Asteroīdu josla
Asteroīdu josta jeb galvenā josta ir mazu un lielu akmeņu un putekļu gredzens starp Marsa un Jupitera orbītām. Lielākais asteroīdu joslas objekts ir pundurplanēta Ceresa. Kirkvuda plaisas sadala asteroīdu joslu vairākās grupās.
Lielākā daļa asteroīdu riņķo 2-3 reizes lielākā attālumā nekā Zeme un Saule. Planētas, kas atrodas "iekšpusē" jeb pirms asteroīdu joslas (tas nozīmē, ka tās ir tuvāk Saulei), sauc par iekšējām planētām. Planētas, kas atrodas "ārpus" - tas ir, aiz asteroīdu joslas, - sauc par ārējām planētām: tātad Merkurs, Venēra, Zeme un Marss ir iekšējās planētas, bet Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns ir ārējās planētas.
Izcelsme
1802. gadā, neilgi pēc Pallas 2 atklāšanas, Heinrihs Olberss ierosināja Viljamam Heršelam, ka Ceres un Pallas ir daudz lielākas planētas fragmenti, kas kādreiz atradās Marsa-Jupitera reģionā, un šī planēta pirms daudziem miljoniem gadu bija cietusi iekšējā eksplozijā vai komētas triecienā. Šī hipotēze ir zaudējusi savu popularitāti. Lielais enerģijas daudzums, kas nepieciešams planētas iznīcināšanai, un nelielā joslas kopējā masa (tikai aptuveni 4 % no Mēness masas) šo hipotēzi neatbalsta. Arī ievērojamās ķīmiskās atšķirības starp asteroīdiem ir grūti izskaidrojamas, ja tie nāk no vienas un tās pašas planētas. Mūsdienās lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka asteroīdi vispār nekad nav veidojušies no planētas.
Kopumā Saules sistēmas veidošanās un evolūcija notika, kad starpzvaigžņu putekļu un gāzu mākonis gravitācijas ietekmē sabruka, veidojot Sauli un planētas, un visbeidzot planētas. Šīs gravitācijas akrēcijas rezultātā izveidojās klinšainās planētas un gāzes milži.
Jupitera gravitācija pārāk spēcīgi traucēja planētu veidošanos, lai veidotos planētas. Tā vietā tie turpināja riņķot ap Sauli tāpat kā iepriekš, reizēm saduroties. Reģionos, kur sadursmju ātrums bija pārāk liels, planētu elementārdaļiņu sadrupšana bija biežāk sastopama nekā akrēcija, kas neļāva veidoties planētas lieluma ķermeņiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir asteroīdu josla?
A: Asteroīdu josla ir mazu un lielu akmeņu un putekļu gredzens starp Marsa un Jupitera orbītām.
J: Kāds ir lielākais objekts asteroīdu joslā?
A: Lielākais objekts asteroīdu joslā ir Ceresa, pundurplanēta.
J: Kā asteroīdu josla ir sadalīta?
A: Asteroīdu joslu vairākās grupās sadala Kirkvuda spraugas.
J: Kādā attālumā riņķo lielākā daļa asteroīdu?
A: Lielākā daļa asteroīdu riņķo 2 līdz 3 reizes lielākā attālumā nekā Zeme un Saule.
J: Kas ir iekšējās planētas?
A: Iekšējās planētas ir planētas, kas atrodas "iekšpusē" jeb pirms asteroīdu joslas, kas nozīmē, ka tās ir tuvāk Saulei. Šīs planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme un Marss.
J: Kas ir ārējās planētas?
A: Ārējās planētas ir planētas, kas atrodas "ārpus" - tas ir, aiz asteroīdu joslas. Šīs planētas ir Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns.
J: Vai Plutonu uzskata par iekšējo vai ārējo planētu?
A: Plutons tekstā nav pieminēts, bet tas ir klasificēts kā pundurplanēta un atrodas Kūpera joslā aiz Neptūna orbītas. Tāpēc to uzskata par ārējo planētu.
