Zviedru valoda

Zviedru valodā ( svenska ) runā galvenokārt Zviedrijā un dažās Somijas daļās, parasti dienvidu un rietumu piekrastē un Ālandu salās. Zviedru valodā runā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku. Tā ir līdzīga divām citām skandināvu valodām - norvēģu un dāņu -, un cilvēks, kurš saprot vienu no šīm valodām, var saprast arī pārējās. Citas skandināvu valodas, piemēram, islandiešu un farēru valoda, ir mazāk radniecīgas, un zviedru valodas lietotāji tās nesaprot. Visā Zviedrijā runā un raksta standarta zviedru valodā, taču mazpilsētās un lauku apvidos ir daži vietējie dialekti ar gramatikas un vārdu krājuma atšķirībām.

Zviedru valoda sākās kā sennorvēģu valodas dialekts, kas bija valoda, kuru visi Skandināvijā saprata vikingu laikmetā. Ap 12. gadsimtu zviedru valoda sāka lēnām atšķirties no citiem dialektiem. Vēlāk šie dialekti kļuva par to, ko šodien saucam par norvēģu, islandiešu, farēru un dāņu valodām. Zviedru valoda ir ģermāņu valoda, kurai ir dažas līdzības ar angļu valodu, jo 10. gadsimtā vikingi iebruka Anglijā. Tā ir vēl līdzīgāka vācu un nīderlandiešu valodai, daļēji tāpēc, ka viduslaikos pastāvēja Hanzas savienība, kad Zviedrija ļoti atklāti tirgojās ar Vāciju.

Zviedru valodā ir trīs rakstzīmes, kuras angļu valodā netiek lietotas. Tās ir å, ä un ö. Burts å ir patskaņa skaņa starp [a] un [o], līdzīgi kā angļu valodas vārdā awe. Burts ä ir patskaņa skaņa, kas līdzinās [ɛ], līdzīgi kā angļu valodas vārdā bed. Burts ö ir patskanis starp [o] un [ɛ], izrunā [øː], līdzīgi kā u angļu valodas vārdā burn. Šos burtus lieto arī somu valodā, bet norvēģu un dāņu valodās ä un ö aizstāj ar līdzīgiem burtiem æ un ø.

Zviedru valodā ir arī dažas būtiskas gramatikas atšķirības. Noteikto vārdu galotnes tiek pievienotas lietvārdu galotnēm, tāpēc ett hus (māja) kļūst par huset (māja). Atšķirībā no angļu valodas zviedru valodā tiek lietoti divi gramatiskie dzimumi, kurus sauc par parasto un vidējo dzimumu. Parastā dzimuma lietvārdus dažkārt sauc par "en vārdiem", un daudzi vārdi, kas apzīmē dzīvas (vai reiz dzīvas) lietas, ir "en vārdi". Vietniekvārdus, kas pieder pie dzimtā dzimuma, dažkārt sauc par "ett vārdiem".

Dažu vārdu piemērs zviedru valodā

Zviedru

Angļu valodā

Ett/En

Viens

Två

Divi

Tre

Trīs

Fyra

Četri

Fem

Pieci

Sekss

Seši

Sju

Septiņi

Åtta

Astoņi

Nio

Deviņi

Tio

Desmit

Ja

Nej

Jag

I

Du

Jūs

Mig

Es

Han

Viņš

Hon

Viņa

Vi

Mēs

De/dem

Viņi/viņas

Jag är

Es esmu

Sverige

Zviedrija

Hus

Māja

Hem

Sākums

Ceļš

Björnar

Lāči

Hjälp

Palīdzība

Zviedru valodas izteicieni

Dievs dag/Hej

Labdien, laba diena / Sveiki

Hur mår du?

Kā jums klājas?

Jag mår bra, tack

Ļoti labi, paldies

Tack

Paldies

Tack så mycket

Liels paldies

Dievs morgons

Labs rīts

Dievs eftermiddag

Labs vakars

Hej då

Atvadas

Jautājumi un atbildes

J: Kādā valodā galvenokārt runā Zviedrijā?


A: Zviedrijā galvenokārt runā zviedru valodā (svenska).

J: Cik daudz cilvēku runā zviedru valodā?


A: Zviedru valodā runā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku.

Vai cilvēks, kurš runā vienā skandināvu valodā, var saprast pārējās?


A: Jā, persona, kas saprot kādu no skandināvu valodām, piemēram, norvēģu vai dāņu valodu, var saprast arī pārējās skandināvu valodas.

J: Vai ir kādi vietējie zviedru valodas dialekti?


A: Jā, mazpilsētās un lauku apvidos ir daži vietējie dialekti ar gramatikas un vārdu krājuma atšķirībām.

J: Kāda ir zviedru valodas izcelsme?


A: Zviedru valodas pirmsākumi meklējami kā sennorvēģu valodas dialekts, kas bija valoda, kuru vikingu laikmetā Skandināvijā saprata visi. Ap 12. gadsimtu tā pamazām sāka atšķirties no citiem dialektiem.

J: Vai zviedru valodā tiek lietoti tādi burti, kas netiek lietoti angļu valodā?


A: Jā, zviedru valodā ir trīs rakstzīmes, kas netiek lietotas angļu valodā - å, ä un ö.

J: Kādu gramatisko dzimumu lieto zviedru valodā?


A: Papildus vispārīgajam un vidējam dzimumam, kas atšķiras no angļu valodas gramatikas noteikumiem, lietvārdiem ir arī galotnes ar galotnēm, lai tos vēl vairāk atšķirtu.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3