Zviedru valoda — pārskats: runātāji, vēsture, alfabēts un gramatika

Zviedru valoda — pārskats par runātājiem, vēsturi, alfabētu (å, ä, ö) un gramatiku: dialekti, izruna un praktiski padomi, lai saprastu un apgūtu zviedru valodu.

Zviedru valodā ( svenska ) runā galvenokārt Zviedrijā un dažās Somijas daļās, īpaši dienvidu un rietumu piekrastē un Ālandu salās. Kopumā zviedru valodā runā aptuveni desmit miljonu cilvēku — lielākā daļa Zviedrijā, kā arī liels skaits Somijas zviedru. Zviedru valoda ir oficiālā valoda Zviedrijā un viena no oficiālajām valodām Somijā; tā tiek lietota valsts pārvaldē, izglītībā un medijos abās valstīs.

Radniecība un savstarpējā saprotamība

Tā ir līdzīga divām citām skandināvu valodām — norvēģu un dāņu -, un cilvēks, kurš saprot vienu no šīm valodām, parasti var saprast arī pārējās, īpaši rakstītu tekstu. Tomēr saprotamības pakāpe ir atkarīga no dialekta un runātāja pieredzes: zviedru runātāji biežāk saprot norvēģu nekā dāņu sarunvalodu. Citas skandināvu valodas, piemēram, islandiešu un farēru valoda, ir mazāk radniecīgas, un zviedru valodas lietotāji tās parasti nesaprot bez papildu mācībām.

Vēsturisks pārskats

Sennorvēģu valodas dialektā (Old Norse) Zviedru valoda ieguva savas saknes — šī bija kopēja valoda, kuru saprata visa Skandināvija vikingu laikmetā. Apmēram no 12. gadsimta sākās pakāpeniska attīstība, un laika gaitā zviedru dialekti nošķīrās, veidojot to, ko mūsdienās atzīstam par norvēģu, islandiešu, farēru un dāņu valodām. Viduslaikos un vēlākās gadsimtu gaitā uz zviedru valodu spēcīgu ietekmi atstāja ģermāņu valodu grupas valodas — jo īpaši vācu valoda — daļēji pateicoties Hanzas savienības tirdzniecībai un kultūras kontaktiem ar Vāciju. Tāpat vēsturiskas kontaktu nianses, piemēram, tirdzniecība un migrācija, veicināja kopīgus leksikas slāņus ar vācu un nīderlandiešu valodām, un dažas līdzības ar angļu valodu, kuras ietekmi pastiprināja arī vikingu sakari ar Angliju.

Rakstība un alfabēts

Zviedru valodas alfabēts pamatojas uz latīņu burtu sistēmu un sastāv no 29 burtiem: 26 pamatburtu plus trīs īpašas rakstzīmes — å, ä un ö. Tāpat kā citās skandināvu valodās, šie burti nes atšķirīgu skaņu vērtību, kas svarīgi pareizai izrunai.

Zviedru valodā ir trīs rakstzīmes, kuras angļu valodā netiek lietotas. Tās ir å, ä un ö. Burts å ir patskaņa skaņa starp [a] un [o], līdzīgi kā angļu valodas vārdā awe. Burts ä ir patskaņa skaņa, kas līdzinās [ɛ], līdzīgi kā angļu valodas vārdā bed. Burts ö ir patsskaņa starp [o] un [ɛ], izrunā [øː], līdzīgi kā u angļu valodas vārdā burn. Šos burtus lieto arī somu valodā, bet norvēģu un dāņu valodās ä un ö aizstāj ar līdzīgiem burtiem æ un ø.

Izruna un fonoloģija

Zviedru izruna raksturo plašs patskaņu klāsts (vairāki patskaņu kvalitātes varianti, katram bieži ir garais un īsais variants), konsonantu sistēma un īpaša intonācijas pazīme — tā saucamais tonālais vai akcents (divu veidu toni), kas dažkārt maina vārda nozīmi. Zviedri atšķir garumu gan patskaņos, gan konsonantos — tas ir nozīmīgi leksikas atšķirībai (piem., skillnad vs. skillnad veidi). Arī ritms un stresa izvietojums (uzsvars parasti uz pirmo zilbi) ir svarīgs valodas pazīmes elements.

Gramatika — galvenās iezīmes

Zviedru valodai raksturīgas vairākas nozīmīgas gramatiska īpatnības:

• Noteiktība ar galotni: Noteikto vārdu galotnes tiek pievienotas lietvārdu galotnēm, tāpēc ett hus (māja) kļūst par huset (māja) — noteiktā formā galotne norāda uz konkrētu objektu.
• Gramatiskie dzimumi: Atšķirībā no angļu valodas zviedru valodā tiek lietoti divi gramatiskie dzimumi, kurus sauc par parasto (common) un vidējo (neitrālais) dzimumu. Parastā dzimuma lietvārdus dažkārt sauc par "en vārdiem", un daudzi vārdi, kas apzīmē dzīvas (vai reiz dzīvas) lietas, ir "en vārdi". Vidējā dzimuma lietvārdus dažkārt sauc par "ett vārdiem".
• Artikuli: Neitrālie un parastā dzimuma lietvārdi saņem nenoteiktos artikulus en vai ett (piem., en bok — grāmata; ett hus — māja), bet noteiktība tiek izteikta ar galotni (boken, huset).
• Verbu fleksija: Verbi netiek konjugēti atbilstoši personai (es tu viņš - visi tie paši formas) — laiki un noskaņa tiek veidoti ar atsevišķiem vārdos vai galotnēm, piemēram, pagātne, perfekts un perifrazes. Pasīvs bieži tiek veidots ar galotni -s.
• Vārdu kārtība: Zviedru valodā ir raksturīga V2 (verb-second) princips galvenajās teikumu konstrukcijās — galvenais darbības vārds parasti stāv otrajā vietā. Atkarīgs teikums var novietot darbības vārdu arī teikumu galā.
• Ģenitīvs un salikteņi: Ģenitīvs parasti tiek izteikts ar galotni -s, un salikteņi (kompozīti) ir ļoti bieži — divi vai vairāki vārdi apvienojas vienā jaunā vārdā.

Dialekti un standarts

Visā Zviedrijā runā un raksta standarta zviedru valodā plašākās sabiedrības kontekstā, tomēr ir daudz vietējo dialektu, īpaši lauku apvidos un mazpilsētās. Daži dialekti ir ļoti atšķirīgi gan fonoloģiski, gan leksiski, un reizēm tie var šķist gandrīz kā atsevišķas valodas. Ālandu salu un Somijas piekrastes zviedru runātāji lieto savdabīgas iezīmes — šo varianti bieži apzīmē kā Somijas zviedru (Finland Swedish).

Kāpēc mācīties zviedru?

Zviedru valoda ir lietderīga, ja interesējaties par Skandināvijas kultūru, literatūru, biznesu vai ja plānojat dzīvi vai darbu Zviedrijā vai Somijā. Tā sniedz piekļuvi plašam kultūras mantojumam, mūsdienu medijiem un darba tirgum, kā arī atvieglo mācīšanos citām skandināvu valodām, piemēram, norvēģu un dāņu.

Praktiski vārdi un izteicieni

• Hej — čau/sveiki
• Tack — paldies
• Ja — jā
• Nej — nē
• Hur mår du? — Kā jums klājas?

Šis pārskats sniedz pamatzināšanas par zviedru valodas izcelsmi, rakstību un galvenajiem grammatikas principiem. Lai iegūtu dziļāku izpratni, ieteicams studēt izrunu ar audio materiāliem un iepazīties ar reālu sarunvalodu un dialektiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kādā valodā galvenokārt runā Zviedrijā?

J: Cik daudz cilvēku runā zviedru valodā?

Vai cilvēks, kurš runā vienā skandināvu valodā, var saprast pārējās?

J: Vai ir kādi vietējie zviedru valodas dialekti?

J: Kāda ir zviedru valodas izcelsme?

J: Vai zviedru valodā tiek lietoti tādi burti, kas netiek lietoti angļu valodā?

J: Kādu gramatisko dzimumu lieto zviedru valodā?

Meklēt pēc burta