustīto sejas krāsu un taisnajām melnajām lūpām."
Viņš ir 8 pēdas garš, jo Viktors uzskatīja, ka cilvēka ķermeni būtu vieglāk izveidot, ja visas ķermeņa daļas būtu lielākas. Populārajos plašsaziņas līdzekļos un kultūrā viņš tiek attēlots ar zaļu ādu. Romānā viņa āda patiesībā ir dzeltenā krāsā. Zaļā krāsa, kādā tas attēlots ar elektrības dzelkšņiem kaklā, nāk no Borisa Karlofa filmā atveidotā briesmoņa tēla.
Borisa Karlofa Frankenšteina briesmoņa ekranizācija
Personība
Sākumā Frankenšteina briesmonis ir kā bērns. Viņš nespēj runāt. Viņš iepazīst pasauli, sajūtot un vērojot. Briesmonis attīsta izpratni par tādām vienkāršām lietām kā karstuma un aukstuma temperatūra, putnu čivināšanas skaņas un saules un mēness atšķirības. Viņš ēd saknes, riekstus un ogas, kad ir izsalcis. Viņš atrod mēteli un dažas grāmatas, atrodoties tuksnesī.
Viņš tiek raksturots kā jūtīgs, emocionāls, inteliģents, ar noslieci uz dusmām un vardarbību, kā arī ļoti labs runātājs. Viņš mācās runāt no ģimenes, kuru vēro. Viņš pats iemācās lasīt atrastās grāmatas. Viņš izjūt spēcīgu atstumtības sajūtu no Viktora un ikviena cilvēka, ar ko viņš saskaras. Viņam ir slikta pieredze ar cilvēkiem. Tas liek viņam justies tā, it kā viņš būtu ienīsts un nevēlams. Viņš jūt aizvainojumu pret cilvēkiem un pat naidu pret viņiem par to, kā pret viņu ir izturējušies. Reaģējot uz to, viņš nogalina vairākus cilvēkus, tostarp Viktora jaunāko brāli Viljamu, Viktora labāko draugu Henriju Klervalu un vēlāk Viktora sievu Elizabeti Lavenzu.
Daudzās ekranizācijās viņš ir mēms un līdzīgs bērnam, nevis inteliģents.
Attiecības ar Viktoru
Radībai ir sarežģītas attiecības ar Viktoru. Sākumā Viktors viņu noraidīja, bet viņš joprojām vēlas, lai viņam būtu "tēvam līdzīgs" tēls. Viktors ir vienīgā patiesā cilvēciskā saikne, kas briesmonim ir. Viņš pieprasa, lai Viktors uzņemas atbildību par viņa laimi.
Romānā būtne sevi dēvē par "Ādamu". Tas padara Viktoru par sava veida Dieva tēlu.
Kad briesmonis iemācās lasīt un runāt, viņš dodas ceļojumā, lai atrastu Viktoru. Viņš satiek viņu kalnos un izstāsta viņam savu stāstu. Pēc tam, kad viņš Viktoram izstāsta par savu grūto ceļojumu, viņš lūdz, lai Viktors viņam uztaisa briesmoni sievišķā dzimuma, lai viņam vairs nebūtu jāpaliek vienam.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Frankenšteina briesmonis un no kurienes viņš radies?
A: Frankenšteina briesmonis ir izdomāts tēls no Mērijas Šellijas 1818. gada romāna "Frankenšteins jeb mūsdienu Prometejs".
J: Kas radīja Frankenšteina briesmoni romānā?
A: Romānā Frankenšteina briesmoni radīja Viktors Frankenšteins.
J: Kāds ir briesmoņa vārds populārajā kultūrā un kā tas dažkārt tiek dēvēts?
A: Populārajā kultūrā briesmonim nav vārda, taču dažkārt to dēvē par "radījumu", "briesmoni", "velnu", "neģēlību", "zemisko kukaiņu", "dēmonu", "būtni" un "to".
J: Kur Viktors Frankenšteins radīja radījumu?
A: Viktors Frankenšteins radīja radījumu sava dzīvokļa augšstāvā Ingolštates Universitātē.
J: Kā Viktors Frankenšteins radīja radījumu?
A: Viktors Frankenšteins radīja radījumu, saliekot kopā ķermeņa daļas no kapsētām un miesnieku veikaliem. Viņš izmantoja metodi, kurā bija iesaistīta ķīmija un galvanisms, kas nav skaidri izskaidrota, lai radījums atdzīvotos.
J: Kāda bija Viktora Frankenšteina reakcija pēc radības atdzīvināšanas?
A: Viktors Frankenšteins šausmās atstāja radījumu brīdī, kad tas atdzīvojās, un nakts vidū pameta savu dzīvokli.
J: Kas notiek ar radījumu pēc tam, kad tas atdzīvojas?
A: Pēc tam, kad radījums atdzīvojās, viņš nakts vidū pameta Viktora dzīvokli.
