15 Eunomija: galvenās asteroīdu joslas lielākais S‑tipa asteroīds
15 Eunomija — galvenās asteroīdu joslas lielākais S‑tipa asteroīds, Eunomia saimes centrs; atklāts 1851. gadā, būtisks objekts pētījumiem un kosmosa interesentiem.
15 Eunomija ir ļoti liels asteroīds galvenās asteroīdu joslas tuvākajā daļā. Tas ir lielākais no akmeņainajiem (S tipa) asteroīdiem, un kopumā tas ir kaut kur starp 8. un 12. lielāko galvenās joslas asteroīdu (nav pārliecības par tā diametru). Tas ir arī lielākais Eunomia asteroīdu saimes loceklis.
Eunomiju 1851. gada 29. jūlijā atrada Annibale de Gasparis un nosauca pēc Eunomijas, vienas no Horaēm (stundām), kas grieķu mitoloģijā personificē kārtību un likumu.
Orbīta un izmēri
15 Eunomija riņķo galvenās asteroīdu joslas iekšējā daļā. Tās vidējā attāluma no Saules jeb lielā pussass (semi-major axis) ir aptuveni 2,6 AU, tā orbīta ir mēreni ekscentriska un salīdzinoši liela slīpuma leņķa dēļ atšķiras no plakanas ekliptikas. Orbītai ap Sauli nepieciešami apmēram 4–4,5 gadi. Diametra novērtējumi atšķiras: pēc dažādiem infrasarkanajiem mērījumiem tas tiek lēsts aptuveni 250–300 km robežās, tāpēc Eunomiju bieži ierindo 8.–12. vietā pēc izmēra galvenajā joslā.
Sastāvs un virsmas īpašības
Kā S tipa asteroīds Eunomija ir akmeņaina un salīdzinoši spīdīga — tās virsma satur silikātus, piemēram, olivīnu un piroksēnus, kā arī metālu piemaisījumus. Novērojumi rāda, ka virsmas spektrālās īpašības var atšķirties dažādās vietās, kas liecina par agrālu sadalīšanos vai ievērojamu trieciena ietekmi, kas atklājis dažādas slāņu sadaļas.
Rotācija un forma
Gaismas krustuma (lightcurve) pētījumi rāda, ka Eunomijas rotācijas periods ir aptuveni 6 stundas — tas rotē salīdzinoši ātri salīdzinājumā ar lielākiem asteroīdiem. Gaismas variācijas norāda uz izstieptu vai neregulāru formu, nevis uz ideāli sfērisku objektu.
Eunomijas saime
Eunomija ir galvenais un vislielākais Eunomia ģimenes (asteroīdu saimes) objekts. Šī saime sastāv no daudziem mazākiem asteroīdiem, kas, visticamāk, radušies lielas trieciena sadalīšanās rezultātā pirms miljoniem gadu. Saimes pētījumi palīdz izprast triecienu dinamiku un galvenās joslas evolūciju.
Novērojumi un izpēte
15 Eunomiju ir plaši novērojuši no Zemes gan optiskos, gan infrasarkanos teleskopos; to ir reģistrējušas dažādas debess aptaujas, piemēram, IRAS, Akari un WISE. Nepastāv mūsdienās veikts kosmisks zondējums, kas būtu tuvplānā apmeklējis Eunomiju — izpēte balstās galvenokārt uz teleskopiskiem novērojumiem, gaismas krustiem, spektriem un retām aizklājuma (occultation) reģistrācijām. Saistība starp Eunomijas ģimenes fragmentiem un noteiktām meteorītu grupām tiek aktīvi pētīta, tomēr galīgus secinājumus vēl nav pilnībā panākts.
Praktiska piezīme novērotājiem
15 Eunomija ir salīdzinoši spoža galvenās joslas asteroīdu vidū un pie īpaši labiem apstākļiem to var novērot ar nelielu teleskopu. Tā mainās spīduma un pozīcijas dēļ, tāpēc novērošanas iespējas atkarīgas no tās pašreizējās orbitalās atrašanās vietas un ēnas apstākļiem.
Kopsavilkums: 15 Eunomija ir viens no lielākajiem akmeņainajiem asteroīdiem galvenajā joslā, ar interesantu sastāvu un dinamiku. Tā ir galvenā Eunomia saimes kodols, un tās izpēte sniedz svarīgu informāciju par triecienu vēsturi un asteroīdu evolūciju Saules sistēmā.
Raksturojums
Kā lielākais S tipa asteroīds (3 Juno ir ļoti tuvu otrajam) Eunomija ir piesaistījusi mērenu zinātnieku uzmanību. Tā masa ir nedaudz vairāk par vienu procentu no visas galvenās jostas masas.
Eunomia ir izstiepts, bet diezgan apaļš ķermenis, kam, šķiet, ir četras atšķirīga izliekuma malas un ievērojami atšķirīgs vidējais sastāvs. Tā izstieptā forma radīja pieņēmumu, ka Eunomija varētu būt binārais objekts. Tomēr tas tika noliegts. Tā ir retrogrāda rotatora ar polu, kas vērsts uz ekliptikas koordinātēm (β, λ) = (-65°, 2°) ar 10° nenoteiktību. Tas dod aksiālo slīpumu aptuveni 165°.
Tāpat kā citu dzimtas pārstāvju virsmu veido silikāti un nedaudz niķeļa-dzelzs, un tā ir diezgan gaiša. Uz Eunomijas virsmas ir konstatēti kalcija bagāti piroksēni un olivīns, kā arī niķeļa un dzelzs metāls. Spektroskopiskie pētījumi liecina, ka Eunomijai ir atšķirīgi veidoti reģioni.
Eunomija trīs reizes ir novērota zvaigžņu aizsegšanā. Tās vidējais spožums opozīcijā ir +8,5, kas ir aptuveni vienāds ar Titāna vidējo spožumu, un tuvu perihelimā opozīcijā tā var sasniegt +7,9 magnitūdas.
Meklēt