Zviedru valoda
Zviedru valodā ( svenska ) runā galvenokārt Zviedrijā un dažās Somijas daļās, parasti dienvidu un rietumu piekrastē un Ālandu salās. Zviedru valodā runā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku. Tā ir līdzīga divām citām skandināvu valodām - norvēģu un dāņu -, un cilvēks, kurš saprot vienu no šīm valodām, var saprast arī pārējās. Citas skandināvu valodas, piemēram, islandiešu un farēru valoda, ir mazāk radniecīgas, un zviedru valodas lietotāji tās nesaprot. Visā Zviedrijā runā un raksta standarta zviedru valodā, taču mazpilsētās un lauku apvidos ir daži vietējie dialekti ar gramatikas un vārdu krājuma atšķirībām.
Zviedru valoda sākās kā sennorvēģu valodas dialekts, kas bija valoda, kuru visi Skandināvijā saprata vikingu laikmetā. Ap 12. gadsimtu zviedru valoda sāka lēnām atšķirties no citiem dialektiem. Vēlāk šie dialekti kļuva par to, ko šodien saucam par norvēģu, islandiešu, farēru un dāņu valodām. Zviedru valoda ir ģermāņu valoda, kurai ir dažas līdzības ar angļu valodu, jo 10. gadsimtā vikingi iebruka Anglijā. Tā ir vēl līdzīgāka vācu un nīderlandiešu valodai, daļēji tāpēc, ka viduslaikos pastāvēja Hanzas savienība, kad Zviedrija ļoti atklāti tirgojās ar Vāciju.
Zviedru valodā ir trīs rakstzīmes, kuras angļu valodā netiek lietotas. Tās ir å, ä un ö. Burts å ir patskaņa skaņa starp [a] un [o], līdzīgi kā angļu valodas vārdā awe. Burts ä ir patskaņa skaņa, kas līdzinās [ɛ], līdzīgi kā angļu valodas vārdā bed. Burts ö ir patskanis starp [o] un [ɛ], izrunā [øː], līdzīgi kā u angļu valodas vārdā burn. Šos burtus lieto arī somu valodā, bet norvēģu un dāņu valodās ä un ö aizstāj ar līdzīgiem burtiem æ un ø.
Zviedru valodā ir arī dažas būtiskas gramatikas atšķirības. Noteikto vārdu galotnes tiek pievienotas lietvārdu galotnēm, tāpēc ett hus (māja) kļūst par huset (māja). Atšķirībā no angļu valodas zviedru valodā tiek lietoti divi gramatiskie dzimumi, kurus sauc par parasto un vidējo dzimumu. Parastā dzimuma lietvārdus dažkārt sauc par "en vārdiem", un daudzi vārdi, kas apzīmē dzīvas (vai reiz dzīvas) lietas, ir "en vārdi". Vietniekvārdus, kas pieder pie dzimtā dzimuma, dažkārt sauc par "ett vārdiem".
Dažu vārdu piemērs zviedru valodā
Zviedru | Angļu valodā |
Ett/En | Viens |
Två | Divi |
Tre | Trīs |
Fyra | Četri |
Fem | Pieci |
Sekss | Seši |
Sju | Septiņi |
Åtta | Astoņi |
Nio | Deviņi |
Tio | Desmit |
Ja | Jā |
Nej | Nē |
Jag | I |
Du | Jūs |
Mig | Es |
Han | Viņš |
Hon | Viņa |
Vi | Mēs |
De/dem | Viņi/viņas |
Jag är | Es esmu |
Sverige | Zviedrija |
Hus | Māja |
Hem | Sākums |
Ceļš | |
Björnar | Lāči |
Hjälp | Palīdzība |
Zviedru valodas izteicieni
Dievs dag/Hej | Labdien, laba diena / Sveiki |
Hur mår du? | Kā jums klājas? |
Jag mår bra, tack | Ļoti labi, paldies |
Tack | Paldies |
Tack så mycket | Liels paldies |
Dievs morgons | Labs rīts |
Dievs eftermiddag | Labs vakars |
Hej då | Atvadas |
Jautājumi un atbildes
J: Kādā valodā galvenokārt runā Zviedrijā?
A: Zviedrijā galvenokārt runā zviedru valodā (svenska).
J: Cik daudz cilvēku runā zviedru valodā?
A: Zviedru valodā runā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku.
Vai cilvēks, kurš runā vienā skandināvu valodā, var saprast pārējās?
A: Jā, persona, kas saprot kādu no skandināvu valodām, piemēram, norvēģu vai dāņu valodu, var saprast arī pārējās skandināvu valodas.
J: Vai ir kādi vietējie zviedru valodas dialekti?
A: Jā, mazpilsētās un lauku apvidos ir daži vietējie dialekti ar gramatikas un vārdu krājuma atšķirībām.
J: Kāda ir zviedru valodas izcelsme?
A: Zviedru valodas pirmsākumi meklējami kā sennorvēģu valodas dialekts, kas bija valoda, kuru vikingu laikmetā Skandināvijā saprata visi. Ap 12. gadsimtu tā pamazām sāka atšķirties no citiem dialektiem.
J: Vai zviedru valodā tiek lietoti tādi burti, kas netiek lietoti angļu valodā?
A: Jā, zviedru valodā ir trīs rakstzīmes, kas netiek lietotas angļu valodā - å, ä un ö.
J: Kādu gramatisko dzimumu lieto zviedru valodā?
A: Papildus vispārīgajam un vidējam dzimumam, kas atšķiras no angļu valodas gramatikas noteikumiem, lietvārdiem ir arī galotnes ar galotnēm, lai tos vēl vairāk atšķirtu.