15 Eunomia
15 Eunomija ir ļoti liels asteroīds galvenās asteroīdu joslas tuvākajā daļā. Tas ir lielākais no akmeņainajiem (S tipa) asteroīdiem, un kopumā tas ir kaut kur starp 8. un 12. lielāko galvenās joslas asteroīdu (nav pārliecības par tā diametru). Tas ir arī lielākais Eunomia asteroīdu saimes loceklis.
Eunomiju 1851. gada 29. jūlijā atrada Annibale de Gasparis un nosauca pēc Eunomijas, vienas no Horaēm (stundām), kas grieķu mitoloģijā personificē kārtību un likumu.
Raksturojums
Kā lielākais S tipa asteroīds (3 Juno ir ļoti tuvu otrajam) Eunomija ir piesaistījusi mērenu zinātnieku uzmanību. Tā masa ir nedaudz vairāk par vienu procentu no visas galvenās jostas masas.
Eunomia ir izstiepts, bet diezgan apaļš ķermenis, kam, šķiet, ir četras atšķirīga izliekuma malas un ievērojami atšķirīgs vidējais sastāvs. Tā izstieptā forma radīja pieņēmumu, ka Eunomija varētu būt binārais objekts. Tomēr tas tika noliegts. Tā ir retrogrāda rotatora ar polu, kas vērsts uz ekliptikas koordinātēm (β, λ) = (-65°, 2°) ar 10° nenoteiktību. Tas dod aksiālo slīpumu aptuveni 165°.
Tāpat kā citu dzimtas pārstāvju virsmu veido silikāti un nedaudz niķeļa-dzelzs, un tā ir diezgan gaiša. Uz Eunomijas virsmas ir konstatēti kalcija bagāti piroksēni un olivīns, kā arī niķeļa un dzelzs metāls. Spektroskopiskie pētījumi liecina, ka Eunomijai ir atšķirīgi veidoti reģioni.
Eunomija trīs reizes ir novērota zvaigžņu aizsegšanā. Tās vidējais spožums opozīcijā ir +8,5, kas ir aptuveni vienāds ar Titāna vidējo spožumu, un tuvu perihelimā opozīcijā tā var sasniegt +7,9 magnitūdas.
